Iet uz pamatdaļu

Kāpēc var uzticēties Bībelei

Kāpēc var uzticēties Bībelei

Kāpēc var uzticēties Bībelei

Daži apgalvo, ka Bībelei nevar ticēt, un šāds viedoklis ir kļuvis visai populārs. Tāpēc mūsdienās daudzi neņem vērā to, kas teikts Bībelē, jo, viņuprāt, tai nevar uzticēties.

Turpretī Jēzus Kristus lūgšanā vērsās pie Dieva ar vārdiem, kas mudina paļauties uz Bībeli, — viņš sacīja: ”Tavi vārdi ir patiesība.” Pašā Bībelē ir teikts, ka tā ir Dieva iedvesmota. (Jāņa 17:17; 2. Timotejam 3:16.)

Ko jūs par to domājat? Vai ir pamats uzticēties Bībelei? Bet varbūt, gluži pretēji, pastāv pierādījumi, ka Bībele ir pretrunīga un uz to tiešām nevar paļauties?

Vai Bībelē ir pretrunas?

Daži gan apgalvo, ka Bībelē ir pretrunas, bet vai kāds jums ir minējis neapšaubāmu Bībeles pretrunīguma pierādījumu? Mēs neesam redzējuši nevienu šādu pierādījumu, ko nevarētu atspēkot, rūpīgi izpētot faktus. Tiesa, Bībelē ir vietas, kas varētu šķist pretrunā cita ar citu. Taču šāds iespaids parasti rodas tāpēc, ka lasītājam trūkst zināšanu par attiecīgā laikmeta īpatnībām un apstākļiem.

Piemēram, cilvēki reizēm norāda uz šķietamu pretrunu Bībelē, vaicādami: ”Kur Kains ņēma sev sievu?” Viņi pieņem, ka Kains un Ābels bija Ādama un Ievas vienīgie bērni, taču šis pieņēmums neatbilst tam, kas stāstīts Bībelē. Tur ir paskaidrots, ka Ādams ”dzemdināja dēlus un meitas”. (1. Mozus 5:4.) Tātad Kains apprecēja kādu no savām māsām vai varbūt brāļa vai māsas meitu.

Bieži vien Bībeles kritiķi tikai meklē pretrunas un, piemēram, saka: ”Matejs Bībelē raksta, ka pie Jēzus lūgt palīdzību nāca kāds virsnieks, turpretī Lūka stāsta, ka pie Jēzus griezās virsnieka sūtīti pārstāvji. Kuram no viņiem ir taisnība?” (Mateja 8:5, 6; Lūkas 7:2, 3.) Bet vai te patiešām ir pretruna?

Ja persona, kuras uzdevumā kāds darbs ir veikts, tiek nosaukta par šī darba darītāju, saprātīgs cilvēks to neuzskata par pretrunu. Piemēram, ja kādā ziņojumā būtu sacīts, ka pilsētas galva ir uzbūvējis ceļu, vai jūs uzskatītu, ka ziņojums ir kļūdains, jo tiešie darba darītāji ir bijuši inženieri un strādnieki? Protams, nē! Līdzīgi ir arī minētajā gadījumā no Bībeles — Mateja stāstījums, kurā teikts, ka pie Jēzus ar lūgumu griezās kāds virsnieks, nav pretrunā ar Lūkas evaņģēliju, kur norādīts, ka šis lūgums tika izteikts ar pārstāvju starpniecību.

Ja noskaidro faktus, Bībeles šķietamās pretrunas izzūd.

Vēsture un zinātne

Savulaik daudzi apšaubīja Bībeles vēsturisko precizitāti. Piemēram, kritiķi apstrīdēja, ka ir dzīvojuši tādi Bībelē minēti cilvēki kā Asīrijas valdnieks Sargons, Babilonas valdnieks Belsacars un romiešu vietvaldis Poncijs Pilāts. Taču vēlākie zinātnieku atklājumi citu pēc cita ir apstiprinājuši Bībelē minētos faktus. Vēsturnieks Moše Pērlmens rakstīja: ”Skeptiķi, kas bija apšaubījuši pat Vecās Derības vēsturisko daļu autentiskumu, pēkšņi sāka mainīt savus uzskatus.”

Lai mēs varētu uzticēties Bībelei, tai būtu jābūt precīzai arī no zinātnes viedokļa. Vai šī grāmata tāda ir? Pretēji tam, kas sacīts Bībelē, zinātnieki vēl pavisam nesen uzskatīja, ka Visumam nav bijis sākuma. Taču astronoms Roberts Džastrovs, norādot uz jaunāku informāciju, kas atspēko šo uzskatu, paskaidroja: ”Tagad mēs redzam, ka astronomiskie pierādījumi liek nonākt pie bībeliska priekšstata par pasaules izcelsmi. Detaļas atšķiras, bet pamatelementi astronomiskajā un bībeliskajā stāstā par tapšanu ir vieni un tie paši.” (1. Mozus 1:1.)

Cilvēki ir mainījuši arī savu viedokli par Zemes formu. ”Lielie ģeogrāfiskie atklājumi pierādīja, ka Zeme ir apaļa, nevis plakana, kā vairākums cilvēku bija domājuši,” rakstīts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia. Bet Bībelē tas jau sen bija precīzi pateikts. Vairāk nekā 2000 gadu pirms minētajiem atklājumiem Bībelē, Jesajas 40:22, bija teikts: ”Viņš ir tas, kas sēž augstībā pāri par zemi [”pār zemes apli”, SI],” — jeb, kā teikts citos Bībeles tulkojumos, ”zemes lodi” (Douay), ”apaļo zemi” (Moffatt).

Kā redzams, jo vairāk cilvēki uzzina, jo vairāk ir pierādījumu, ka Bībelei var uzticēties. Kādreizējais Britu muzeja direktors sers Frederiks Kenjons rakstīja: ”Līdzšinējie rezultāti apstiprina to, par ko ticība mudina būt pārliecinātiem, — pieaugot zināšanām, Bībele var tikai iegūt.”

Nākotnes paredzējumi

Bet vai mēs varam paļauties uz Bībelē izteiktajiem nākotnes paredzējumiem, starp kuriem ir arī solījumi par ”jaunām debesīm un jaunu zemi, kur taisnība mājo”? (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 21:3, 4.) Cik lielā mērā Bībeles pravietojumu uzticamība ir apstiprinājusies līdz šim? Atkal un atkal pravietojumi, kas izteikti pat simtiem gadu pirms tajos aprakstītajiem notikumiem, ir piepildījušies vissīkākajās detaļās!

Piemēram, varenās Babilonas krišana Bībelē bija paredzēta gandrīz divsimt gadu iepriekš. Bija norādīts, ka mēdieši, kas kļuva par persiešu sabiedrotajiem, būs Babilonas iekarotāji. Lai gan persiešu valdnieks Kīrs tolaik vēl nebija pat dzimis, Bībelē bija pravietots, ka viņam būs izcila nozīme šajā iekarojumā. Tajā bija arī sacīts, ka Eifratas ūdeņiem, kas aizsargāja pilsētu, būs jāizsīkst un Babilonas vārti paliks neaizslēgti. (Jeremijas 50:38; Jesajas 13:17—19; 44:27—45:1.)

Kā stāsta vēsturnieks Hērodots, visas šīs konkrētās detaļas piepildījās. Turklāt Bībelē bija paredzēts, ka galu galā Babilona pārvērtīsies par neapdzīvotām drupām, un tieši tā arī notika. Mūsdienās no Babilonas ir palikuši tikai ļaužu pamesti pauguri. (Jesajas 13:20—22; Jeremijas 51:37, 41—43.) Bībelē ir vēl daudz citu pravietojumu, kas ir piepildījušies tikpat iespaidīgi.

Bet kas Bībelē ir paredzēts par to sistēmu, kas pašlaik pastāv pasaulē? Tajā rakstīts: ”Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, ..mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami.” (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.)

Mēs nepārprotami redzam, ka tas viss patlaban piepildās. Turklāt Bībelē, runājot par ”pēdējām dienām”, ir arī sacīts, ka ”tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki”, un ”lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris [”sērgas”, NW] vietu vietām”. (Mateja 24:7; Lūkas 21:11.)

Nav šaubu, ka mūsdienās piepildās Bībeles pravietojumi. Taču ko var teikt par tiem Bībeles solījumiem, kas vēl nav piepildījušies, piemēram: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi” un ”Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem.. ..un nemācīsies vairs kaŗot”? (Psalms 37:29; Jesajas 2:4.)

”Tas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi,” kāds varbūt saka. Bet mums nav nekāda pamata apšaubīt to, ko apsola mūsu Radītājs. Viņa vārdiem var uzticēties visā pilnībā. (Titam 1:2.) Jo rūpīgāk jūs izpētīsiet faktus, jo vairāk jūs par to pārliecināsieties.

Ja nav norādīts citādi, Bībeles panti citēti no latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevuma; ja norādīts LB-65r, ir izmantots latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts; ja norādīts SI, izmantots krievu valodas Bībeles Sinodālais izdevums; ja norādīts NW, izmantots angļu valodas Bībeles izdevums New World Translation of the Holy Scriptures.

[Izceltais teksts 4. lpp.]

”Līdzšinējie rezultāti apstiprina to, par ko ticība mudina būt pārliecinātiem, — pieaugot zināšanām, Bībele var tikai iegūt.”