Valdība, kas atnesīs paradīzi

Kad Jēzus bija uz zemes, viņš teica saviem sekotājiem, lai tie lūdz par Dieva Valstību: ”Lai nāk Tava Valstība. Tavs prāts lai notiek, kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10) Viņš vienmēr sludināja labo vēsti par ”Dieva Valstību” (Mateja 4:23). Patiesi, viņš runāja par šo Valstību! Kādēļ? Jo caur šo Valstību Dievs izlabos visas tās lietas, kas vēl joprojām tik bieži apgrūtina dzīvi. Caur šo Valstību Dievs drīz darīs galu kariem, izsalkumam, slimībām un noziedzībai, viņš ieviesīs vienotību un mieru.

Vai jūs gribat dzīvot tādā pasaulē? Ja tā, tad iesakām – lasiet šo brošūru! Tajā jūs uzzināsiet, ka Dieva Valstība ir īsta valdība, turklāt labāka kā jebkāda cita, kas līdz šim ir valdījusi pasaulē. Jūs arī redzēsiet brīnišķo veidu, kā Dievs saviem kalpotājiem pakāpeniski izskaidrojis savus nodomus par Valstību.

Vēl vairāk – redzēsiet, kā Valstība var jums palīdzēt jau šodien. Patiesi, jūs varat kļūt par Dieva Valstības pilsoni jau tagad! Bet, pirms varat izvēlēties, jums par to vairāk jāizzina. Tādēļ mēs iedrošinām jūs izpētīt šīs brošūras vēstīto, jo viss, kas te rakstīts par Valstību, ir ņemts no Bībeles.

Vispirms skatīsim, kādēļ mums tik ļoti ir vajadzīga Dieva Valstība.

 Cilvēces vēstures iesākumā Dievs radīja Ādamu un Ievu pilnīgus un ievietoja viņus paradīzē. Tolaik šī Valstība vēl nebija cilvēkam vajadzīga.

Bet Ādams un Ieva, mūsu pirmie senči, uzklausīja sātanu, nepaklausīgu eņģeli, kurš Dievu apmeloja un viņiem iestāstīja, lai arī tie saceltos pret Radītāju. Tādā veidā viņi pelnīja nāvi, ”jo grēka alga ir nāve”. – Romiešiem 6:23.

Kļuvis grēcīgs, tātad nepilnīgs, cilvēks nespēj dzemdēt pilnīgus bērnus. Tādēļ visi Ādama bērni dzima nepilnīgi, tas ir, grēcinieki, un visiem bija jāmirst. – Romiešiem 5:12.

No tā laika cilvēkiem kļuva vajadzīga Dieva Valstība, lai palīdzētu atbrīvoties no grēka un nāves varas. Šī Valstība atbrīvos arī Dieva Vārdu no sātana apmelojumiem.

 Dievs, viņa vārds ir Jehova vai Jahve, apsolīja, ka īpaša ”sēkla” (jeb dzimums) dzims, kas izglābs cilvēci no grēka. (Pirmā Mozus 3:15) Šim ”dzimumam” būs jātop par Ķēniņu Dieva Valstībā. Kurš tas būtu?

Aptuveni 2000 gadus pēc Ādama grēkā krišanas dzīvoja vīrs, ļoti uzticīgs Dievam, vārdā Ābrahams. Jehova Ābrahamam pavēlēja, lai tas atstāj savu pilsētu un mājo teltīs, Palestīnas zemē.

Ābrahams izpildīja visu, ko Jehova pavēlēja, pat kādu neiedomājami grūtu uzdevumu. Jehova lika, lai Ābrahams uz ziedokļa upurētu savu dēlu Īzaku.

Taču patiesībā Jehova negribēja saņemt kā upuri cilvēku. Dievs tikai gribēja zināt, cik stipra bija Ābrahama mīlestība uz viņu. Ābrahams jau gatavojās upurēt Īzaku, kad Jehova viņa roku apturēja.

Par Ābrahama lielo uzticību Jehova apsolīja viņa pēcnācējiem Palestīnas zemi un teica, ka apsolītais ”dzimums” nāks tieši no viņa, no viņa dēla Īzaka. – Pirmā Mozus 22:17, 18; 26:4, 5.

 Īzakam bija divi dēli, dvīņi, Ēzavs un Jēkabs. Jehova pavēstīja, ka apsolītais ”dzimums” nāks caur Jēkabu. – Pirmā Mozus 28:13–15.

Jēkabam, kuru Jehova nosauca par Israēli, bija divpadsmit dēli, kuriem visiem arī bija bērni. Un tā sāka vairoties Ābrahama pēcnācēji. – Pirmā Mozus 46:8–27.

Reiz uznāca liels bads, un, pēc Ēģiptes valdnieka – faraona ielūguma, Jēkabs ar ģimeni pārcēlās mājot Ēģiptē. – Pirmā Mozus 45:16–20.

Ēģiptē tika atklāts, ka solītais ”dzimums”

būs no Jēkaba dēla Jūdas. – Pirmā Mozus 49:10.

Pēc kāda laika Jēkabs nomira, un viņa pēcnācēju skaits tā pieauga, ka tie kļuva par tautu. Tad ēģiptieši sāka bīties viņus, un padarīja tos par vergiem. – Otrā Mozus 1:7–14.

 Tad Jehova sūtīja Mozu, ļoti uzticīgu vīru, lai pieprasītu faraonam Israēļa bērnus atlaist brīvībā. – Otrā Mozus 6:10, 11.

Faraons to nedarīja, tādēļ Jehova uzsūtīja ēģiptiešiem desmit mocības. Kā pēdējo sodību viņš sūtīja nāves eņģeli, lai nogalinātu visus Ēģiptes pirmdzimtos. – Otrā Mozus, no 7. līdz 12. nodaļai.

Dievs teica Israēliešiem, lai tie nokauj jēru vakarēdienam un asinis uztriepj virs durvīm, tad nāves eņģelis viņu mājām paies garām. Un tādā kārtā tikai Israēliešu pirmdzimtie izglābās. – Otrā Mozus 12:1–35.

Tā rezultātā faraons izrīkoja, ka Israēlieši atstāj Ēģipti. Bet tad viņš apdomājās un dzinās pakaļ, lai atgrieztu tos atpakaļ.

Jehova pāršķēla Sarkanās Jūras ūdeņus, lai Israēla bērni varētu izglābties. Bet faraons ar karaspēku, dzīdamies pakaļ, ūdeņiem atgriežoties, noslīka. – Otrā Mozus 15:5–21.

 Jehova aizveda Israēla dēlus tuksnesī pie Sinaja kalna. Tur viņš deva savus likumus un noteica, ja viņi tiem sekos, tad varēs kļūt par svētu tautu priesteru pārvaldītā valstī. Tādā veidā ilgus gadus vēlāk Israēliešiem bija iespēja kļūt par Dieva Valstības nozīmīgu sastāvdaļu. – Otrā Mozus 19:6; 24:3–8.

Kad Israēlieši sabija pie Sinaja kalna ap gadu, Jehova tos veda uz Palestīnu – uz to zemi, kuru viņš bija solījis to priekštecim Ābrahamam.

Vēlāk, Palestīnas zemē, Dievs pieļāva, ka pār Israēliešiem valda ķēniņi. Tanīs laikos tātad Dievam bija Valstība uz zemes.

 Otrais Israēļu ķēniņš bija Dāvids, Jūdas pēcnācējs. Dāvids uzvarēja visus Israēļa ienaidniekus un nodibināja Jeruzalemi kā nācijas galvaspilsētu.

Notikumi Dāvida valdīšanas laikā parādīja, ka ķēniņus, kurus balsta Jehova, neviens cits pasaules valdnieks nespēj uzvarēt.

Jehova darīja zināmu, ka apsolītais ”dzimums” būs no Dāvida pēcnācējiem. – Pirmā Laiku 17:7, 11, 14.

Pēc Dāvida valdīja viņa dēls Salamans, tulkojumā ”miera vīrs”. Viņš bija gudrs, un Israēļa tauta piedzīvoja uzplaukumu viņa vadībā.

Salamans uzbūvēja Jehovam izcilu templi Jeruzalemē. Kārtība Salamana vadības laikos Israēļu valstī mums parāda dažas no svētībām, kādas visā pasaulē ieviesīs nākošā Dieva Valstība. – Pirmā Ķēniņu 5:4, 5.

 Tomēr pēc Salamana daudzi ķēniņi bija neuzticīgi Dievam.

Bet Dāvida pēcnācēju valdīšanas laikos Jeruzalemē, Jehova caur savu pravieti Jesaju pareģoja nākošo Dāvida Dēlu, kas pārvaldīs visu pasauli uzticīgs. Šis būs Ābrahamam Apsolītais Dzimums, ”Sēkla”. – Jesajas 9:5, 6.

Pravietis Jesaja pareģoja, ka šī valdība būs vēl brīnišķīgāka nekā Salamana laikā. – Jesajas 11. un 65. nodaļas.

Tagad vēl vairāk kā agrāk Dieva kalpi meklēja, kas šī ”sēkla” varētu būt.

 Pirms šī ”sēkla” parādījās, Israēļu ķēniņi kļuva tik samaitāti, ka 607.g. pirms mūsu ēras Jehova atļāva babiloniešiem uzvarēt Israēļu tautu, un tās lielākā daļa tika aizvesta trimdā uz Babiloniju. Bet Dievs savu solījumu neaizmirsa. ”Sēkla” nāks Dāvida dzimtā. – Ecēhiēla 21:30–32.

Tas, kas notika ar Israēļu tautu, parāda, lai arī gudrs, labs un Dievam uzticīgs cilvēku ķēniņš var nest tautai svētību, taču šīs svētības ir ierobežotas un nav mūžīgas. Dievam uzticīgie vīri ar laiku taču mirst, un pēcnācēji var būt ļauni un neuzticīgi. Kādu gan lai izeju te rod? Tā ir Apsolītais Dzimums.

Beidzot, pēc tūkstošiem gadu, ”sēkla” jeb ”dzimums” parādījās. Kas bija viņš?

 Dieva eņģelis deva ziņu neprecētai Israēliešu meitenei, vārdā Marija, teikdams, ka viņai būs dēls, kuram vārds jāliek Jēzus. Eņģelis teica tā:

”Tas būs varens un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu un Dievs (Jehova) Tam dos viņa tēva Dāvida troni, un viņš valdīs kā ķēniņš.” – Lūkas 1:32, 33.

Un tā, Jēzus bija Apsolītais Dzimums, bet vēlāk Ķēniņš – Dieva Valstībā. Bet kādā veidā Jēzus atšķīrās no pārējiem seno laiku uzticīgajiem vīriem?

Jēzus dzima caur brīnumu no jaunavas, un viņam nebija cilvēku dzimuma tēva, jo Jēzus pirms tam bija dzīvojis debesīs, un Dieva svētais gars jeb darbības spēks, pārlika Jēzus dzīvību no debesīm jaunavā Marijā. Tādā veidā viņš nemantoja Ādama grēka sekas. Visā savā dzīvē Jēzus negrēkoja. – Pirmā Pētera 2:22.

 Kad Jēzus kļuva 30 gadus vecs, viņš tika kristīts.

Viņš mācīja ļaudīm par Dieva Valstību un vēlāk skaidri parādīja, ka viņš pats būs Dieva Valstības Ķēniņš. – Mateja 4:23; 21:4–11.

Viņš darīja daudzus brīnumu darbus.

Dziedināja slimos. – Mateja 9:35.

Ar brīnuma palīdzību paēdināja izsalkušos. – Mateja 14:14–22.

Pat augšāmcēla mirušos. – Jāņa 11:38–44.

Šie brīnumi parāda, kādas lietas Jēzus izpildīs cilvēku labā, būdams Ķēniņš Dieva Valstībā.

 Vai atceraties, ka ķēniņš Dāvids darīja Jeruzalemi par valsts galvaspilsētu? Jēzus izskaidroja, ka Dieva Valdība nebūs vis virs zemes, bet gan debesīs (Jāņa 18:36). Tādēļ šo Valstību sauc par ”debesu Jeruzalemi”. – Ebrējiem 12:22, 28.

Jēzus izziņoja likumus Valstības pilsoņiem. Šie likumi atrodas Bībelē. Vissvarīgākie likumi ir: jāmīl Dievs un jāmīl cilvēkam cilvēku. – Mateja 22:37–39.

Jēzus arī atklāja, ka viņš nebūs vienīgais savas Valstības valdnieks. Viņam piebiedrosies arī cilvēku pārstāvji, tādi, kas tiks izraudzīti debesīm, un tie valdīs ar viņu kopā (Lūkas 12:32; Jāņa 14:3). Cik daudz tādu būs? Jāņa Atklāsmes grāmata 14:1. atbild – 144 000.

 Ja tikai 144 000 iet uz debesīm valdīt ar Jēzu kopā, kāda cerība tad ir pārējai cilvēces daļai?

Bībelē stāv rakstīts: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” – Psalms 37:29.

Tie, kas dzīvos virs zemes mūžīgi, ir saukti ”citas avis”. – Jāņa 10:16.

Tātad ir divas cerības. Ir 144 000 cilvēki, kurus Dievs Jehova izraudzījis debesīm – valdīt kopā ar Jēzu Kristu, bet citiem, miljoniem, ir noteikta cerība – dzīvot mūžīgi Dieva Valstībā uz zemes kā tās pilsoņiem. – Atklāsmes 5:10.

 Sātans ienīda Jēzu un darbojās pret viņu. Kad Jēzus bija sludinājis trīs ar pusi gadus, sātans lika to saņemt un nogalināt, pienaglojot pie staba. Kādēļ Dievs to pieļāva?

Atceraties, tādēļ, ka esam Ādama pēcnācēji, mēs visi grēkojam un visi iemantojam nāvi. – Romiešiem 6:23.

Atceraties arī, ka caur savas dzimšanas brīnumu Jēzus bija pilnīgs un neiemantoja nāvi. Tomēr Dievs pieļāva, ka sātans ”ievaino Jēzu papēdī” – nogalina viņu. Bet Dievs savu Dēlu augšāmcēla – dzīvot kā nemirstīgam garam. Tā kā viņam vēl ir visas tiesības uz pilnīga cilvēka dzīvi, viņš var tās pielietot, lai atpirktu mūs no grēka. – Pirmā Mozus 3:15; Romiešiem 5:12, 21; Mateja 20:28.

 Lai palīdzētu mums saprast šo Jēzus upuri, Bībele runā par to ar pravietiska parauga palīdzību.

Piemēram, vai atceraties – kā Jehova lika Ābrahamam upurēt savu dēlu, lai darbos pārbaudītu viņa mīlestību?

Tas bija Jēzus upura pravietisks paraugs. Tas parādīja, ka Jehovas mīlestība uz cilvēci bija tik liela, ka viņš pieļāva savam dēlam Jēzum nomirt dēļ mums, lai mums būtu iespējama dzīvība. – Jāņa 3:16.

Vai atceraties, kā Jehova izveda israēliešus no Ēģiptes un pasargāja pirmdzimtos, kad nāves eņģelis pagāja garām viņu durvīm. – Otrā Mozus 12:12, 13.

Arī tās bija pravietisks paraugs. Tāpat kā jēra asinis nozīmēja israēliešu pirmdzimto dzīvības, tā Jēzus izlietās asinis simbolizē dzīvību visiem tiem, kas paļaujas uz viņu. Kā tās nakts notikumi izveda israēliešus brīvībā, tā Jēzus nāve izved cilvēci no grēka un nāves.

Tādēļ Jēzus tika nosaukts – ”Dieva jērs, kas nes pasaules grēku”. – Jāņa 1:29.

 Kamēr vēl Jēzus bija uz zemes, viņš sapulcēja mācekļus un tiem iemācīja sludināt labo vēsti par Valstību, likdams to turpināt arī pēc savas nāves. – Mateja 10:5; Lūkas 10:1.

Šie bija pirmie cilvēki, Dieva izvēlēti, kas valdīs kopā ar Jēzu Dieva Valstībā. – Lūkas 12:32.

Vai atceraties, ka Dievs solīja ebrējiem, ja tie sekotu likumiem, tad varētu būt par ”priesteru valsti”? Nu bija izdevība tiem kļūt par daļu no Dieva Valstības, kalpojot debesīs kā priesteriem, ja vien tie atzītu Jēzu. Bet vairākums neatzina viņu.

No tā laika ebrēji vairs neturpināja būt Dieva izredzētā tauta, Palestīna vairs nebija Apsolītā Zeme. – Mateja 21:43; 23:37, 38.

No Jēzus laikiem līdz pat mūsu dienām Jehova ir sapulcējis kopā tos, kuri valdīs debesīs ar Jēzu. No tiem vēl daži tūkstoši ir dzīvi uz zemes arī šodien. Tos sauc par svaidīto atlikumu. – Atklāsmes 12:17.

 Vai jūs tagad zināt, kas Dieva Valstība ir? Tā ir valdība debesīs, tās ķēniņš ir Jēzus Kristus, bet ar viņu vienoti 144 000 cilvēki iz pasaules. Tā valdīs pār uzticīgo cilvēci uz zemes, tai būs vara ”atnest mieru zemes virsū”.

Pēc nāves Jēzus tika augšāmcelts un iegāja debesīs. Tur Jēzum bija jāgaida, lai Dievs nosaka noteikto laiku, kad viņam jāsāk valdīt kā Ķēniņam Dieva Valstībā (Psalms 110:1). Kad tas būtu?

 Reizēm Jehova sūtīja cilvēkiem sapņus, lai paskaidrotu savas Valstības Lietas.

Daniēla laikos Jehova tādu sapni sūtīja Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam. Šajā sapnī tika parādīts milzīgs koks. – Daniēla 4:7–34.

Koku nocirta, un celma daļu sasaistīja važās uz septiņiem gadiem.

Koks reprezentēja Nebukadnecaru. Tāpat kā celms tika saistīts važās septiņus gadus, tā Nebukadnecars pazaudēja saprātu uz septiņiem gadiem. Pēc tam viņa veselais saprāts tika atjaunots.

Sapnis bija pravietisks paraugs. Notikums ar Nebukadnecaru attēloja Jehovas virsvadību pasaulē. Pirmoreiz tā bija piepildīta ķēniņa Dāvida pēcnācējos Jeruzalemē. Kad Bābele uzvarēja Jeruzalemi 607.g.p.m.ē., tās ķēniņu kārta tapa pārtraukta. Vairs nebūs neviena ķēniņa Dāvida kārtā, ”līdz Tas atnāks, kam uz to ir tiesības” (Ecēhiēla 21:32). ”Tas” bija Jēzus Kristus.

Cik ilgi būtu no 607.g.p.m.ē. līdz Jēzus valdīšanas sākumam? Paies septiņi pareģojuma gadi. Tas ir 2520 gadi. (Atklāsmes 12:6, 14) Bet 2520 gadus pēc 607.g.p.m.ē. – tas ir mūsu ēras 1914. gads.

 Tātad Jēzus iesāka valdīt debesīs 1914. gadā. Ko tas nozīmēja?

Bībelē atrodam atbildi vīzijā, kuru redzēja apustulis Jānis.

Viņš redzēja sievieti debesīs, kurai dzima dēls. – Atklāsmes 12:1–12.

Sieviete attēloja Dieva debesu organizāciju, kura sastāvēja no eņģeļiem, Dieva kalpiem debesīs. ”Bērns, dēls” attēlo Dieva Valstību. Tā ”piedzima” 1914. gadā.

Kas notika tālāk? Pirmais, ko Jēzus kā ķēniņš paveica, – viņš sātanu un Dievam nepaklausīgos eņģeļus nogāza no debesīm uz zemi. – Atklāsmes 12:9.

Bībelē mums aprakstīts rezultāts: ”Priecājaties debesis, un kas tur mājo! Vai zemei un jūrai, jo velns pie jums nonācis lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” – Atklāsmes 12:12.

Tātad, Jēzum iesākot valdīt debesīs, viņa ienaidnieki zemes virsū kļuva sevišķi aktīvi. Kā Bībelē pareģots, Jēzus sāka valdīt ienaidnieku vidū. – Psalms 110:1, 2.

 Kādas sekas tas nesa cilvēcei?

Jēzus mums skaidroja – sātana ietekmes rezultāts ir kari, pārtikas nepietiekamība, sērgas, zemestrīces. – Mateja 24:7, 8; Lūkas 21:10, 11.

Esam redzējuši visas šīs parādības īpaši pastiprināmies tieši kopš 1914. gada, tādēļ arī zinām, ka patiesi tanī laikā iesāka valdīt Dieva Valstība debesīs.

Jēzus dotajās pazīmēs ietvertas arī – ”tautas būs neziņā, kur palikt . . cilvēkiem sirds pamirs izbailēs”. (Lūkas 21:25, 26) Arī to redzam piepildāmies īpaši kopš 1914. gada.

Apustulis Pāvils papildināja, ka cilvēki ”būs patmīlīgi, mantas kārīgi . . nepaklausīgi vecākiem, . . nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi”. – Otrā Timotejam 3:1–5.

Vai tagad redzat, kādēļ dzīve šodien ir tik grūta? Sātans ir kļuvis sevišķi aktīvs. Bet Dieva Valstības pievilkšanas spēks ir vēl varenāks.

 Drīz pēc 1914. gada mazais atlikums no tiem, kuriem dota cerība valdīt debesīs kopā ar Jēzu, sāka sludināt priecas vēsti par Valstības nodibināšanu. Šis darbs tagad ir izplatījies pa visu zemi, kā jau Jēzus teica, ka tas tā būs. – Mateja 24:14.

Kāds ir nolūks šim sludināšanas darbam?

Visupirms, ļaudīm paziņot par Dieva Valstību.

Pēc tam, palīdzēt cilvēkiem izlemt, vai tie vispār grib būt par šīs Valstības pilsoņiem.

Jēzus teica, ka mūsu laikos visai cilvēcei jātiek sadalītai divās daļās – ļaudīs, kas ir kā avis un ļaudīs, kas ir kā āži. – Mateja 25:31–46.

”Avis” būs tie cilvēki, kas mīl Jēzu un viņa garīgos brāļus, bet ”āži” būs tie, kas dara pretējo.

”Avis” iet mūžīgā dzīvē, bet ”āži” mūžīgā sodībā.

Šis sadalīšanas darbs tiek veikts, sludinot priecas vēsti par Valstību.

 Lūk, pravieša Jesajas pareģojums:

”Laiku beigu posmā notiks, ka (Jehovas – NW) nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri par visiem kalniem un pakalniem, un pie tā saplūdīs visas tautas.” – Jesajas 2:2.

Tagad cilvēce atrodas ”laiku beigu posmā”.

Jehovas pielūgšanas ”nams” tiek ”pacelts” pāri visām viltus reliģijām.

”Nāks arī vispārīgi daudzas tautas un sacīs: Iesim, kāpsim tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!” – Jesajas 2:3.

Un tā, daudzi no visām tautām paši nāk pielūgt Jehovu, un tie aicina ikkatru – nāciet līdz! Tie mācās, kā uzvesties, ejot šo Jehovas ceļu.

”Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot.” – Jesajas 2:4.

Tie, kas pielūdz Jehovu, ir vienoti un mieru mīloši.

 Dieva Valstības darbības rezultāts ir vairāk kā četri miljoni Valstības pilsoņi visā pasaulē.

Tie ir sapulcējušies ap ”mazo atlikumu”, ap tiem, kas vēl palikuši ar cerību iet debesīs un valdīt ar Kristu.

Šie pilsoņi saņem garīgo barību caur Dieva organizāciju. – Mateja 24:45–47.

Tie sastāv starptautiskā Kristiešu brālībā, kurā valda patiesa savstarpēja mīlestība. – Jāņa 13:35.

Tie bauda mieru un cerību nākotnē. – Filipiešiem 4:7.

 Drīz labās vēsts sludināšanas darbs būs pabeigts. Ko Valstība darīs tad?

Vai atceraties, kā uzticīgais ķēniņš Dāvids uzvarēja visus Dieva tautas ienaidniekus? Ķēniņš Jēzus gūs uzvaru pasaules mērogā.

Ķēniņš Nebukadnecars reiz sapņoja par milzīgu tēlu, kas simbolizēja visas pasaules valdības, no viņa laikiem līdz pat mūsu dienām.

Tad viņš redzēja akmeni, no kalna krītot, kas šo tēlu sašķaidīja drumslās. Šis akmens reprezentēja Dieva Valstību.

Notikums simboliski attēlo mūsdienu ļaunās un samaitātās pasaules iekārtas iznīcināšanu. – Daniēla 2:44.

 Lūk mūsdienu realitātes, ko Valstība gāzīs.

Viltus reliģija pazudīs kā dzirnu akmens, iemests jūrā. – Atklāsmes 18:21.

Tādēļ visi, kas Dievu mīl, tiek aicināti iziet no netaisnās reliģijas jau TAGAD. – Atklāsmes 18:4.

Tad Ķēniņš Jēzus ”satrieks tautas . . un tās ganīs ar dzelzs zizli”. – Atklāsmes 12:5.

Tādēļ Jehovas Liecinieki, kaut arī muitu un nodokli maksādami un zemes likumiem paklausīgi, politikā tomēr nepiedalās. Tie ievēro kristietisko neitralitāti.

Beidzot pats sātans, lielā ”čūska”, tiks iemests bezdibenī. – Atklāsmes 20:2, 3.

Vienīgi ”avis”, tie, kas pakļaujas Jēzum kā Ķēniņam, šo sodības dienu pārdzīvos. – Mateja 25:31–34, 41, 46.

 Apustulis Jānis redzēja parādību par šīm ”avīm”, kuras pārdzīvos atmaksas stundu.

”Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks – ko saskaitīt neviens nevarēja – no visām tautībām, tautām, no ciltīm un valodām stāvēja goda krēsla un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās.” – Atklāsmes 7:9.

”Lielais pulks” ir tie, kuriem sirdsapziņa likusi pamosties labās vēsts sludināšanas darbam.

Tie ”nāk no lielām bēdām”. – Atklāsmes 7:14.

”Palmu zari” rāda, ka tie atzīst Jēzu par savu Ķēniņu.

Lielajam pulkam ”baltās drēbes” rāda, ka viņos ir ticība Jēzus upurim.

”Jērs” ir Jēzus Kristus.

 Kādas svētības tad tie bauda? Vai atceraties prieku Israēlā, kad valdīja uzticīgais ķēniņš Salamans? Tā bija neliela līdzība – par to prieku pasaulē, kādu nesīs Ķēniņš Jēzus.

Būs īsts miers starp cilvēkiem pašiem un starp cilvēkiem un zvēriem, kā to pareģoja Jesaja. – Psalms 46:10; Jesajas 11:6–9.

Jēzus reiz dziedēja slimos, būdams uz zemes, tā arī tagad viņš izdziedēs visas slimības. – Jesajas 33:24.

Tāpat kā viņš pabaroja ļaužu pulkus, tā viņš izbeigs pārtikas trūkumu cilvēku dzīvē. – Psalms 72:16.

Tāpat kā viņš toreiz augšāmcēla mirušos, viņš uzcels arī tos, kas miruši bez iespējas dzirdēt labo vēsti par Dieva Valstību un izdarīt savu izvēli. – Jāņa 5:28, 29.

Visbeidzot viņš, Jēzus Kristus, cilvēci atvedīs atpakaļ uz pilnību, kuru bija zaudējis Ādams.

 Vai gan tā nav brīnišķa perspektīva? Jūs vēlētos skatīt to savām acīm? Ja tā, tad darbojaties, lai varētu pakļauties Dieva Valstībai jau tagad, paliekot par tās ”avīm”, tātad pilsoņiem.

Studējiet Bībeli, iepazīstieties labi ar Dievu Jehovu un ar Jēzu Kristu. – Jāņa 17:3.

Biedrojieties ar citiem, kas ir Dieva Valstības pilsoņi. – Vēstule Ebrējiem 10:25.

Mācieties šīs Valstības likumus un esiet paklausīgi tiem! – Jesajas 2:3, 4.

Dariet par savas dzīves mērķi kalpot Jehovam un topiet kristīti! – Mateja 28:19, 20.

Atturieties no ļaunām lietām, tādām kā zagšana, melošana, netiklība, alkoholisms, kuras neieredz Dievs Jehova. – Pirmā Korintiešiem 6:9–11.

Sludiniet Valstības priecas vēsti! – Mateja 24:14.

 Tad caur Dieva palīdzību jūs redzēsiet atjaunotu to Paradīzi, kuru pazaudēja Ādams saviem pēcnācējiem, un jūs redzēsiet šādu apsolījuma piepildījumu: ”Dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: Redzi, Dieva mājoklis ir pie cilvēkiem. Viņš mājos viņu vidū un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” – Atklāsmes 21:3, 4.

[Shēma 20. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

607 g.p.m.ē. 1914 m.ē.

g.p.m.ē.  m.ē.

500 1000 1500 2000 2520

[Attēli 11. lpp.]

Ābrahams

Īzaks

Jēkabs

Jūda

Dāvids

[Attēls 14. lpp.]

144 000

[Attēli 16. lpp.]

Ādams

Jēzus