Raudu dziesmas 2:1—22

  • Jehova dusmojas uz Jeruzālemi

    • Nopostīta bez žēlastības (2)

    • Jehova ir kļuvis tai par ienaidnieku (5)

    • Asaras Cionas dēļ (11—​13)

    • Garāmgājēju nievas par kādreiz tik daiļo pilsētu (15)

    • Ienaidnieki priecājas par Cionas sakāvi (17)

א [ālef] 2  Jehova ir apklājis Cionas meitu ar dusmu mākoni. Viņš ir nogrūdis Izraēla krāšņumu no debesīm, nogāzis to zemē.+ Dusmu dienā viņš nav pieminējis savu kājsoliņu.+ ב [bēt]   Jehova bez žēlastības ir nopostījis Jēkaba mājokļus,savā niknumā sagrāvis Jūdas meitas nocietinājumus.+ Viņš ir nogāzis zemē un licis negodā valsti+ un tās vadoņus.+ ג [gīmel]   Karstās dusmās viņš ir atņēmis Izraēlam tā spēku*. Viņš liedza palīdzību, kad tuvojās ienaidnieki.+ Viņa dusmas pret Jēkabu kvēloja kā uguns, kurā sadeg itin viss.+ ד [dālet]   Viņš ir kā ienaidnieks, kas nostiegrojis loku,viņa labā roka — kā pretinieks, kas gatavs uzbrukt.+ Viņš ir nonāvējis visus, kas mums dārgi,+Cionas meitas teltī+ izlējis savas dusmas kā uguni.+ ה []   Jehova mums ir kļuvis par ienaidnieku.+ Viņš ir iznīcinājis Izraēlu,nopostījis visus torņusun sagrāvis nocietinājumus,tāpēc Jūdas meita bēdājas un gauži vaimanā. ו [vāv]   Viņš noplēš savu būdiņu+ kā dārza nojumi. Viņš ir darījis galu svētkiem.+ Jehova ir nodevis aizmirstībai Cionas svētkus un sabatusun savā dziļajā sašutumā atstūmis ķēniņus un priesterus.+ ז [zajin]   Jehova ir novērsies no sava altāraun nonicinājis savu svētnīcu.+ Cionas mūrus un torņus viņš ir nodevis ienaidnieku varā.+ To klaigas Jehovas namā+ izklausās pēc svētku dienas gavilēm. ח [hēt]   Jehova ir nolēmis sagraut Cionas meitas mūrus.+ Viņš ir izstiepis mērauklu,+viņš pats ar savu roku ir postījis pilsētu. Vaļņiem un mūriem viņš liek skumt,tie padarīti bezspēcīgi. ט [tēt]   Tās vārti ir iegrimuši zemē.+ Viņš ir salauzis un sadragājis aizšaujamos. Tās ķēniņš un augstmaņi ir aizvesti pie tautām.+ Neviens neievēro likumus*, un pravieši no Jehovas nesaņem parādības.+ י [jod] 10  Cionas* vecākie sēž zemē un klusē.+ Viņiem mugurā maisa drānas, viņi ber sev uz galvas zemi.+ Jeruzālemes jaunavas noliekušas galvu līdz zemei. כ [kaf] 11  Man visas acis ir izraudātas+un iekšā viss sagriezies. Mana sirds vai lūst aiz bēdām,* redzot manas tautas* postu,+redzot, kā pilsētas laukumos zaudē samaņu bērni un zīdaiņi.+ ל [lāmed] 12  Tie lūdzas: ”Māt, dod ēst un dzert*!”+ Pilsētas laukumos tie saļimst kā ievainotiun mātes rokās izdziest. מ [mēm] 13  Jeruzālemes meita, kam lai tevi pielīdzinu? Kādu piemēru lai minu? Jaunava, Cionas meita, ar ko lai tevi salīdzinu tev par mierinājumu? Tava brūce ir tik liela kā jūra.+ Kas tevi var izdziedināt?+ נ [nūn] 14  Tavu praviešu redzētās parādības bija melīgas un bezjēdzīgas.+ Viņi nenorādīja uz taviem pārkāpumiem un nepasargāja tevi no gūsta.+ Viņi tev atstāstīja melīgas un maldinošas parādības.+ ס [sāmek] 15  Garāmgājēji ļaunā priekā plaukšķina,+šausminās+ un nievīgi krata galvu par Jeruzālemes meitu, teikdami:”Vai šī ir tā pilsēta, kas esot bijusi pilnīga savā daiļumā — visas zemes prieks?”+ פ [] 16  Tavi ienaidnieki tevi izsmej. Tie zobojas par tevi, dusmās griež zobus un saka: ”Mēs to esam aprijuši!+ Mēs tā gaidījām šo dienu!+ Nu tā ir klāt, un mēs to redzam savām acīm!”+ ע [ajin] 17  Jehova ir paveicis, ko bija nodomājis,+un īstenojis savus draudus,+ ko bija izteicis jau sendienās.+ Viņš tevi bez žēlastības ir nopostījis.+ Ienaidnieki priecājas par tavu sakāvi — viņš ir ļāvis taviem pretiniekiem gūt virsroku. צ [cādē] 18  Ļaudis no sirds lūdzas Jehovu. Ak, Cionas meita*! Lai tavas asaras līst aumaļām dienu un nakti! Raudi aizgūtnēm, neļauj asarām izsīkt! ק [kof] 19  Celies naktī un raudi! Raudi, sākoties nakts sardzēm! Asarām plūstot, izkrati sirdi Jehovam! Izstiep rokas pret viņu, lūgdamās par savu bērnu dzīvību! Tie ielu stūros saļimst aiz bada.+ ר [rēš] 20  Jehova, paraugies uz savu tautu, ko tu tik bargi esi pārmācījis! Vai tad sievietēm jāēd savi mazuļi, bērni, ko pašas auklējušas?+ Vai Jehovas svētnīcā jātiek nogalinātiem priesteriem un praviešiem?+ ש [šīn] 21  Zēni un veci vīri miruši guļ ielās.+ Jaunavas un jaunekļi ir krituši no zobena.+ Savā dusmu dienā tu viņus esi nogalinājis, nonāvējis bez žēlastības.+ ת [tāv] 22  Tu no visām pusēm sasauc šausmas — kā ļaudis uz svētkiem.+ Jehovas dusmu dienā neizglābās neviens, nepalika dzīvs neviens pats.+ Tos, ko biju dzemdējusi un audzinājusi, nonāvēja mani ienaidnieki.+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”visus ragus”.
Vai ”mācību”.
Burt. ”Cionas meitas”.
Burt. ”manas tautas meitas”. Pārnestā nozīmē izmantots vārdu savienojums, ko, iesp., lietoja, paužot līdzjūtību.
Burt. ”Manas aknas ir izlijušas zemē”.
Burt. ”kur graudi un vīns?”.
Burt. ”Cionas meitas mūri”.