Nodokļi — maksa par ”civilizētu sabiedrību”?

”Nodokļi ir maksa par civilizētu sabiedrību.” (Uzraksts uz valsts ieņēmumu dienesta ēkas. ASV, Vašingtona.)

VALSTU valdības atgādina, ka nodokļi ir tas, kas iedzīvotājiem jāpiecieš, — maksa par ”civilizētu sabiedrību”. Vai nu jūs tam piekrītat vai ne, nav noliedzams, ka šī maksa parasti ir augsta.

Nodokļus var iedalīt divās kategorijās: tiešajos un netiešajos. Pie tiešajiem nodokļiem pieder, piemēram, iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis. Vislielāko neapmierinātību parasti izraisa iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un īpaši tas notiek valstīs, kur pastāv progresīvais ienākuma nodoklis, proti, jo vairāk cilvēks pelna, jo lielāks nodoklis viņam ir jāmaksā. Tie, kas šādu likuma normu kritizē, uzsver, ka progresīvais ienākuma nodoklis ir it kā sods cilvēkiem, kas cītīgi strādā un gūst panākumus.

Kā bija minēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izdevumā OECD Observer, daudzās valstīs ”iedzīvotājiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis ne tikai valstij, bet arī rajonam, reģionam, provincei vai štatam. Tā notiek Amerikas Savienotajās Valstīs, Beļģijā, Dienvidkorejā, Islandē, Japānā, Kanādā, Skandināvijas zemēs, Spānijā un Šveicē.”

Savukārt netiešajos nodokļos ietilpst pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, muitas nodoklis un citi. Tos nejūt tā kā tiešos nodokļus, tomēr ekonomiskā ziņā iedzīvotājus, sevišķi trūcīgos, tie iespaido spēcīgi. Indijas žurnāla Frontline žurnāliste Džajalija Goša nosauca par mītu uzskatu, ka Indijas budžetu visvairāk papildina vidēji turīgie un bagātie nodokļu maksātāji. Dž. Goša rakstīja: ”95 procenti līdzekļu, ko štatu valdības iegūst no nodokļiem, veido ieņēmumi no netiešajiem nodokļiem. [..] Ļoti iespējams, trūcīgie no saviem ienākumiem nodokļos samaksā lielāku daļu nekā bagātie.” Šo nevienlīdzību acīmredzot rada augstie nodokļi plaša patēriņa precēm, kā ziepēm un pārtikai.

Bet kā valsts izlieto iekasēto naudu?

Kur tiek izlietota nodokļu nauda

Lai tiktu nodrošināta visu valsts iestāžu darbība, ir vajadzīgi milzīgi naudas līdzekļi. Piemēram,  Francijā ceturtā daļa strādājošo ir nodarbināti sabiedriskajā sektorā. Viņu vidū ir skolotāji, pasta, muzeju un slimnīcu darbinieki, policisti un citu dienestu darbinieki, un viņu algas lielā mērā tiek maksātas no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot nodokļus. Par nodokļu naudu tiek būvēti ceļi, celtas skolas un slimnīcas, kā arī daļēji tiek finansēti tādi sabiedriski pakalpojumi kā atkritumu izvešana un pasta piegāde.

Valsts bruņoto spēku vajadzības ir vēl viena joma, kurai ir nepieciešama nodokļu nauda. Ienākuma nodoklis, ar ko pirmoreiz 1799. gadā tika aplikti turīgie briti, tika ieviests, lai finansētu karu pret Franciju. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijas valdība pieprasīja, lai ienākumu nodokli sāktu maksāt arī strādnieki. Mūsdienās valstu bruņoto spēku finansēšana joprojām prasa lielus līdzekļus, un tas notiek arī miera laikā. Pēc Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta aplēsēm, 2000. gadā pasaulē militārām vajadzībām tika izdoti apmēram 798 miljardi dolāru.

Mērķtiecīgi centieni ietekmēt sabiedrību

Ar nodokļu politiku tiek arī mēģināts iespaidot sabiedrības rīcības modeli. Pastāv viedoklis, ka alkoholisko dzērienu aplikšana ar augstu nodokli samazina to lietošanu, un daudzās valstīs līdz pat 35 procentiem no alus mazumtirdzniecības cenas veido akcīzes nodoklis.

Ar lielu akcīzes nodokli tiek aplikti arī tabakas izstrādājumi. Dienvidāfrikas Republikā 45 līdz 50 procentus no cigarešu paciņas cenas veido akcīzes nodoklis. Tomēr ne vienmēr valdības šādus nodokļus nosaka, tikai rūpēdamās par iedzīvotāju veselību. Kā žurnālā Foreign Policy rakstīja profesors Kenets Vorners, tirdzniecībai ar tabakas izstrādājumiem ir ”liela nozīme ekonomikā, jo tā ik gadu nes simtiem miljonu dolāru lielu peļņu, bet valstu kasei — miljonus nodokļu veidā”.

Lūk, vēl kāds interesants piemērs no ASV nodokļu politikas vēstures. 20. gadsimta sākumā ASV likumdevēji gribēja ierobežot bagātnieku dinastiju veidošanos un tāpēc ieviesa mantojuma nodevu. Kad nomirst bagāts cilvēks, liela summa no viņa atstātās bagātības mantiniekiem ir jāmaksā nodokļos. Kā argumentē šī likuma aizstāvji, tā tiek panākts, ka ”līdzekļi neuzkrājas dažās aristokrātu dzimtās, bet gan tiek novirzīti demokrātiskiem mērķiem, no kuriem iegūst visa sabiedrība”. Varbūt tā arī ir, bet bagāti nodokļu maksātāji ir izdomājuši dažādus veidus, kā maksāt mazāku nodevu.

Ar nodokļu palīdzību joprojām tiek risinātas dažādas sociālas problēmas, to vidū vides piesārņošana. Vides žurnālā The Environmental Magazine bija teikts: ”Nesen deviņas Rietumeiropas valstis ir ieviesušas labojumus likumā par dabas resursu nodokli, un lielākoties labojumu nolūks ir bijis samazināt kaitīgo vielu nonākšanu atmosfērā.” Arī ar šī raksta sākumā minēto progresīvo ienākuma nodokli tiek mēģināts panākt izmaiņas sabiedrībā, proti, valdības cenšas samazināt plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Turklāt daudzās valstīs cilvēkiem, kas ziedo labdarībai, un ģimenēm ar bērniem ir paredzēti nodokļu atvieglojumi.

Kāpēc likumi par nodokļiem ir tik sarežģīti?

Vienmēr, kad izskan ierosinājums ieviest kādu jaunu nodokli, likumdevēji cenšas paredzēt visas iespējas, kā cilvēki mēģinās izvairīties no šī nodokļa maksāšanas, un tās novērst. Tā kā ir runa par milzīgām naudas summām, kas varētu ieplūst valsts kasē, likumi par nodokļiem ir sarežģīti un ļoti sīki. Kā bija paskaidrots kādā žurnāla Time rakstā, viens no iemesliem, kāpēc ASV nodokļu likumi ir tik sarežģīti, ir tas, ka ļoti sīki tiek noteikts, kādi ienākumi ir apliekami ar nodokli. Tikpat sīki tiek uzskaitīts, ”kas ietilpst attaisnotajos izdevumos un kādi ienākumu veidi nav apliekami ar nodokli”. Tomēr sarežģīti likumi par nodokļiem pastāv ne vien ASV, bet arī citās valstīs. Piemēram, nesen Lielbritānijā nodokļu likumu krājums nāca klajā 10 sējumos, kuros kopā ir 9521 lappuse.

ASV Mičiganas universitātes Nodokļu politikas izpētes birojs darīja zināmus šādus faktus: ”Ik gadu ASV nodokļu maksātāji pavada vairāk nekā trīs miljardus stundu, aizpildot ienākuma nodokļa deklarācijas. [..] Ja to izsaka naudā un pierēķina summu, ko nodokļu maksātāji iztērē [lai aizpildītu deklarācijas], iegūstam 100 miljardus dolāru, kas ir 10% no kopējās iekasētās nodokļu summas. Šie izdevumi galvenokārt rodas tāpēc, ka likumi par ienākuma nodokli ir ļoti sarežģīti.” Pirmā raksta sākumā pieminētais Rūbens stāstīja: ”Sākumā es pats pildīju ienākuma nodokļa deklarācijas, bet tas man prasīja pārāk daudz laika, un man bieži likās,  ka es maksāju nodokļos lielāku summu, nekā man būtu jāmaksā. Tāpēc tagad es nolīgstu grāmatvedi, kas par maksu aizpilda manu nodokļu deklarāciju.” (Skat. ”Kas jāņem vērā” 8. lappusē.)

Vieni maksā, citi izvairās

Lielākā daļa cilvēku, kaut varbūt negribīgi, tomēr atzīst, ka sabiedrībai ir labums no nodokļiem. Lielbritānijas ieņēmumu dienesta vadītājs reiz teica: ”Nevienam nepatīk maksāt ienākuma nodokli, bet diezin vai kāds teiks, ka mums klātos labāk, ja mēs to nemaksātu.” Pēc dažiem aprēķiniem, ASV 90 procentu fizisko un juridisko personu, kam jāmaksā nodokļi, pilda likumus par nodokļiem. Kāds ieņēmumu dienesta darbinieks atzina: ”Pārējos gadījumos nodokļi lielākoties nav nomaksāti tāpēc, ka cilvēkiem ir bijis grūti saprast likumus un procedūras, nevis tāpēc, ka viņi apzināti būtu gribējuši pārkāpt likumu.”

Tomēr ir pietiekami daudz cilvēku, kas izdomā, kā nemaksāt dažus nodokļus. Lūk, piemēram, kas bija teikts žurnālā U.S.News & World Report par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu: ”Daudzas firmas likumīgā kārtā nesamaksā lielu daļu šī nodokļa vai pat nemaksā to vispār, izmantojot dažādas nodokļu atlaides un viltīgus paņēmienus grāmatvedībā.” Tālāk žurnāla rakstā bija minēts ”veikla plāna” piemērs: ”Kāds ASV uzņēmums nodibina firmu ārzonā,  un pēc tam šis uzņēmums tiek pārvērsts par ārzonas firmas apakšuzņēmumu.” Tādā veidā uzņēmums izvairās no nodokļu maksāšanas ASV, kur, iespējams, būtu jāmaksā līdz pat 35 procentiem no ienākumiem, lai gan tā ”galvenajā uzņēmumā ir tikai dokumentu skapis un pastkastīte”.

Pastāv arī tieša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Kādā Eiropas valstī tā pat tiek uzskatīta par ”nacionālo sporta veidu”. Pēc kādas ASV veiktas aptaujas datiem, tikai 58 procenti vīriešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem domāja, ka ir slikti nedeklarēt visus savus ienākumus. Aptaujas rīkotāji komentēja: ”Tas neliecina, ka mūsu sabiedrība ievērotu augstas ētikas un morāles normas.” Meksikā, kā tiek lēsts, no nodokļiem izvairās aptuveni 35 procenti cilvēku.

Tomēr kopumā cilvēki atzīst, ka nodokļi ir vajadzīgi, un viņiem nav nekas pretī tos godīgi maksāt. Bet, šķiet, vēl arvien ir patiesi vārdi, ko piedēvē cēzaram Tiberijam: ”Labam ganam aitas jācērp, nevis jādīrā.” Vai tādā gadījumā, ja jums šķiet, ka nodokļu slogs ir pārāk smags un netaisnīgs un nodokļu maksāšana ir pārāk sarežģīta, nodokļi tomēr ir jāmaksā?

[Papildmateriāls 7. lpp.]

Padomājiet, pirms maināt dzīvesvietu!

Nodokļu sistēma katrā zemē atšķiras. Turklāt, ja valstī aplikšana ar nodokļiem ir organizēta divos līmeņos, arī vietējais nodoklis vienas valsts robežās var ievērojami atšķirties. Vai ir vērts pārcelties dzīvot uz vietu, kur nodokļu likme ir zemāka? Varbūt ir vērts, taču pirms dzīvesvietas maiņas viss ir rūpīgi jāapsver.

Piemēram, kādā žurnāla OECD Observer rakstā lasītājiem bija atgādināts, ka ienākuma nodokļa likme — tas vēl nebūt nav viss, ar ko jārēķinās. Rakstā bija teikts: ”Kopējo summu, kas jāsamaksā nodokļos, iespaido arī visdažādākie nodokļu atvieglojumi.” Piemēram, dažās valstīs ienākuma nodokļa likme ir zema, bet tajās savukārt likumos ir paredzētas ”mazas iespējas saņemt nodokļu atlaides, tikai nedaudzi maksājumi tiek atzīti par attaisnotajiem izdevumiem un tikai daži ienākuma veidi netiek aplikti ar nodokli”. Tāpēc var gadīties, ka cilvēks šādā valstī patiesībā maksā vairāk nekā zemē, kur ir lielāki nodokļi, bet arī vairāk nodokļu atvieglojumu.

Amerikas Savienotajās Valstīs cilvēki dažreiz apsver, vai nepārcelties uz dzīvi kādā no štatiem, kuros nav jāmaksā vietējais nodoklis. Bet vai vienmēr tā var ietaupīt? ASV finanšu žurnālā Kiplinger’s Personal Finance bija rakstīts: ”Kā liecina mūsu pētījumi, vairākos štatos, kur nav jāmaksā vietējais ienākuma nodoklis, zaudētais tiek atgūts ar augstāku nekustamā īpašuma nodokli, apgrozījuma nodokli un citiem nodokļu veidiem.”

[Papildmateriāls 8. lpp.]

Kas jāņem vērā

Daudziem cilvēkiem ar nodokļiem saistīto formalitāšu kārtošana liekas grūts darbs, tāpēc Atmostieties! kādam nodokļu speciālistam vaicāja, kādus praktiskus ieteikumus viņš varētu dot.

”Lūdziet padomu. Tas ir svarīgi, jo likumi par nodokļiem ir pietiekami sarežģīti, bet likuma nezināšana ļoti reti tiek uzskatīta par attaisnojumu likuma nepildīšanai. Varbūt nodokļu maksātājam ieņēmumu dienesta darbinieki šķiet ienaidnieki, taču viņi bieži vien var precīzi un vienkārši izskaidrot nesaprotamos jautājumus. Ieņēmumu dienestam ir izdevīgi jau pirmajā reizē saņemt pareizi aizpildītus dokumentus, nevis sodīt kādu par likuma neievērošanu.

Ja jūsu grāmatvedība ir sarežģīta, lūdziet padomu profesionālam nodokļu konsultantam. Taču esiet uzmanīgi! Kaut gan ir daudz speciālistu, kas jums palīdzēs ar vislabākajiem nodomiem, ir daudz arī tādu, kam nerūpēs jūsu intereses. Palūdziet ieteikumus no laba drauga vai paziņas, ar ko jūs saista darba darīšanas, un pārliecinieties par ieteiktā konsultanta kvalifikāciju.

Nevilcinieties. Par novēlotu informācijas iesniegšanu parasti ir jāmaksā sods.

Turiet kārtībā dokumentus. Lai kāda būtu jūsu grāmatvedības sistēma, izdariet visus ierakstus laikus. Tādā gadījumā jums nebūs jāpaveic tik daudz darba, kad būs jānodod pārskati un deklarācijas, un jums droši vien neradīsies problēmas, ja jūsu grāmatvedībā tiks veikta revīzija.

Esiet godīgi. Varbūt jums gribas kaut ko slēpt vai kādu likumu iztulkot savā labā, taču ieņēmumu dienesta darbinieki labi prot atklāt nepatiesus datus. Būt godīgam vienmēr ir labāk.

Sadarbojieties ar personu, kas jums palīdz. Ja jūs nolīgstat speciālistu, kas aizpilda jūsu nodokļu deklarāciju, un viņš tajā sniedz neprecīzu informāciju, atbildīgs esat jūs. Tāpēc pārliecinieties, vai jūsu pārstāvis darbojas saskaņā ar jūsu gribu.”

[Attēls 7. lpp.]

Daudzās zemēs tabakas izstrādājumi un alkoholiskie dzērieni ir aplikti ar augstiem nodokļiem

[Attēli 8., 9. lpp.]

 Ar līdzekļiem, kas tiek iegūti no nodokļiem, valsts finansē daudzu dienestu darbību