Kas patiesībā valda pār pasauli?

Daudzi cilvēki uz šādu jautājumu atbildētu: ”Dievs.” Bet interesanti ir tas, ka Bībelē nevienā vietā nav teikts, ka pār šo pasauli patiesībā valdītu Dievs vai Jēzus Kristus. Jēzus teica vārdus, kas vedina uz pilnīgi citām domām: ”Šīs pasaules valdnieks.. tiks izstumts ārā.” Nedaudz vēlāk viņš sacīja: ”Nāk šīs pasaules valdnieks; pār mani viņš gan nenieka nespēj.” (Jāņa 12:31; 14:30; 16:11.)

Tātad šīs pasaules valdnieks ir pilnīgā pretstatā Jēzum. Kas tad ir tas, kas valda pār pasauli?

Apstākļi, kādi valda pasaulē, palīdz rast atbildi

Lai gan ir bijuši centieni uzlabot ļaužu stāvokli, vēstures gaitā cilvēki ir pieredzējuši milzīgas ciešanas. Šāda situācija rada jautājumus — piemēram, žurnālists Deivids Lorenss rakstīja: ”Gandrīz visi grib, lai būtu ”miers virs zemes”, un gandrīz visi pasaules iedzīvotāji var teikt, ka viņiem ir pret ”cilvēkiem labs prāts”. Bet kāpēc tad dzīvē notiek pilnīgi pretēji? Kāpēc cilvēki pretēji savai būtībai karo?”

Tas tiešām liekas paradoksāli. Zemeslodes iedzīvotāji vēlas dzīvot mierā, taču joprojām karo savā starpā un nežēlīgi nogalina cits citu. Cilvēki ir nosmacēti gāzes kamerās un nomocīti koncentrācijas nometnēs, kaujās ir izmantoti liesmumetēji un napalma bumbas — šķiet, aukstasinīgai, briesmīgai nežēlībai nav robežu.

Vai jūs domājat, ka cilvēki, kas ilgojas pēc miera un laimes, ir spējīgi paši izdomāt tādu neaptveramu ļaunumu? Kādi spēki liek cilvēkiem rīkoties tik drausmīgi un izraisa tādas situācijas, kurās cilvēki jūtas spiesti izdarīt noziegumus? Vai  jums nekad nav ienākusi prātā doma, ka ir kāds ļauns, neredzams spēks, kas mudina cilvēkus uz neiedomājamu vardarbību?

Kas ir šīs pasaules valdnieki

Mums nav jānododas minējumiem — Bībelē ir skaidri teikts, ka gan atsevišķus cilvēkus, gan veselas valstis savā varā tur kāda neredzama būtne. Tajā rakstīts: ”Visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” Kam pieder šī ļaunā vara? Bībele atbild: ”To sauc par velnu un sātānu, kas pieviļ visu pasauli.” (1. Jāņa 5:19; Atklāsmes 12:9.)

Reiz, kad Velns kārdināja Jēzu, Jēzus neapšaubīja, ka Sātans ir šīs pasaules valdnieks. Lūk, kā šis gadījums ir aprakstīts Bībelē: ”Velns to ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda viņam visas pasaules valstis un viņu godību un uz to saka: ”To visu es tev gribu dot, ja tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” Tad Jēzus uz to saka: ”Atkāpies, sātān!” (Mateja 4:1, 8—10.)

Pievērsiet uzmanību: Sātans kārdināja Jēzu, piedāvājot viņam ”visas pasaules valstis”. Vai Sātana piedāvājums būtu bijis īsts kārdinājums, ja viņš patiesībā nemaz nevaldītu pār valstīm? Protams, nebūtu. Turklāt padomājiet — ja pasaules valstis nepiederētu Sātanam, Jēzus uz to noteikti būtu norādījis, taču viņš to nedarīja. Tātad īstenībā neredzamais pasaules valdnieks ir Sātans Velns. Bībelē viņš ir pat saukts par ”šās pasaules dievu”. (2. Korintiešiem 4:4.) Bet kā tik ļauna būtne varēja iegūt tādu varu?

Būtne, kas kļuva par Sātanu, ir Dieva radīts eņģelis, kas reiz sāka apskaust Dievu par tā augsto stāvokli un apšaubīja Dieva tiesības valdīt. Izmantodams čūsku, viņš piekrāpa Ievu, pirmo sievieti, un viņam izdevās panākt, ka gan Ieva, gan viņas vīrs Ādams nevis paklausīja Dievam, bet izpildīja viņa gribu. (1. Mozus 3:1—6; 2. Korintiešiem 11:3.) Sātans arī apgalvoja, ka viņš spētu novērst no Dieva visus Ādama  un Ievas pēcnācējus, tāpēc Dievs ļāva, lai Sātans laika gaitā pierādītu savu apgalvojumu patiesumu. Tomēr Sātanam tas nav izdevies. (Ījaba 1:6—12; 2:1—10.)

Jāatzīmē, ka Sātans nav vienīgā neredzamā būtne, kas valda pār pasauli. Viņš panāca, ka dumpī pret Dievu viņam pievienojas vēl daudzi citi eņģeļi, kas kļuva par dēmoniem — Sātana atbalstītājiem. Tāpēc kristieši Bībelē tiek mudināti ”pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret.. šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:11, 12.)

 Pretojieties ļaunajiem gariem

Šie neredzamie, ļaunie pasaules valdnieki visus cilvēkus grib pievilt un novērst no Dieva. Piemēram, ļaunie gari ir izplatījuši priekšstatu par cilvēka nemirstību, lai gan Dieva Rakstos, Bībelē, ir skaidri teikts, ka mirušajiem vairs nav nekādas apziņas. (1. Mozus 2:17; 3:19; Ecēhiēla 18:4; Psalms 146:3, 4; Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Lai liktu noticēt pēcnāves dzīvei, ļaunie gari, atdarinot mirušu cilvēku balsi, dažreiz uzrunā mirušo radiniekus vai draugus — reizēm viņi to dara arī ar garu izsaucēja starpniecību. ”Balss” apgalvo, ka ir mirušais cilvēks, bet īstenībā runātājs ir dēmons.

Ja jūs kādreiz uzrunā šāda ”balss”, neļaujiet sevi pievilt un noraidiet visu, ko tā saka. Jūs varat teikt tāpat kā Jēzus: ”Atkāpies, sātān!” (Mateja 4:10; Jēkaba 4:7.) Nesāciet aiz ziņkārības par garu pasauli saistīties ar ļaunajiem gariem. Kontaktēšanos ar šiem gariem sauc par spiritismu, un Dievs savus kalpus brīdina izvairīties no jebkādas spiritisma formas. Bībelē teikts, ka Dieva labvēlību nevar iegūt neviens, ”kas zīlē nākotni, ..nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs”. (5. Mozus 18:10—12; Galatiešiem 5:19—21; Atklāsmes 21:8.)

Cilvēks, kas nodarbojas ar spiritismu, nonāk dēmonu ietekmē, tāpēc ir jāuzmanās no spiritisma, lai cik aizraujošs vai vilinošs tas liktos. Pie spiritisma pieder gan dažāda zīlēšana (arī hiromantija), gan aizraušanās ar ekstrasensoro uztveri, gan astroloģija. Ir pat gadījumi, kad dēmoni kādā ēkā izraisa neparastus trokšņus un citas fizikālas parādības.

Turklāt ļaunie gari izmanto cilvēku grēcīgās tieksmes, veicinot to, ka aizvien populārāka kļūst tāda literatūra, filmas un televīzijas programmas, kurās atainotas amorālas un pat pretdabiskas dzimumattiecības. Dēmoni zina, ka gadījumā, ja cilvēki neatbrīvojas no nepareizām domām, tās  rada neizdzēšamu iespaidu un pamudina rīkoties netikli — tāpat kā ir rīkojušies paši dēmoni. (1. Mozus 6:1, 2; 1. Tesaloniķiešiem 4:3—8; Jūdas 6.)

Daudzi varbūt smīn, izdzirdējuši domu, ka pār tagadējo pasauli valda ļaunie gari. Bet tas nav nekāds brīnums, jo Bībelē rakstīts: ”Pats sātāns izliekas par gaismas eņģeli.” (2. Korintiešiem 11:14.) Tieši tā arī ir Sātana vislielākā viltība — likt noticēt, ka ne viņš, ne dēmoni nemaz nepastāv. Taču tas nenozīmē, ka jums ir jābūt pieviltiem. Velns un dēmoni pastāv, un jums tiem ir jāpretojas. (1. Pētera 5:8, 9.)

Par laimi, tuvu ir laiks, kad nedz Sātana, nedz viņa dēmonu vairs nebūs. ”Pasaule [kopā ar tās valdniekiem ļaunajiem gariem] iznīkst..,” rakstīts Bībelē, ”bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.) Iedomājieties, kādu atvieglojumu izjutīs cilvēki, kad vairs nebūs šo spēku, kas viņus mudina uz ļaunu. Ja jūs centīsities pildīt Dieva gribu, jūs varēsiet dzīvot mūžīgi Dieva taisnīgajā jaunajā pasaulē. (Psalms 37:9—11, 29; 2. Pētera 3:13; Atklāsmes 21:3, 4.)

Ja nav norādīts citādi, tad Svētie Raksti citēti no latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevuma. Citētajos Bībeles pantos kursīvs mūsu.

[Attēls 4. lpp.]

Vai Sātans būtu varējis piedāvāt Jēzum varu pār pasaules valstīm, ja tās viņam nepiederētu?