Raudu dziesmas 5:1—22
5 Jehova, piemini, kas ar mums ir noticis!
Paraugies uz mums un ievēro, kādu kaunu ciešam!+
2 Mūsu mantojums ir nonācis svešu ļaužu rokās, mūsu nami pieder svešzemniekiem.+
3 Mēs esam kļuvuši par bāreņiem, mums nav tēva, un mūsu mātes ir kā atraitnes.+
4 Mums jāmaksā pašiem par savu ūdeni+ un pašiem sava malka jāpērk par naudu.
5 Vajātāji mums min uz papēžiem,mēs esam paguruši, bet nevaram atvilkt elpu.+
6 Mēs izstiepjam rokas pret Ēģipti+ un Asīriju+ cerībā dabūt pietiekami daudz maizes.
7 Mūsu tēvi grēkoja. Viņu vairs nav, tomēr mums jāatbild par viņu grēkiem.
8 Pār mums tagad valda kalpi, un nav neviena, kas mūs atbrīvotu no viņu varas.
9 Mēs gādājam maizi, pakļaudami savu dzīvību briesmām,+ jo tuksnesī mūs apdraud zobens.
10 Bada mokās mums āda kaist kā krāsns.+
11 Sievietes Cionā un jaunavas Jūdas pilsētās ir piesmietas.+
12 Augstmaņi tiek pakārti aiz rokas,+ vecākie netiek cienīti.+
13 Jaunekļi nes rokas dzirnavu akmeņus*, un zēni klūp zem smagām malkas nastām.
14 Vecākie vairs nesēž pilsētas vārtos,+ un jaunekļi vairs nemuzicē.+
15 Mūsu sirdī apdzisis prieks, deju vietā nākušas sēras.+
16 Kronis no mūsu galvas nokritis. Bēdas mums — mēs esam grēkojuši!
17 Tāpēc mūsu sirdi plosa sāpes+un mūsu acis tumst.+
18 Cionas kalns taču ir nopostīts,+ pa to skraida lapsas!
19 Bet tu, Jehova, sēdi tronī mūžīgi.
Tavs tronis pastāv audžu audzēs.+
20 Kāpēc tu gribi mūs aizmirst uz mūžiem? Kāpēc tu mūs tik ilgi esi pametis?+
21 Jehova, palīdzi mums atgriezties pie tevis, un mēs atgriezīsimies!+
Lai viss atkal ir kā sendienās!+
22 Taču tu mūs esi atmetis pavisam.
Tavas dusmas pret mums joprojām kvēlo.+
