Kas notiek pasaulē

Tendence melot, lai iegūtu darbu

”Ceturtā daļa darba meklētāju, piesakoties darbā, melo,” ziņo Londonas laikraksts Financial Times. Viena gada laikā kompānija Control Risks Group pārbaudīja 10 435 dzīves aprakstus, ko bija iesnieguši cilvēki, kuri kandidēja uz darba vietām finansu pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju sfērā, un ”konstatēja, ka nepatiesu informāciju bija sniegušas personas, kas pretendēja uz visdažādākajiem amatiem”, teikts laikrakstā. ”Apmēram 34 procentos dzīves aprakstu bija nepareizas ziņas par iepriekšējām darbavietām, un 32 procenti kandidātu bija norādījuši augstāku akadēmisko kvalifikāciju vai viltojuši to apliecinošos dokumentus. 19 procenti bija mēģinājuši slēpt faktus par sliktu kredītvēsturi vai bankrotu, un 11 procenti nebija snieguši visus prasītos personas datus.” Tie, kas bija dzīvojuši ārzemēs, pārsvarā mēdza sagrozīt faktus par savu kredītvēsturi, visticamāk, domādami, ka viņus nepieķers, un vīrieši ”sniedza nepatiesu informāciju daudz biežāk nekā sievietes”. Darbinieku atlases un nodarbinātības konfederācijas pārstāvis Tims Nikolsons apstiprina pārbaudes rezultātus un piebilst: ”Ja personāla atlases darbinieki tic visam, kas ir rakstīts uz papīra, viņi savu darbu nav veikuši pienācīgi.”

 Ziloņi un nafta

Ziloņiem Digbojā, Indijas ziemeļaustrumos, ļoti patīk nafta. ”Ziloņi brīvi staigā pa naftas atradņu teritoriju un mēdz atvērt ventiļus cauruļvados, kas savieno urbumus ar naftas attīrīšanas iekārtām,” stāsta Rāmens Čakravartijs, Oil India Limited galvenais inženieris. ”Ziloņiem, šķiet, patīk skaņa, kura rodas, atverot ventiļus, galvenokārt tos, ar kuru palīdzību tiek regulēts tvaiks, kas neļauj jēlnaftai parafinēties.” Tomēr ziloņiem laikam patīk ne tikai ”šņācošā skaņa”, ar kādu nafta šļācas no caurulēm, bet arī ”dubļi un ūdens, kas izplūst kopā ar jēlnaftu”, teikts laikrakstā Indian Express. ”Šis ūdens ir sāļš, un ziloņiem tāds ir jo sevišķi pa prātam.” Interesants fakts: tieši zilonis nevilšus palīdzēja uziet naftu Digbojā. Kad tika būvēts pirmais dzelzceļš šajā reģionā un kāds sliežu nesējs zilonis reiz pēc darbadienas atgriezās nometnē, britu virsnieki uz dzīvnieka kājām ieraudzīja eļļainu šķidrumu un pa ziloņa pēdām aizgāja līdz bedrei, pilnai ar naftu. Pēc šī notikuma 1889. gadā tika atklāts pirmais naftas urbums Āzijā.

Noguruma ietekme uz šoferiem

”Pastāv liels risks, ka noguruši transportlīdzekļa vadītāji, it sevišķi tie, kas lietojuši alkoholu, var izraisīt avāriju, kurā kāds varētu iet bojā vai gūt nopietnus savainojumus,” norāda žurnāls British Medical Journal. Zinātnieki Francijas pilsētā Bordo ir izpētījuši, ka līdz pat 20 procentiem autoavāriju izraisa noguruši šoferi. 10 procenti nopietnu ceļu satiksmes negadījumu, kas notika labos laika apstākļos un kuros bija iesaistīta tikai viena automašīna, bija saistīti ar nogurumu. Pēc Lafboro universitātes (Anglija) Miega pētniecības centra direktora profesora Džima Horna sacītā, pēcpusdienā braucējiem jābūt sevišķi uzmanīgiem. ”Mums dienā ir divi periodi, kad nāk miegs,” viņš saka, ”viens ir naktī, bet otrs pēcpusdienā, apmēram no diviem līdz četriem.” Kā transportlīdzekļa vadītājam būtu jārīkojas, ja viņš jūtas miegains? Būtu labi uz kādu brīdi apstāties. ”Atvērts logs un ieslēgts radio palīdz tikai uz mirkli,” piebilst Džims Horns. ”Vislabāk ir atrast vietu, kur var droši novietot mašīnu, un 15 līdz 20 minūtes nosnausties.” Problēmas rada tas, ka daudzi šoferi turpina braukt, kaut arī apzinās, ka nāk miegs. Londonas laikrakstā The Sunday Times ir norādīts: ”Nākamreiz, kad brauciena laikā jūsu acu plakstiņi lips ciet, jūs sāksiet žāvāties vai nespēsiet koncentrēties, uztveriet to par brīdinājuma zīmi, ko ir bīstami ignorēt.”

ASV tiek pārdots vairāk ieroču

”Kopš 11. septembra terora akta visā valstī ir strauji augusi ieroču un munīcijas tirdzniecība, jo aizvien vairāk amerikāņu rūpējas par savu drošību, kā daudzi uzskata, vispersoniskākajā veidā,” sacīts laikrakstā The New York Times. ”Ir ārkārtīgi daudz tādu cilvēku, kas nopietni nolēmuši pirmo reizi mūžā iegādāties ieroci.” Šo krīzes situāciju izmanto ieroču ražotāji un enerģiski pievilina klientus ar patriotiskiem saukļiem un attēliem. Turpretī daudzas amatpersonas ir nobažījušās par nāvējošo ieroču izplatīšanos. ”Mūs vienmēr ir uztraucis lielais ieroču daudzums, kas pieder iedzīvotājiem. Tas ļoti apgrūtina likuma sargu darbu,” saka Ziemeļu Maiamibīčas policijas priekšnieks Viljams Bergers. Kā rāda statistika, ieroči, ko ir nopirkuši likumam paklausīgi pilsoņi, dažkārt nonāk noziedznieku rokās. Ieroču kontroles organizācijas iesaka labi padomāt, pirms iegādāties kādu šaujamieroci.

Psihisko slimību radītais kaitējums

”Psihiskas slimības un neiroloģiski traucējumi visā pasaulē nodara milzīgu kaitējumu,” uzskata Pasaules veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektore Dr. Grū Hārlema Bruntlande. Nesenā PVO ziņojumā bija teikts, ka psihiski traucējumi ”visā pasaulē izraisa daudzas garīgas un fiziskas kaites”. Pašlaik apmēram 450 miljoni cilvēku cieš no psihiskiem vai neiroloģiskiem traucējumiem, vēstīts ziņojumā. Kaut arī pastāv iespēja ārstēt lielāko daļu neiroloģisko saslimšanu, gandrīz divas trešdaļas cilvēku, kas cieš no kādas psihiskas slimības, nemeklē ārstu palīdzību, tāpēc ka baidās tikt diskriminēti vai izstumti no sabiedrības vai arī tāpēc ka viņiem nepietiek naudas vai nav pieejama kvalitatīva veselības aprūpe.

Pieaugušie mirst ar vējbakām

”Palielinās to pieaugušo skaits, kuri mirst ar visparastāko bērnu infekcijas slimību — vējbakām,” konstatēts Londonas laikrakstā Independent. Žurnālā British Medical Journal publicētie dati liecina, ka 70. gadu sākumā 48 procenti no visiem, kas nomira ar vējbakām, bija pieaugušie, bet 2001. gadā pieaugušo skaits sasniedza jau 81 procentu. Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas pārstāvis profesors Normens Noa brīdina: ”Pētījumi pierāda, ka bieži vien vējbakas kļūst par pieaugušo nāves cēloni.. [..] Mums ir dati par 25 nāves gadījumiem gada laikā [Anglijā un Velsā], bet pastāv varbūtība, ka mirušo skaits ir ievērojami lielāks. [..] Pieaugušajiem ir jāsaprot, ka viņiem šī slimība izpaužas daudz smagākā formā nekā bērniem. Pieaugušo situācija ir daudz nopietnāka, tāpēc viņiem slimības gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta.” Visvairāk riskam ir pakļauti vīrieši vecumā no 15 līdz 44 gadiem.

Slovākijā vairāk ticīgo?

2001. gadā apmēram 84 procenti aptaujāto slovāku apgalvoja, ka pieder pie kādas reliģijas. Tomēr, saskaņā ar sociologa Jāna Bunčāka vārdiem, šī tendence ir raksturojama kā ”pielāgošanās sabiedrības prasībām”. Kaut arī komunistiskā režīma laikā reliģiju visādi centās iznīdēt, tagad Slovākijā ir izplatīts uzskats, ka būt reliģiozam ir ”pareizi” un ”normāli”. Diemžēl ”ļoti daudzi [šo cilvēku] starpā vispār netic Dievam”, saka Bunčāks. Runājot par situāciju Eiropā, viņš piebilst: ”Lielākā daļa cilvēku sevi sauc par ticīgiem. [..] Cilvēki runā par ticību, tomēr viņi nevēlas, lai reliģija pārāk ietekmētu viņu dzīvi.”

2050. gadā četri miljardi cietīs badu

Tā kā attīstības valstīs strauji pieaug iedzīvotāju skaits, 2050. gadā uz zemes, domājams, dzīvos jau 9,3 miljardi cilvēku, teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju fonda ikgadējā ziņojumā. Tiek lēsts, ka 4,2 miljardi dzīvos valstīs, kurās nav iespējams apmierināt pat cilvēku pamatvajadzības pēc ūdens un pārtikas, un šis skaitlis divreiz pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri pašlaik dzīvo pusbadā. ”No ziņojuma var secināt, ka nabadzība un straujš iedzīvotāju skaita pieaugums ir bēdīga kombinācija,” sacīja Iedzīvotāju fonda izpilddirektore Thorāja Obaida. ”Nabadzīgie daudz tiešāk ir atkarīgi no tā, ko var dot daba, — no zemes, kurināmā un ūdens —, tāpēc viņi visvairāk cieš no vides degradācijas. [..] Vieni atļaujas izšķērdēt resursus, turpretī citiem nav pat tik daudz, lai izdzīvotu.”

Kāpēc vīrieši mirst agrāk nekā sievietes?

”Vīrieša dzīve ir nožēlojama: vīrieši ātrāk saslimst un ātrāk nomirst.” Šādu drūmu viedokli pauda pirmā Vīriešu veselības pasaules kongresa (Austrija, Vīne) organizatori. Viņus uztrauca fakts, ka vīriešu vidējais mūža ilgums ir par pieciem gadiem īsāks nekā sievietēm, informē vācu laikraksts Süddeutsche Zeitung. Kāpēc vīrieši mirst agrāk? Viens no iemesliem ir tas, ka vīriešu vidū vairāk ir izplatīti tādi paradumi kā smēķēšana vai pārmērīga alkohola lietošana. Citi riska faktori ir pārēšanās un fiziskās slodzes trūkums — apmēram 70 procentiem vidēja vecuma vīriešu ir liekais svars. Tāpat daudzi izjūt stresu, cenzdamies apvienot darbu un ģimenes pienākumus. Vīrieši retāk iet pie ārsta, kad jūtas slimi, un mazāk uzmanības pievērš slimību profilaksei. Rezumējot iepriekšminēto, Zigfrīds Merins, viens no kongresa organizētājiem, sacīja: ”Raugoties no medicīniskā viedokļa, vīriešu stāvoklis tiešām ir slikts.”