Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Dārzeņi no pašu dārza

Dārzeņi no pašu dārza

Dārzeņi no pašu dārza

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKĀ

DAUDZĀS zemēs cilvēki ik dienas saskaras ar problēmu, ko likt galdā savai ģimenei. Dažviet dārzeņi, kas ir daudzu ģimeņu dienišķais uzturs, ir visai dārgi, un tas šo problēmu padara vēl sāpīgāku. Tomēr arī šādā situācijā daudzi ir atraduši diezgan vienkāršu risinājumu — viņi audzē dārzeņus paši.

Kā rīkoties cilvēkam, kas vēlas iekopt nelielu dārziņu? Iespējams, viņam pie mājas nav pietiekami daudz zemes, bet tad ir vērts painteresēties, vai kaut kur tuvumā nav zemes gabals, ko varētu izmantot. Daži ir nolēmuši ierīkot dārzu, kad ir aprēķinājuši, cik daudz naudas viņi varēs ietaupīt, ja paši audzēs garšīgus un veselīgus produktus. Citiem ir mazkustīgs dzīvesveids, un darbs dārzā sniedz labu iespēju izkustēties. Arī bērniem darbošanās dārzā kopā ar vecākiem var sagādāt prieku. Strādājot sakņu dārzā, var daudz ko iemācīties un izkopt dažādas īpašības, piemēram, pacietību. (Jēkaba 5:7.) Turklāt, vērojot, kā iesētais aug un nes ražu, ir iespējams sajusties vēl tuvākiem visa labā Radītājam. (Psalms 104:14.)

Tiesa, dārzeņu audzēšana prasa laiku un pūles, bet, ja pie šī darba ķeras ar apņēmību un kaut vai nelielām zināšanām, tas noteikti sekmēsies.

Praktisks problēmas risinājums

Timotejs ar sievu Lusiju un diviem bērniem dzīvo Centrālāfrikas Republikas galvaspilsētā Bangi. Šie kristieši, kuru ienākumi ir visai trūcīgi, ir pārliecinājušies, ka sava dārza ierīkošana ir praktisks un patīkams veids, kā samazināt izdevumus par ģimenes uzturu.

Kad Lusijai bija 13 gadu, viņa pēc mācībām un brīvdienās strādāja dārziņā pie savām mājām. Viņai patika vērot, kā tajā viss aug. Taču doma, ka arī viņas pašas ģimene varētu iekārtot dārzu, viņai ienāca prātā tikai pēc daudziem gadiem. Lusija ieguva atļauju izmantot netālu esošo zemes gabalu, kur līdz tam tika bērti atkritumi. Varētu domāt, ka izgāztuve nu gan nav piemērota vieta dārza ierīkošanai, bet patiesībā bija gluži otrādi — atkritumi pūstot laika gaitā bija radījuši labu, auglīgu augsni. Ņemot to vērā, Lusija un Timotejs nolēma šo atkritumu izgāztuvi pārvērst krāšņā dārzā.

Ģimene ķeras pie darba

Vispirms viņiem bija nepieciešama dažāda veida informācija. Viņi aprunājās ar pieredzējušiem dārzkopjiem un uzmanīgi ieklausījās viņu padomos. Tā kā dārzam ir nepieciešama laistīšana, viņi pat noskaidroja, kā pašiem izrakt aku. Noderīgas izrādījās arī grāmatas par dārzkopību.

Viņi izlasīja, ka ir tādi augi, kas cits citam palīdz augt, un tādi, kas cits citu traucē. Pastāv uzskats, ka sakņu dārzā ideāli sabiedrotie ir burkāni un tomāti. Tāpat selerijas un ziedkāposti viens otru ietekmē labvēlīgi, bet dilles ”draudzējas” ar zirņiem, gurķiem, salātiem un sīpoliem. Savukārt salāti un pētersīļi nav labi kaimiņi, un sīpolus labāk nestādīt kopā ar pupiņām un zirņiem. Ja blakus ir sastādīti izteikti nesaderīgi augi, tie nīkuļo un viegli krīt par upuri kaitēkļiem un parazītiem.

Vēl Timotejs un Lusija uzzināja, ka nav saprātīgi audzēt tikai viena veida dārzeņus. Ja tiem uzbruktu kaitēkļi vai kāda slimība, tad visa raža būtu pagalam. Audzējot dažādus rūpīgi izraudzītus dārzeņus, šis risks samazinās. Ir noderīgi iestādīt arī kādus ārstniecības augus un puķes, jo tie sakņu dārzu padara krāsaināku un skaistāku, kā arī piesaista bites un citus derīgus kukaiņus, kas rūpējas par dārza veselību.

Tāpat šis pāris noskaidroja, kā ir iespējams ierobežot kaitēkļu izplatību dārzā, nelietojot ķimikālijas. Piemēram, ir kaitēkļi, kurus var aizbiedēt, vienkārši iestādot citu augu starpā ķiplokus. *

Bija nepieciešams daudz pacietības un smaga darba, bet tagad Timotejam un Lusijai ir skaists, auglīgs dārzs. Tajā aug kāposti, pētersīļi, tomāti, burkāni, gurķi un baklažāni, un reizēm raža ir lielāka, nekā ģimene spēj izlietot!

Mazdārziņu lielā nozīme

Āfrika nav vienīgā zeme, kur cilvēki ir novērtējuši personīgā dārza priekšrocības. Piemēram, Vācijā ir vairāk nekā miljons mazdārziņu (to platība ir 200 līdz 400 kvadrātmetru), kas tiek iznomāti pilsētu iedzīvotājiem. Kā izteicās kāds zinātnieks, šiem mazajiem dārziņiem, ko vācieši reizēm dēvē vācu ārsta Daniēla Šrēbera vārdā par Schrebergärten jeb šrēberdārziem, ir ”liela nozīme svaigu augļu un dārzeņu ražošanā”. Mazdārziņu saimnieku uztverē tie ir ”paradīzes stūrīši”, kuros viņi ne tikai strādā, bet arī atpūšas.

Bībelē ir apsolīts, ka drīz pienāks diena, kad visa zeme būs pārveidota par dārzu — īstu paradīzi. (Lūkas 23:43.) Taču, kamēr tas vēl nav noticis, varbūt arī jums ir vēlēšanās nolūkot kādu zemes gabalu un pieredzēt to prieku, ko dod dārzeņu audzēšana savā paša dārzā.

[Zemsvītras piezīme]

^ 13. rk. Citi ieteikumi, kā cīnīties ar kaitēkļiem, nelietojot pesticīdus, atrodami 2002. gada 22. marta Atmostieties!, rakstā ”Bioloģiskais dārzs un tā kopšana”.

[Attēls 24. lpp.]

Timotejs un Lusija smeļ no akas ūdeni dārza laistīšanai

[Attēls 24. lpp.]

Mazdārziņš Minhenē (Vācija)