Bībele maina cilvēku dzīvi

Kā jauna sieviete, kas uzauga nelabvēlīgā ģimenē, atrada dzīvei jēgu? Kas pamudināja politisku dumpinieku kļūt par miermīlīgu labās vēsts sludinātāju? Atbildes uzzināsiet šajos dzīvesstāstos.

”Nebija neviena, kas mani mīlētu un rūpētos par mani.” INNA ĻEŽŅINA

DZIMŠANAS GADS: 1981

VALSTS: KRIEVIJA

AGRĀK: UZAUGUSI NELABVĒLĪGĀ ĢIMENĒ

MANA PAGĀTNE. Es piedzimu nedzirdīga, tāpat kā mani vecāki. Pirmie seši manas dzīves gadi pagāja jauki un bezrūpīgi. Tad vecāki izšķīrās. Lai gan es vēl biju mazs bērns, es sapratu, ko nozīmē šķiršanās, un to ļoti pārdzīvoju. Pēc šķiršanās tēvs ar manu vecāko brāli palika dzīvot Troickā, bet mēs ar māti pārcēlāmies uz Čeļabinsku. Pēc kāda laika viņa apprecējās vēlreiz. Mans patēvs bija alkoholiķis, un viņš bieži sita gan mani, gan māti.

1993. gadā noslīka mans mīļais brālis. Šis notikums mūsu ģimenei bija liels satricinājums. Māte sāka dzert un, tāpat kā patēvs, bieži mani iekaustīja. Es nevarēju izturēt tādu dzīvi. Nebija neviena, kas mani mīlētu un rūpētos par mani. Es sāku apmeklēt dažādas baznīcas, cerībā atrast mierinājumu, bet veltīgi.

KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. Kad man bija 13 gadi, klasesbiedrene, kas bija Jehovas lieciniece, man pastāstīja dažus stāstus no Bībeles. Man patika klausīties par tādiem Bībeles personāžiem kā Noass un Ījabs, kas kalpoja Dievam, neskatoties uz grūtībām. Drīz es jau mācījos Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un apmeklēju viņu sapulces.

Bībeles nodarbībās man atklājās daudzas brīnišķīgas patiesības. Es biju ļoti aizkustināta, kad uzzināju, ka Dievam ir vārds. (Psalms 83:18.) Mani dziļi iespaidoja, cik precīzi Bībelē bija aprakstīti apstākļi, kas iezīmē ”pēdējās dienas”. (2. Timotejam 3:1—5.) Un man bija īpašs prieks uzzināt, ka būs augšāmcelšana. Padomā tik — es atkal satikšu savu lielo brāli! (Jāņa 5:28, 29.)

Tomēr ne visi priecājās līdz ar mani. Mātei un patēvam ļoti nepatika Jehovas liecinieki. Viņi centās mani piespiest pārtraukt Bībeles nodarbības. Bet man patika tas, ko mācījos, un es netaisījos to pārtraukt.

Bija grūti panest ģimenes pretestību. Tad nāca vēl viens trieciens: noslīka mans pusbrālis, kurš kopā ar mani bija gājis uz Jehovas liecinieku sapulcēm. Man palīdzēja tas, ka visu šo laiku es jutu milzīgu atbalstu no Jehovas liecinieku puses. Brāļi un māsas man dāvāja mīlestību un rūpes, kas man tik ļoti bija vajadzīgas. Es zināju, ka tā ir patiesā reliģija. 1996. gadā es kristījos un kļuvu par Jehovas liecinieci.

KO ES ESMU IEGUVUSI. Jau sešus gadus esmu precējusies ar brīnišķīgu vīrieti, vārdā Dmitrijs, un mēs kalpojam Jehovas liecinieku filiālē Sanktpēterburgā. Turklāt, gadiem ejot, vecāku negatīvā attieksme pret maniem reliģiskajiem uzskatiem ir mazinājusies.

Man ir tāds prieks pazīt Jehovu! Kalpošana viņam ir devusi manai dzīvei patiesu jēgu.

”Manu prātu nodarbināja dažādi jautājumi.” RAUDELS RODRIGESS RODRIGESS

DZIMŠANAS GADS: 1959

VALSTS: KUBA

AGRĀK: POLITISKS DUMPINIEKS

MANA PAGĀTNE. Esmu dzimis un uzaudzis Havanā, un mana bērnība pagāja nabadzīgā rajonā, kur ielu kautiņi bija ikdienišķa parādība. Paaudzies es pievērsos džudo un citiem cīņu sporta veidiem.

Es labi mācījos, tāpēc vecāki mani mudināja stāties universitātē. Studenta gados mani arvien vairāk pārņēma doma, ka politiskā sistēma manā valstī ir jāmaina. Es nolēmu rīkoties. Kopā ar kursabiedru mēs uzbrukām policistam, cerībā iegūt viņa šaujamieroci. Viss beidzās ar to, ka policists guva smagu ievainojumu galvā. Mani un kursabiedru ielika cietumā, un mums piesprieda nāvessodu nošaujot. Man bija tikai 20 gadi, un es biju notiesāts uz nāvi!

Būdams vieninieka kamerā, es mēģināju iztēloties, kā es izturēšos, kad pienāks soda izpildes diena. Es negribēju izrādīt nekādas bailes. Vienlaikus manu prātu nodarbināja dažādi jautājumi, uz kuriem es neradu atbildes: ”Kāpēc pasaulē ir tik daudz netaisnības? Vai ar nāvi viss beidzas?”

KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. Mums piespriestais nāvessods tika nomainīts uz 30 gadiem ieslodzījumā. Drīz vien es iepazinos ar dažiem Jehovas lieciniekiem, kas bija cietumā savu reliģisko uzskatu dēļ. Mani ļoti iespaidoja viņu drosme un arī miermīlība: kaut gan viņi bija netaisnīgi notiesāti, viņos nebija nekādu dusmu un rūgtuma.

Jehovas liecinieki man pastāstīja par Dieva nodomu attiecībā uz cilvēkiem. Viņi parādīja Bībelē, ka Dievs pārveidos zemi par paradīzi, kur vairs nebūs noziedzības un netaisnības. Viņi paskaidroja, ka zemi piepildīs labi cilvēki, kuriem būs iespēja dzīvot mūžīgi nevainojamos apstākļos. (Psalms 37:29.)

Man patika tas, ko uzzināju no Jehovas lieciniekiem, taču es tik ļoti atšķīros no viņiem. Man šķita, ka ievērot politisku neitralitāti vai ļaut, lai tev sit pa otru vaigu, ir pilnīgi neiespējami. Es izlēmu, ka man pašam jāizlasa Bībele. Pabeidzis to, es secināju, ka Jehovas liecinieki ir vienīgie, kas rīkojas tāpat kā agrīnie kristieši.

Mācoties Bībeli, es sapratu, ka man būs jāveic grandiozas izmaiņas. Piemēram, man bija jāpārstāj lietot lamuvārdus un jāatmet smēķēšana. Tāpat man bija jāieņem neitrāla nostāja politiskos jautājumos. Visas šīs izmaiņas prasīja pūles, bet pamazām, ar Jehovas palīdzību es to paveicu.

Visgrūtākais tomēr man bija iemācīties apvaldīt savu straujo dabu, un es vēl joprojām lūdzu Dievam savaldību. Man ļoti ir palīdzējuši vārdi no Sālamana pamācībām 16:32, kur teikts: ”Pacietīgais ir pārāks par stiprinieku, un savaldīgais — par pilsētas iekarotāju.”

1991. gadā es kristījos, kļūdams par Jehovas liecinieku. Es tiku kristīts cietumā ūdens mucā. Gadu vēlāk daži no mums tika atbrīvoti un nosūtīti uz Spāniju, jo tur dzīvoja mūsu radinieki. Kad ierados Spānijā, es uzreiz sāku apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces. Brāļi un māsas mani uzņēma ļoti sirsnīgi, man bija sajūta, ka es pazīstu viņus jau daudzus gadus. Viņi man palīdzēja sākt dzīvi no jauna.

KO ES ESMU IEGUVIS. Man ir liels prieks kalpot Dievam kopā ar sievu un abām meitām, un es daudz laika atvēlu tam, lai mācītu Bībeli citiem. Dažreiz man ienāk prātā tas puisis, kuram bija piespriests nāvessods, un es esmu pateicīgs par visu labo, kas pēc tam noticis manā dzīvē. Es ne tikai esmu dzīvs — es esmu ieguvis cerību. Es ļoti gaidu to laiku, kad uz zemes būs paradīze, kad triumfēs taisnība un ”nāves vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:3, 4.)

[Izceltais teksts]

”Es biju ļoti aizkustināta, kad uzzināju, ka Dievam ir vārds.”

[Attēls]

Mēs ar vīru piedāvājam mūsu publikācijas nedzirdīgajiem.