Sargāsim savu prātu

Sargāsim savu prātu

 

  1. 1. Man darīt tīk, kas pareizs ir,

    bet nemiers grauž, un smaga sirds.

    Vai ar to, ko spēju dot,

    pietiek? Nezinu es to.

    Tev tuvojos tad lūgšanā,

    jo teici tu, ka ir jādara tā.

    Man palīgā, Tēvs, steigsi,

    Ar mīlestību man teiksi:

    (PIEDZIEDĀJUMS)

    ”Ir jāsargā sirds un jāsargā prāts.

    To, kas ir labs, pārdomāt sāc!”

    Domas, kas grauj, laiks projām ir dzīt.

    Man jāsargā prāts, lai miers sirdī mīt.

  2. 2. Man kalpot prieks tev, Jehova.

    Bet reizēm viss man iekšā sāp.

    Dzīve tad tik grūta šķiet,

    un šīs domas nepāriet.

    Bet klāt jau laiks ir sludināt,

    tos, kas bez cerības skumst, mierināt.

    Nav bēdām vērts man ļauties.

    Tēvs, zinu, manī tu klausies.

    (PIEDZIEDĀJUMS)

    Ir jāsargā sirds un jāsargā prāts.

    To, kas ir labs, pārdomāt sāc!

    Domas, kas grauj, laiks projām ir dzīt.

    Man jāsargā prāts, lai miers sirdī mīt.

    Miers sirdī mīt.

    (INTERLŪDIJA)

    Neļaušos es domām, kas nāk

    prātā man un uzmākties sāk.

    Raižu lai nav, lai nemiera nav.

    Man, Jehova, prieks, ka mieru man just ļauj.

    Tu mieru man just ļauj.

    (PIEDZIEDĀJUMS)

    Ir jāsargā sirds un jāsargā prāts.

    To, kas ir labs, pārdomāt sāc!

    Domas, kas grauj, laiks projām ir dzīt.

    Man jāsargā prāts, lai miers sirdī mīt.