Vēstures gaitā ļoti daudzi cilvēki Bībeli ir atzinuši par uzticamu patiesas informācijas avotu. Mūsdienās ir miljoniem to, kas vadās pēc šajā grāmatā ietvertajām mācībām. Tomēr citi uzskata, ka Bībele ir nepraktiska vai izdomājumu pilna. Kā domājat jūs? Vai Bībelē var atrast patiesību?

Kā pārliecināties, vai Bībelei var uzticēties? Minēsim šādu piemēru: ja kāds draugs jums ilgus gadus būtu teicis tikai patiesību, jādomā, jūs viņam uzticētos. Vai Bībele, tāpat kā uzticams draugs, allaž ir ”runājusi” patiesību? Piedāvājam par to pārliecināties.

Uzticami sarakstītāji

Bībeles sarakstītāji bija ļoti godīgi; bieži vien viņi atklāti runāja par savām kļūdām un trūkumiem. Piemēram, pravietis Jona rakstīja par savu nepaklausību Dievam. (Jonas 1:1—3.) Bībeles grāmata, ko viņš ir sarakstījis, beidzas ar stāstījumu par to, kā Dievs viņam aizrādīja, turklāt Jona nav centies parādīt sevi labākā gaismā un nav minējis, ka viņš būtu labojis savu domāšanu. (Jonas 4:1, 4, 10, 11.) Visu Bībeles sarakstītāju godīgums liecina, ka viņiem rūpēja patiesība.

Principi, uz kuriem var paļauties

Vai Bībelē vienmēr ir doti noderīgi padomi praktiskos jautājumos? Tā tiešām ir. Lūk, piemēram, kas Bībelē teikts par labu attiecību uzturēšanu ar citiem: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki dara jums, to dariet viņiem.” (Mateja 7:12.) ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Salamana Pamācības 15:1.) Bībeles atziņas joprojām ir tikpat vērtīgas kā tad, kad tās tika pierakstītas.

 Vēsturiska patiesība

Daudzi gadu gaitā izdarīti arheoloģiski atklājumi apstiprina dažādu Bībelē minētu tautu un vietu pastāvēšanu un tajā aprakstīto notikumu patiesumu. Pievērsīsim uzmanību nelielai kāda stāstījuma detaļai. Bībelē norādīts, ka Nehemijas laikā tirieši (feniķieši no Tiras), kas dzīvoja Jeruzālemē, ”ieveda zivis un visāda veida preces”. (Nehemijas 13:16.)

Vai pastāv kādi pierādījumi, kas apstiprina šajā pantā teikto? Arheologi Izraēlā ir atraduši feniķiešu preces, un šie atradumi liecina, ka senatnē starp abām tautām pastāvēja tirdzniecības sakari. Jeruzālemē izrakumos ir uzietas Vidusjūras zivju paliekas, un arheologi uzskata, ka šīs zivis no tālienes ir atveduši tirgotāji. Bībeles pētnieks Bendžamins Nūnens, iepazinies ar šiem faktiem, secināja: ”Neh[emijas] 13:16 lasāmais apgalvojums, ka tirieši pārdeva zivis Jeruzālemē, izklausās visai ticams.”

Zinātniska patiesība

Bībele galvenokārt ir reliģiska un vēsturiska grāmata. Tomēr, kad tajā skarti zinātniski jautājumi, šī informācija saskan ar pārbaudītiem faktiem. Minēsim kādu piemēru.

Aptuveni pirms trīsarpus tūkstošiem gadu Bībelē bija rakstīts, ka zeme ir ”uzkārta ne pie kā”. (Ījaba 26:7.) Šāda aina ievērojami atšķīrās no senatnē izplatītajiem priekšstatiem, ka zeme peld ūdenī vai ka to tur milzu bruņurupucis. Vēl 1100 gadus pēc Ījaba grāmatas sarakstīšanas cilvēki joprojām neticēja, ka zeme varētu vienkārši karāties gaisā, — viņi uzskatīja, ka tai uz kaut kā jābalstās. Tikai pirms 300 gadiem, 1687. gadā, Izaks Ņūtons publicēja savu darbu par gravitāciju, kurā izskaidroja, ka zemi orbītā notur neredzams spēks. Šī atziņa bija nozīmīgs sasniegums zinātnē, bet tā tikai apstiprināja vārdus, kas Bībelē bija rakstīti jau vairāk nekā 3000 gadu agrāk.