Vai cilvēkam ir nemirstīgs gars?

VAI pastāv dzīve pēc nāves? Šis jautājums nodarbina ļaužu prātus jau kopš tālas senatnes. Vēstures gaitā visās kultūrās cilvēki ir lauzījuši par to galvas un izveidojuši visdažādākos priekšstatus.

Daudzi tic, ka pastāv ”gars”, kas turpina dzīvot pēc cilvēka nāves. Vai tiešām cilvēkā ir kaut kas tāds, kas nāves brīdī atstāj ķermeni un dzīvo tālāk? Kas ir gars dzīvā cilvēkā? Kas ar to notiek, kad cilvēks nomirst? Dieva iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, ir atrodamas patiesas un skaidras atbildes uz šiem jautājumiem.

Kas ir gars?

Bībelē vārdi, kas parasti tiek tulkoti ”gars”, pamatā nozīmē ’elpa, dvaša’. Tomēr tie apzīmē kaut ko vairāk nekā tikai elpošanu. Piemēram, Jēkabs Bībelē rakstīja: ”Miesa bez gara ir nedzīva.” (Jēkaba 2:26.) Tātad gars ir tas, kas uztur ķermenī dzīvību.

Elpa jeb gaiss, kas ieplūst plaušās un izplūst no tām, nevar būt šis dzīvības devējs gars, jo pēc tam, kad elpošana apstājusies, ķermeņa šūnās īsu brīdi — ”vairākas minūtes”, kā teikts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia, — vēl saglabājas dzīvība. Tieši tāpēc ir iespējams atdzīvināt cilvēku, veicot reanimācijas pasākumus, un pārstādīt viena cilvēka orgānus otram. Bet, ja dzīvības dzirksts ķermeņa šūnās ir izdzisusi, visi pūliņi atjaunot dzīvību ir veltīgi. Nekāda elpa nespēs atdzīvināt pat ne vienu vienīgu šūnu. Tātad gars ir neredzamais dzīvības spēks — dzīvības dzirksts, bez kuras šūnas nevar būt dzīvas. Šo dzīvības spēku  uztur elpošana. (Ījaba 34:14, 15.)

Vai šis gars darbojas vienīgi cilvēkos? Bībele palīdz mums izdarīt pareizu secinājumu par šo jautājumu. Gudrais valdnieks Salamans rakstīja: ”Kas zina ko no cilvēka dzīvības dvašas [”gara”, NW], vai tā ceļas augšup gaisā un vai dzīvnieka dzīvības dvaša [”gars”, NW] nolaižas lejup — zemē?” (Salamans Mācītājs 3:21.) Kā redzams, par dzīvniekiem, tāpat kā par cilvēkiem, ir teikts, ka tiem ir ”dzīvības dvaša” jeb gars. Kā tas var būt?

Garu jeb dzīvības spēku var salīdzināt ar elektrisko strāvu, kas darbina kādu ierīci. Atkarībā no ierīces tipa, neredzamo elektrību var izmantot dažādu uzdevumu veikšanai. Elektriskā plīts, piemēram, var ražot siltumu, dators — apstrādāt datus un izdarīt aprēķinus, televizors — radīt attēlu un skaņu. Taču elektriskā strāva nekad neiegūst tādas īpašības, kādas piemīt ierīcei, ko tā darbina. Tā ir un paliek tikai enerģija. Tāpat arī dzīvības spēkam nav to īpašību, kas piemīt būtnei, kuras dzīvību tas uztur. Tam nav personības, nav domāšanas spēju. Gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem ir ”viena dvaša” jeb viens gars. (Salamans Mācītājs 3:19.) Tāpēc, kad cilvēks nomirst, viņa gars neturpina dzīvot kādā citā pasaulē kā garīga būtne.

Bet kādā stāvoklī atrodas mirušie? Un kas notiek ar garu, kad cilvēks nomirst?

”Pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties”

Kad pirmais cilvēks Ādams tīšuprāt pārkāpa Dieva pavēli, Jehova viņam teica: ”Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi  puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” (1. Mozus 3:19.) Kur Ādams bija, pirms Jehova viņu bija radījis no zemes pīšļiem? It nekur! Pirms tam viņa gluži vienkārši nebija. Tātad, kad Dievs Jehova teica, ka Ādams ”atgriezīsies pie zemes”, viņš ar to gribēja sacīt, ka Ādams nomirs. Ādamu negaidīja pārcelšanās uz garīgo sfēru. Nomirstot viņš atkal kļuva nedzīvs, atgriezās neesamībā. Viņam piespriestais sods bija nāve — dzīvības pretstats —, nevis pāriešana citā pasaulē. (Romiešiem 6:23.)

Bet ko var teikt par citiem cilvēkiem, kas ir miruši? Mirušo stāvoklis nepārprotami ir raksturots Salamana Mācītāja 9:5, 10, kur sacīts: ”Nomirušie.. vispār nezina vairāk nekā.. [..] ..pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” Tātad nāve ir neesamības stāvoklis. Psalmu sacerētājs par cilvēka nāvi rakstīja: ”Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” (Psalms 146:4.)

Kā redzams, mirušie ir bez apziņas un viņi neko nespēj darīt. Viņi neko nezina, viņi nevar mūs ne redzēt, ne dzirdēt, nedz arī runāt ar mums. Mirušie mums nespēj ne palīdzēt, ne kaitēt. Mums nekādā gadījumā nav no viņiem jābaidās. Bet ko nozīmē tas, ka nāves brīdī gars ”iziet” no cilvēka?

”Garam [būs] atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva”

Bībelē teikts, ka, cilvēkam nomirstot, ”garam [būs] atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis”. (Salamans Mācītājs 12:7.) Vai tas nozīmē, ka kaut kāds garīgs veidojums vārda tiešā nozīmē ceļo cauri izplatījumam pie Dieva? Nekādā ziņā! Vārds ”atgriezties” Bībelē bieži vien lietots tādā nozīmē, kas nepavisam nav saistīta ar pārvietošanos no vienas vietas uz otru. Piemēram, neuzticīgajiem izraēliešiem tika teikts: ””Atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums!” — saka tas Kungs Cebaots.” (Maleahija  3:7.) Izraēliešu ”atgriešanās” pie Jehovas nozīmēja, ka viņiem jāatmet sava nepareizā rīcība un atkal jāpakļaujas Dieva taisnīgajiem likumiem. Savukārt Jehova ”atgrieztos” pie izraēliešiem tādā nozīmē, ka viņš atkal būtu labvēlīgs pret savu tautu. Abos gadījumos vārds ”atgriezties” apzīmēja attieksmes maiņu, nevis pārvietošanos telpā.

Līdzīgi arī nāves brīdī, kad gars ”atgriežas” pie Dieva, nenotiek nekāda reāla pārvietošanās no zemes uz debesu sfēru. Atcerieties, ka gars ir dzīvības spēks. Kad šis spēks cilvēku ir atstājis, vienīgi Dievs spēj viņam to atdot. Tātad gars ”atgriežas atpakaļ pie Dieva” tajā ziņā, ka cilvēkam, kas ir miris, izredzes kaut kad nākotnē atkal kļūt dzīvam ir atkarīgas vienīgi no Dieva.

Padomāsim, piemēram, par to, kas Rakstos stāstīts par Jēzus nāvi. Lūkas evaņģēlijā teikts: ”Jēzus sauca skaņā balsī: ”Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” Un to sacījis, viņš nomira.” (Lūkas 23:46.) Kad Jēzus gars viņu atstāja, viņš nedevās taisnā ceļā uz debesīm. Jēzus tika celts augšā no mirušajiem tikai trešajā dienā pēc nāves, un pēc tam pagāja vēl 40 dienas, līdz viņš tika pacelts debesīs. (Apustuļu darbi 1:3, 9.) Taču nāves brīdī Jēzus ar paļāvību nodeva savu garu Tēva rokās, jo viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka Jehova spēj atdot viņam dzīvību.

Vienīgi Dievs spēj atdzīvināt mirušos. (Psalms 104:30.) Kādas brīnišķīgas nākotnes izredzes tāpēc paveras!

Cerība, kas noteikti piepildīsies

Bībelē ir rakstīts: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos [”piemiņas kapenēs”, NW], dzirdēs [Jēzus] balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Jēzus Kristus ir apsolījis, ka visi, kas ir Jehovas atmiņā, tiks celti augšā jeb atdzīvināti. Sēru vēstis par tiem, kas miruši, nomainīs priecīgi paziņojumi par tiem, kas atgriezušies dzīvē. Grūti pat iedomāties, kāds prieks valdīs, kad cilvēki varēs satikt savus tuviniekus un draugus, kas būs celti augšā no kapa.

 Vai jūs vēlētos uzzināt vairāk par šo cerību, ko dod Dievs? Mēs aicinām jūs atrakstīt uz kādu no šeit norādītajām adresēm un pasūtīt brošūru Mirušo gari. Vai viņi var palīdzēt vai kaitēt tev? Vai viņi patiesībā eksistē?.

Ja nav norādīts citādi, Svētie raksti citēti no latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevuma; ja norādīts NW, izmantots angļu valodas Bībeles izdevums New World Translation of the Holy Scriptures.