DAUDZI uzskata, ka mācība par trīsvienību ir kristīgās ticības galvenā doktrīna. Saskaņā ar šo mācību, Tēvs, Dēls un svētais gars ir viens Dievs trijās personās. Kardināls Džons O’Konors par šo mācību izsakās: ”Mēs zinām, ka tas ir neaptverami dziļš noslēpums, ko mēs pat nevaram mēģināt izprast.” Kāpēc ir tik neiespējami izskaidrot trīsvienību?

Kādā Bībeles vārdnīcā ir paskaidrots viens no iemesliem. Attiecībā uz trīsvienību tajā ir teikts: ”Tā nav bībeliska mācība tādā ziņā, ka nekur Bībelē tā nav formulēta.” (The Illustrated Bible Dictionary.) Tomēr trīsvienības piekritēji neatlaidīgi cenšas atrast Bībeles pantus  — un dažreiz pat tos sagroza —, lai rastu pamatojumu šai mācībai.

Viens no Bībeles pantiem, kuru bieži skaidro nepareizi, ir Jāņa 1:1. Bībeles 1965. gada tulkojumā šis pants skan: ”Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva [gr., ton teon], un Vārds bija Dievs [teos].” Šajā pantā ir lietotas divas grieķu lietvārda teos (”dievs”) formas. Pirms teon ir noteiktais artikuls ton, jo teon šajā vietā attiecas uz Visvareno Dievu. Taču pirms teos noteiktā artikula nav. Vai tas būtu izlaists nejauši?

Jāņa evaņģēlijs ir sarakstīts koinē grieķu valodā, kurā noteiktā artikula lietošanu regulē stingri gramatikas likumi. Kā norāda Bībeles pētnieks Ārčibalds Robertsons, ja artikuls ir gan pirms teikuma priekšmeta, gan pirms izteicēja nominālās daļas, tad abi šie teikuma locekļi ir ”absolūti identiski, nozīmē vienu un to pašu un tie ir savstarpēji aizvietojami”. Kā pierādījumu tam Robertsons min Mateja 13:38, kur teikts: ”Tīrums [gr., ho agros] ir pasaule [gr., ho kosmos].” Gramatikas likumi liek saprast, ka tīrums un pasaule ir viens un tas pats.

Bet ko var teikt par gadījumiem, kad pirms teikuma priekšmeta ir noteiktais artikuls, bet pirms izteicēja nominālās daļas artikula nav, kā tas ir Jāņa 1:1? Atsaucoties uz šo pantu, Bībeles pētnieks Džeimss Hjūits uzsver: ”Šādā konstrukcijā teikuma priekšmets un izteicējs nav identiski, un starp tiem nevar likt vienlīdzības zīmi vai tos savstarpēji aizvietot.”

Lai to paskaidrotu, Hjūits izmanto 1. Jāņa 1:5, kur teikts: ”Dievs ir gaisma.” Šeit grieķu valodā ”Dievs” ir apzīmēts ar teos un tam priekšā ir noteiktais artikuls ho. Turpretī pirms vārda phos, kas nozīmē ”gaisma”, artikula nav. Hjūits paskaidro: ”Par Dievu vienmēr var teikt, ka viņš ir gaisma; bet ne vienmēr gaisma ir Dievs.” Tas pats attiecas uz Jāņa 4:24 (”Dievs ir gars”) un 1. Jāņa 4:16 (”Dievs ir mīlestība”). Abos šajos pantos pirms teikuma priekšmeta ir noteiktais artikuls, bet izteicēja nominālajai daļai (vārdiem ”gars” un ”mīlestība”) artikula nav. Tātad teikuma priekšmets un izteicējs nav savstarpēji aizvietojami. Šos pantus nevar brīvi pārfrāzēt, sakot ”Gars ir Dievs” un ”mīlestība ir Dievs”.

Daudzi sengrieķu valodas speciālisti un Bībeles tulkotāji ir vienisprātis, ka Jāņa 1:1 uzsver to, kāds ir ”Vārds”, nevis to, kas viņš ir. Bībeles tulkotājs Viljams Bārklijs rakstīja: ”Tā kā [apustulis Jānis] nav licis noteikto artikulu pirms theos, tas kļūst par raksturojošu apzīmējumu . . . Jānis šeit neidentificē Vārdu ar Dievu. Vienkārši sakot, viņš nenorāda, ka Jēzus ir Dievs.” Profesors Džeisons Bedūns izsakās līdzīgi: ”Ja sengrieķu valodā pirms theos nav artikula, kā tas ir Jāņa 1:1 (panta trešajā daļā), tad lasītājs vārdu ”dievs” uztver tā plašākajā nozīmē.” Bedūns piebilst: ”Jāņa 1:1 Vārds nav Visvarenais Dievs, bet gan ”dievs” jeb ”dievišķa veida”.” Džozefs Henrijs Teiers, teologs un zinātnieks, kas strādāja pie Bībeles tulkojuma American Standard Version, to paskaidro šādi: ”Logoss [Vārds] bija dievišķs, bet ne pati dievišķā Būtne.”

Vai tiešām jautājumam par to, kas ir Dievs, jābūt ”neaptverami dziļam noslēpumam”? Jēzus tā nedomāja. Vēršoties lūgšanā pie sava Tēva, Jēzus skaidri norādīja uz atšķirību starp sevi pašu un Tēvu: ”Mūžīgu dzīvi var iegūt, iepazīstot tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, — Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Ja mēs ticam Jēzus vārdiem un saprotam šo skaidro Bībeles mācību, mēs dosim viņam to godu, kas viņam pienākas kā Dieva Dēlam. Bet kā ”vienīgo patieso Dievu” mēs pielūgsim Jehovu.