Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Intriģējošie klinšu zīmējumi Valkamonikā

Intriģējošie klinšu zīmējumi Valkamonikā

Intriģējošie klinšu zīmējumi Valkamonikā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ITĀLIJĀ

JAU tūkstošiem gadu par kādas senas tautas dzīvi klusu vēstī akmenī iegriezti stilizēti tēli. Klinšu zīmējumos atspoguļotas medības, lauku darbi, kaujas un reliģiski rituāli. Ziemeļitālijas Alpos, klinšainajā Kamonikas ielejā, simtiem tūkstoši šādu attēlu rotā gleznaino ainavu.

Mūsdienās ieslīpie saules stari agrās rīta stundās Valkamonikas apmeklētājiem atklāj šos zīmējumus visā krāšņumā. Bet kas tos veidoja, un kāpēc?

Kamūnieši

Brīnišķīgās ielejas nosaukums ir cēlies no tās senajiem iedzīvotājiem kamūniešiem. Pirmās vēsturiskās ziņas par kamūniešiem ir saglabājušās no 16. gada pirms mūsu ēras, kad viņi zaudēja neatkarību un nonāca romiešu pakļautībā. Tomēr Valkamonikas zīmējumi ir radušies jau daudzus gadsimtus pirms romiešu leģionu ierašanās.

Tuvāk izpētot attēlus, kuros redzami ieroči, darbarīki, mājdzīvnieki un ciematu kartes, eksperti ir secinājuši, ka to autori piederējuši pie augsti attīstītas sabiedrības, kas acīmredzot apstrādāja metālu un izgatavoja audumus, nodarbojās ar tirdzniecību, lauksaimniecību un mājdzīvnieku audzēšanu.

Lielākā daļa zīmējumu tiek datēti ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, kaut arī daudzi ir vēl vecāki. Kamūniešu kultūra savus ziedu laikus, visticamāk, sasniedza laikaposmā starp 1000. un 800. gadu pirms mūsu ēras. Neskaitāmi šajā periodā tapušie zīmējumi sīki stāsta par viņu dzīvesveidu. Uz klinšu sienām attēloti šķēpiem bruņoti vīri zirgos un kopā saistīti cilvēki, kas varētu būt gūstekņi. Tāpat ir attēloti kalēji, darba zirgi un rati, kā arī ēkas ar koka balstiem.

Kalni — iedvesmotāji

Zinātnieki uzskata, ka Valkamonikas zīmējumu autori bija ”mākslinieki-priesteri” — cilvēki, kurus bija ietekmējusi reliģija un misticisms. Iespējams, viņi bija apmetušies uz dzīvi klusās, nomaļās vietās, lai gremdētos pārdomās. Kamūniešus droši vien iedvesmoja vismaz divas īpašas dabas parādības, kas Kamonikas ielejā redzamas pāris dienas katru gadu.

Pavasarī un rudenī saule lec aiz Pico Badiles kalna, kas majestātiski paceļas pāri ielejai. Zināmās dienās pirms saullēkta gaismas stari ap kalnu tiek lauzti un pienbaltajās debesīs parādās milzīga kalna ēna, kam apkārt ir spoži stari. Šī elpu aizraujošā parādība vēl arvien tiek saukta par ”kalna garu”. Un, kad ielejas otrā pusē saule riet aiz Konkarēna kalna, no tā šaurās plaisas izšaujas izteiksmīgs gaismas kūlis, kas, šķiet, pāršķeļ kalnu divās daļās un pēc dažām minūtēm izgaist tumstošajās debesīs. Acīmredzot ielejas senajiem iedzīvotājiem šādas tajos laikos neizskaidrojamas parādības radīja iespaidu, ka darbojas kādi pārdabiski spēki.

Liela daļa gravējumu, kas ir veidoti ar akmens, raga, kaula vai ziloņkaula instrumentiem, ir atrasti Pico Badiles kalna pakājē un tā apkārtnē. Senie mākslinieki daudzus zīmējumus vispirms ir ar asu instrumentu uzskicējuši, tāpat atšķiras izpildījuma tehnika — daļa attēlu ir viegli iegriezti klints sienā, bet citiem līnijas ir līdz pat trīs centimetrus dziļas. Tāpat ir pierādījumi, ka kamūnieši izmantoja krāsas, kaut arī tagad tās ar neapbruņotu aci vairs nevar saskatīt.

Zīmējumi — lūgšana

Kamūnieši, domājams, pielūdza sauli, jo viņu zīmējumos bieži parādās cilvēka figūra ar lūgšanā paceltām rokām diska priekšā, kas laikam ir saules simbols. Kaut arī arheologs Auzīlio Priuli apgalvo, ka ”saules dieva kults” ir galvenais, viņš tomēr piemin arī ”mazāk nozīmīgus kultus”. Viņš piebilst: ”Kamūnieši uz klintīm visbiežāk attēlojuši tādas reliģiskas darbības kā procesijas, rituālas dejas un cīņas, upurēšana un kopīgas lūgšanas. Arī pati zīmējumu veidošana bija lūgšanas veids.” Bet par ko kamūnieši lūdza?

Kā raksta senu klinšu zīmējumu speciālists Emmanuēls Anati, kamūnieši zīmējumu veidošanu ”uzskatīja par neatņemamu darbību, lai nodrošinātu ekonomisku un sociālu labklājību un mierīgas attiecības ar okultiem spēkiem”. Zīmējot arāju, viņi acīmredzot cerēja vairot lauku ražību, attēlojot ganāmpulku, padarīt leknākas ganības un, iegravējot kara ainas, gūt uzvaru pār ienaidniekiem.

Valkamonika ir Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tātad Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas aizsardzībā. Dažādi klinšu zīmējumi ir atrodami vismaz 120 valstīs Āfrikā, Āzijā, Austrālijā, Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un daudzās salās, un interesanti ir tas, ka visā pasaulē to tematika ir līdzīga. Klinšu zīmējumi liecina par cilvēka dabisko vēlēšanos izpaust sevi un pielūgt kādu augstāku spēku.

[Attēli 26. lpp.]

Saules stari izspraucas caur plaisu Konkarēna kalnā

Valkamonika ir Pasaules kultūras mantojuma sarakstā

Klinšu zīmējumi, kam bija jānodrošina veiksme medībās

Cilvēka figūra ar lūgšanā paceltām rokām

[Norādes par autortiesībām]

Konkarēna kalns: Ausilio Priuli, ”IL Mondo dei Camuni”; klinšu zīmējumi: Parco nazionale delle incisioni rupestri: su concessione del Ministero per i Beni e le Attività Culturali. Ogni riproduzione è vietata