Kāpēc Dievs jālūdz Jēzus vārdā?
JĒZUS daudz mācīja par lūgšanām. Kad viņš kalpoja uz zemes, jūdu reliģiskie vadītāji mēdza lūgt Dievu, ”stāvot.. galveno ielu stūros”. Kāpēc viņi tā rīkojās? Tāpēc, ka tur ”ļaudis tos varēja redzēt”. Acīmredzot viņi gribēja, lai citi apbrīnotu viņu dievbijību. Daudzi teica garas lūgšanas, atkārtodami vienu un to pašu, it kā lūgšanām būtu jābūt ”daudzvārdīgām”, lai Dievs tās uzklausītu. (Mateja 6:5—8.) Jēzus norādīja, ka tādas lūgšanas ir bezjēdzīgas, — tā viņš godprātīgiem cilvēkiem palīdzēja saprast, no kā viņiem būtu jāizvairās, kad viņi lūdz Dievu. Taču viņš ne vien mācīja, kā nebūtu jālūdz Dievs, bet arī paskaidroja, kā ir pareizi to darīt.
Jēzus mudināja lūgt, lai tiek svētīts Dieva vārds, lai nāk viņa valstība un lai notiek viņa griba. Jēzus arī mācīja, ka ir pareizi lūgt Dievam palīdzību personiskos jautājumos. (Mateja 6:9—13; Lūkas 11:2—4.) Izmantodams ilustrācijas, Jēzus paskaidroja, ka mums ir vajadzīga neatlaidība, ticība un pazemība, lai mūsu lūgšanas tiktu uzklausītas. (Lūkas 11:5—13; 18:1—14.) Turklāt Jēzus to visu mācīja ne tikai vārdos, bet arī ar savu piemēru. (Mateja 14:23; Marka 1:35.)
Šīs pamācības Jēzus mācekļiem noteikti palīdzēja padarīt savas lūgšanas dziļākas un saturīgākas. Taču pašu svarīgāko, ko Jēzus viņiem gribēja iemācīt par lūgšanām, viņš mācekļiem pastāstīja pēdējā naktī pirms savas nāves.
”Pavērsiena punkts lūgšanu vēsturē”
Tajā naktī Jēzus ilgi runāja ar saviem uzticīgajiem apustuļiem, lai viņus stiprinātu un iedrošinātu. Tas bija īstais brīdis darīt viņiem zināmu kaut ko jaunu. Jēzus teica: ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nevar nonākt pie Tēva citādi kā vien caur mani.” Pēc tam viņš apsolīja: ”Ko vien jūs lūgsiet manā vārdā, to es izdarīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts caur Dēlu. Ja jūs kaut ko lūgsiet manā vārdā, es to izdarīšu.” Kad saruna tuvojās nobeigumam, Jēzus sacīja: ”Līdz šim jūs vēl neko neesat lūguši manā vārdā. Lūdziet, tad jūs saņemsiet, un jūsu prieks būs pilnīgs.” (Jāņa 14:6, 13, 14; 16:24.)
Tie bija ārkārtīgi nozīmīgi vārdi. Kādā Bībeles vārdnīcā minēts, ka tie iezīmēja ”pavērsiena punktu lūgšanu vēsturē”. Jēzus negribēja teikt, ka turpmāk lūgšanās jāvēršas pie viņa, nevis pie Dieva. Gluži otrādi, viņš pavēra jaunu ceļu, kā tuvoties Dievam Jehovam.
Protams, Dievs vienmēr ir uzklausījis savu uzticīgo kalpu lūgšanas. (1. Samuēla 1:9—19; Psalms 65:2.) Tomēr, kopš Dievs bija noslēdzis līgumu ar izraēliešu tautu, cilvēkiem, kas vēlējās, lai viņu lūgšanas tiktu uzklausītas, bija jāatzīst, ka izraēlieši ir Dieva izredzētā tauta. Vēlāk, sākot ar Sālamana laikiem, šādiem cilvēkiem bija jāatzīst, ka Jeruzālemē uzceltais templis ir tā vieta, kur Dievs ir licis nest upurus. (5. Mozus 9:29; 2. Laiku 6:32, 33.) Taču šī pielūgsmes sistēma nebija paredzēta uz mūžīgiem laikiem. Kā rakstīja apustulis Pāvils, izraēliešiem dotā bauslība un upuri, kas tika nesti templī, bija ”tikai gaidāmo labo lietu ēna, bet tajā nebija pašu šo lietu”. (Ebrejiem 10:1, 2.) ”Ēnai” bija jātiek aizstātai ar ”lietu īsto būtību”. (Kolosiešiem 2:17.) Kopš mūsu ēras 33. gada cilvēka attiecības ar Jehovu vairs nav atkarīgas no Mozus bauslības ievērošanas. Tagad tās balstās uz paklausību Jēzum Kristum — tam, uz kuru bauslība norādīja. (Jāņa 15:14—16; Galatiešiem 3:24, 25.)
”Vārds, kas ir pārāks par visiem citiem vārdiem”
Jēzus nodibināja daudz labāku pamatu, kas mums ļauj tuvoties Jehovam, — viņš norādīja, ka viņš ir varens, ietekmīgs draugs, kas paver ceļu mūsu lūgšanām, lai Dievs tās uzklausītu un uz tām atbildētu. Kā Jēzus var mums šādi palīdzēt?
Mēs visi piedzimstam grēcīgi, tāpēc ne ar kādiem darbiem un ne ar kādiem upuriem mēs nevaram nomazgāt no sevis šo traipu un izpelnīties tiesības būt tuvās attiecībās ar mūsu svēto Dievu Jehovu. (Romiešiem 3:20, 24; Ebrejiem 1:3, 4.) Bet Jēzus upurēja savu pilnīgā cilvēka dzīvību un samaksāja izpirkumu par cilvēku grēkiem. (Romiešiem 5:12, 18, 19.) Tagad visiem, kas vēlas kļūt tīri Jehovas acīs un ”droši runāt” ar viņu, ir šāda iespēja, ja vien viņi tic Jēzus upurim un lūdz Dievu viņa vārdā. (Efesiešiem 3:11, 12.)
Lūdzot Dievu Jēzus vārdā, mēs apliecinām ticību tam, ka Jēzum ir svarīga nozīme Dieva nodoma piepildīšanā: 1) viņš ir ”Dieva Jērs”, upuris, uz kura pamata mēs varam saņemt grēku piedošanu; 2) Jehova viņu piecēla no nāves, un tagad viņš ir ”augstais priesteris”, kas cilvēkiem palīdz gūt labumu no izpirkuma upura; 3) viņš ir vienīgais ”ceļš”, kas ļauj tuvoties Jehovam lūgšanās. (Jāņa 1:29; 14:6; Ebrejiem 4:14, 15.)
Kad cilvēki lūdz Dievu Jēzus vārdā, Jēzum tiek parādīts gods. Šāds gods viņam pienākas, jo Jehova grib, lai ”Jēzus vārdā visi.. mestos ceļos un visi atzītu, ka Jēzus Kristus ir Kungs par godu Dievam, Tēvam”. (Filipiešiem 2:10, 11.) Bet, pats galvenais, lūdzot Jēzus vārdā, mēs slavējam Jehovu, kas ir atdevis par mums savu Dēlu. (Jāņa 3:16.)
Mums Dievs ir jālūdz no visas sirds, nevis mehāniski
Lai mēs labāk varētu saprast, cik augsts stāvoklis ir Jēzum, Bībelē viņš ir dēvēts dažādos titulos un citos vārdos, kas viņu raksturo. Tie mums palīdz aptvert, cik daudz svētību mēs varam gūt, pateicoties tam, ko Jēzus ir izdarījis, dara un vēl darīs mūsu labā. (Skat. ” Jēzus svarīgā nozīme”.) Jēzum patiesi ir dāvāts ”vārds, kas ir pārāks par visiem citiem vārdiem”. * Viņam ir piešķirta visa vara debesīs un uz zemes. (Filipiešiem 2:9; Mateja 28:18.)
Tā nedrīkst būt tukša formalitāte
Kā redzams, ja vēlamies, lai Jehova uzklausītu mūsu lūgšanas, mums pie viņa jāvēršas Jēzus vārdā. (Jāņa 14:13, 14.) Taču mēs nedrīkstam pieļaut, ka frāzi ”Jēzus vārdā” mēs savās lūgšanās sāktu atkārtot tikai aiz ieraduma. Kāpēc?
Padomāsim par šādu piemēru. Jūs saņemat lietišķu vēstuli, kas beidzas ar ierasto pieklājības frāzi ”Ar cieņu”. Kā jūs uztverat šos vārdus — vai tajos izpaužas dziļi personiska attieksme pret jums, vai arī tie tikai liecina, ka sūtītājs ir ievērojis vēstulēs pieņemto etiķeti? Kad mēs savās lūgšanās pieminam Jēzus vārdu, mums jāapzinās, cik dziļa nozīme tam ir, nevis jālieto šis vārds automātiski kā formāla atvadu frāze lietišķā vēstulē. Mums ir jālūdz Dievs pastāvīgi, bet tas ir jādara ”no visas sirds”, nevis mehāniski, nedomājot. (1. Tesalonikiešiem 5:17; Psalms 119:145.)
Kā nepieļaut, ka frāze ”Jēzus vārdā” mūsu lūgšanās kļūtu par tukšu formalitāti? Piemēram, mēs varam pārdomāt Jēzus brīnišķīgās īpašības. Padomājiet, ko Jēzus jau ir izdarījis jūsu labā un ko viņš vēl ir gatavs darīt. Lūgšanās pateicieties Jehovam un slavējiet viņu par to, cik apbrīnojami viņš ar sava Dēla starpniecību īsteno savu nodomu. Tas stiprinās jūsu paļāvību uz Jēzus solījumu: ”Ja jūs Tēvam kaut ko lūgsiet, viņš jums to dos manā vārdā.” (Jāņa 16:23.)
^ 14. rk. V. Vaina vārdnīcā Expository Dictionary of New Testament Words paskaidrots, ka grieķu vārds, kas tulkots ”vārds”, var attiekties ”uz visu, ko kāda vārds sevī ietver: uz viņa varu, īpašībām, stāvokli, diženību [un] izcilumu”.