Neizgulējušies skolēni — pamats bažām?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KANĀDĀ

MIEGA bads negatīvi ietekmē intelektuālās spējas un atmiņu, un visvairāk no tā cieš skolēni, teikts Kanādas laikrakstā Globe and Mail. ”Bērniem un pusaudžiem, kas regulāri neizguļas, rodas uzvedības problēmas, viņi kļūst viegli aizkaitināmi vai hiperaktīvi.” Zinātnieku grupa, kas pētīja apmēram 2200 vidusskolēnu paradumus, konstatēja, ka aptuveni 47 procenti jauniešu miegam atvēl mazāk nekā rekomendētās astoņas stundas diennaktī.

Kaut arī pārsvarā pusaudži neizguļas sava dzīvesveida dēļ, ”dažiem, iespējams, ir nediagnosticētas veselības problēmas”, norādīts laikrakstā. ”4 procenti 4 līdz 18 gadus vecu bērnu un jauniešu cieš no apnojas.” Tas nozīmē, ka, viņiem guļot, elpceļi rīkles rajonā vai nu pilnīgi, vai daļēji aizsprostojas. Tā kā smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa, tās nespēj pilnībā atpūsties, un bērni pamostas saguruši un niķīgi.

Par apnoju varētu liecināt sēkšana vai krākšana miegā, biežas galvassāpes no rītiem, atmiņas un koncentrēšanās spēju traucējumi, kā arī pastāvīga, spēcīga miegainība dienas laikā. Vecākiem ir ieteikts laiku pa laikam ieklausīties, kā bērni elpo, kad tie ir cieši aizmiguši. Dr. Robērs Bruijets, bērnu miega speciālists no Monreālas Bērnu slimnīcas, paskaidro, ka bērns, kam ir miega traucējumi, ik pa laikam var pārtraukt elpot, kaut arī tā krūtis turpina cilāties. ”Šāds pārtraukums [elpošanā] turpinās, līdz bērns pilnīgi vai daļēji pamostas, pāris reizes ieelpo un atkal ieslīgst miegā.” Tas var atkārtoties katru nakti desmitiem reižu, un no rīta bērns pamostas pavisam novārdzis.

Amerikas Miega traucējumu asociācija iesaka gulēt vēsā, tumšā istabā, kurā mieru netraucē, piemēram, televizors vai dators. Bērnu un pusaudžu miegs uzlabosies, ja viņi ievēros noteiktu gulētiešanas un celšanās režīmu. Daži apnojas slimnieki guļot izmanto aparātu, kas viegli un vienmērīgi pūš gaisu caur nāsīm un muti, lai elpceļi rīkles rajonā turētos vaļā. Kāda pediatre sacīja: ”Miegs ir svarīgāks nekā pārtika, ko mēs ēdam. Tas ir svarīgāks par fizisku aktivitāti. No miega ir atkarīgi mūsu hormoni, emocijas un imūnsistēma.”