Raudu dziesmas 1:1—22

  • Jeruzāleme attēlota kā atraitne

    • Tā ir pamesta (1)

    • Ciona ir smagi grēkojusi (8, 9)

    • Dievs ir novērsies no Cionas (12—​15)

    • Cionai nav mierinātāju (17)

א [ālef]* 1  Ak vai! Pilsēta, kas reiz bija ļaužu pilna, nu ir pamesta!+ Tā, kurā bija vairāk ļaužu nekā svešzemju pilsētās,+ tagad ir atraitne. Tā, kas valdīja pār novadiem, tagad ir paverdzināta.+ ב [bēt]   Tā cauru nakti gauži raud,+ un asaras tai plūst pār vaigiem. Tai līdzās nav neviena no tās mīļākajiem, kas to mierinātu.+ Draugi to ir nodevuši+ un kļuvuši par ienaidniekiem. ג [gīmel]   Jūdas tauta ir aizvesta trimdā,+ kur to apspiež un nežēlīgi verdzina,+tā izklīdināta starp citām tautām,+ tā nerod mieru. Bēdu laikā tai uzbrukuši vajātāji. ד [dālet]   Ceļi, kas ved uz Cionu, skumst, jo neviens vairs nenāk uz svētkiem.+ Tās vārti ir sagrauti,+ tās priesteri bēdājas un jaunavas sēro. Tā cieš lielas mokas. ה []   Pretinieki tai uzkundzējušies, tie dzīvo bez bēdu.+ Tās daudzo pārkāpumu dēļ Jehova tai liek skumt.+ Ienaidnieki aizveduši gūstā tās bērnus.+ ו [vāv]   Cionas meitas krāšņums ir zudis.+ Tās augstmaņi ir kā brieži, kam nav, kur ganīties. Tie paguruši velk kājas, nespēdami aizbēgt no vajātājiem. ז [zajin]   Zaudējusi mājvietu, Jeruzāleme savās bēdu dienās atcerasvisus tai senāk piederējušos dārgumus.+ Kad tās ļaudis nonāca ienaidnieku varā un tai nebija palīga,+ienaidnieki uz to skatījās un smējās* par tās postu.+ ח [hēt]   Jeruzāleme ir smagi grēkojusi,+tāpēc tā ir kļuvusi derdzīga. Visi, kas to agrāk cienīja, tagad to nicina, jo ir redzējuši tās kailumu.+ Tā vaid+ un kaunā aizgriežas. ט [tēt]   Tās tērps ir aptraipīts. Tā nebija padomājusi, kas to gaida.+ Cik pēkšņi tā kritusi! Un nav, kas to mierinātu. Ak, Jehova, uzlūko manas bēdas! Mani ienaidnieki dižojas.+ י [jod] 10  Pretinieki ir sagrābuši tās dārgumus.+ Tai bija jāredz, kā tās svētnīcā ieiet citas tautas,+kurām tu biji liedzis pievienoties tavai tautai. כ [kaf] 11  Ļaudis nopūšas, tie meklē maizi.+ Visu, kas vērtīgs, tie atdevuši par ēdamo, lai nebūtu jānomirst badā. Jehova, redzi, cik nicināma es esmu kļuvusi! ל [lāmed] 12  Garāmgājēji, vai jums ir vienalga? Paskatieties taču! Vai kādam ir jāpieredz tādas sāpes kā man? Jehova savu bargo dusmu dienā man liek ciest.+ מ [mēm] 13  Viņš no augstumiem ir sūtījis uguni, lai tā aprītu manus kaulus.+ Viņš ir izpletis tīklu manā ceļā, un es esmu spiesta doties atpakaļ. Viņš mani lēmis pamestībai. Man dienas paiet vienās mokās. נ [nūn] 14  Manus pārkāpumus viņš cieši savijis kopāun kā jūgu uzkrāvis man kaklā; nu mani spēki ir galā. Jehova mani nodevis to varā, kas par mani stiprāki.+ ס [sāmek] 15  Jehova ir izdzenājis visus manus stipros vīrus.+ Viņš ir sasaucis pulkus, lai tie man uzbruktu un uzveiktu manus jaunekļus.+ Jehova ir saminis jaunavu, Jūdas meitu, vīna spiedē.+ ע [ajin] 16  Man par to gauži jāraud,+ no manām acīm rit asaras. Nav neviena, kas varētu mani mierināt vai veldzēt manu dvēseli*. Ienaidnieki ir guvuši virsroku, tie manus dēlus iegrūduši postā. פ [] 17  Ciona stiepj savas rokas,+ lūkojoties pēc mierinātāja, bet tāda nav. Visus Jēkaba kaimiņus Jehova ir padarījis par viņa ienaidniekiem.+ Tagad Jeruzāleme tiem derdzas.+ צ [cādē] 18  Jehova ir rīkojies taisnīgi+ — es taču biju pretojusies viņa norādījumiem.+ Klausieties, tautas! Vai neredzat manas sāpes? Manas jaunavas un jaunekļi ir aizvesti gūstā.+ ק [kof] 19  Es aicināju savus mīļākos, bet tie mani pievīla.+ Mani priesteri un vecākie meklēja, ko ēst, lai neietu bojā,+tomēr viņi visi šajā pilsētā nomira. ר [rēš] 20  Uzlūko mani, Jehova! Man ir tik grūti! Man iekšā viss sagriezies,sirds krūtīs sažņaugusies — es esmu bijusi tik dumpīga!+ Ārā zobens laupa manus bērnus,+ un arī namā uzglūn nāve! ש [šīn] 21  Visi dzird manas nopūtas, bet neviens mani nemierina. Ienaidnieki zina par manu postuun priecājas, ka tu man to esi uzsūtījis.+ Bet pienāks diena, par ko tu esi runājis,+ un ar viņiem notiks tas pats, kas ar mani.+ ת [tāv] 22  Piemini viņu ļaunumu un pārmāci viņus tikpat bargi,+cik bargi manu pārkāpumu dēļ esi pārmācījis mani! No manām krūtīm laužas nopūtas, manu sirdi plosa sāpes.

Zemsvītras piezīmes

Ebreju alfabēta pirmais burts. Raudu dziesmas, kas lasāmas 1.—​4. nod., oriģinālā ir sarakstītas alfabētiska akrostiha formā, t.i., katrs pants sākas ar citu burtu alfabētiskā secībā.
Vai ”ļauni tīksminājās”.