Vai mums var palīdzēt ārstniecības augi?

JAU kopš neatminamiem laikiem cilvēki ir dziedinājuši slimības ar augu palīdzību. Ebersa papirusā, kas tapis Ēģiptē ap 16. gadsimtu pirms mūsu ēras, aprakstīti simtiem tautas dziedniecības līdzekļu visdažādākajām kaitēm. Taču visbiežāk zināšanas par augu valsts ārstniecības līdzekļiem tika nodotas mutvārdos no paaudzes paaudzē.

Rietumu medicīnas vēsturē pirmais, kas sistemātiski aprakstījis ārstniecības augu lietošanu, šķiet, ir sengrieķu ārsts Dioskorīds, kas dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Viņa darbs De Materia Medica kļuva par galveno farmakoloģisko tekstu turpmākajiem 1600 gadiem. Daudzās pasaules malās joprojām ir populāras tradicionālās zāļu tējas un tamlīdzīgi ārstniecības līdzekļi. Vācijā, piemēram, valsts zināmos gadījumos pat kompensē izdevumus par noteiktiem ārstniecības augiem.

Reizēm var dzirdēt apgalvojumus, ka tradicionālie tautas medicīnas līdzekļi, kas iegūti no augiem, ir nekaitīgāki par modernajiem medikamentiem, ko ražo farmaceitiskie uzņēmumi, tomēr arī augu līdzekļi nav pilnīgi droši. Tāpēc rodas daži jautājumi, piemēram: kādi brīdinājumi un ieteikumi jāņem vērā tiem, kas vēlas lietot ārstniecības augus? Vai ir situācijas, kad priekšroka būtu dodama kādam noteiktam terapijas veidam? *

Kā augi var palīdzēt?

Augiem piemīt daudz dziedniecisku īpašību. Daži augi acīmredzot palīdz organismam cīnīties ar infekcijām, citi uzlabo gremošanu, nomierina nervus, novērš aizcietējumus vai regulē dziedzeru darbību.

Ārstniecības augiem var būt ne tikai medicīniska nozīme, bet arī zināma uzturvērtība. Piemēram, tādi augi kā pētersīļi, kam piemīt diurētiskas īpašības *, satur daudz kālija. Līdz ar to  pētersīļi kompensē šī svarīgā elementa zudumu, ko izraisa pastiprinātā urīna izdalīšanās. Savukārt ārstniecības baldriāns, ko jau kopš tālas senatnes izmanto par nomierinošu līdzekli, ir bagāts ar kalciju, kas, iespējams, pastiprina baldriāna nomierinošo iedarbību uz nervu sistēmu.

Kā lietot augus

Ārstniecības augus var lietot dažādās formās, piemēram, no tiem var pagatavot tējas, novārījumus un uzlējumus, tinktūras vai sautējošas kompreses. Tējas gatavo, aplejot augus ar vārošu ūdeni. Autoritatīvos avotos norādīts, ka augus, kas jālieto tēju veidā, parasti nevajag vārīt. Novārījumus un uzlējumus iegūst, vārot augus (visbiežāk — saknes vai mizas) ūdenī, lai atbrīvotos aktīvās vielas, ko tie satur.

Savukārt tinktūras ir ”augu izvilkumi spirtā (tīrā vai atšķaidītā) vai tādos alkoholiskajos dzērienos kā brendijs un degvīns”, paskaidrots kādā grāmatā. Sautējošās kompreses gatavo ar dažādiem paņēmieniem, un tās parasti uzliek tieši slimajai vai sāpošajai vietai.

Atšķirībā no daudziem vitamīniem un medikamentiem, ārstniecības augus lielākoties lieto tukšā dūšā. Augu valsts produktus var iegādāties arī kapsulu veidā, jo kapsulas bieži vien ir ērtāk lietojamas un nav tik negaršīgas kā tēja vai novārījums. Jebkurā gadījumā pirms ārstniecības augu lietošanas ir jākonsultējas ar ārstu.

Ar augiem izsenis ārstē tādas kaites kā saaukstēšanās, gremošanas traucējumi, aizcietējumi, bezmiegs un nelabums. Tomēr reizēm tos lieto arī smagākos gadījumos, turklāt ne tikai ārstēšanai, bet arī profilaksei. Piemēram, Vācijā, Austrijā un citās zemēs zāģzobainās sabalpalmas (Serenoa repens) augļu ekstraktu izmanto labdabīgas prostatas hiperplāzijas (palielināšanās) primārai terapijai. Dažās valstīs šī slimība skar 50 līdz 60 procentus vīriešu. Taču prostatas palielināšanās gadījumā noteikti vajadzīga medicīniska izmeklēšana, lai noteiktu tās cēloni un noskaidrotu, vai nav nepieciešama radikālāka terapija — piemēram, ja cēlonis ir vēzis.

Jābūt uzmanīgiem

Pat ja kāds ārstniecības augs tiek uzskatīts par pilnīgi nekaitīgu, tomēr ir jābūt uzmanīgiem. Nevajadzētu zaudēt piesardzību tāpēc vien, ka kāds produkts ir nodēvēts par ”dabisku”. Kādā ārstniecības augu enciklopēdijā sacīts: ”Nepatīkamā puse šim jautājumam ir tāda, ka daži augi ir ļoti bīstami. [Diemžēl] cilvēki reizēm neizturas pret ārstniecības augiem ar pienācīgu nopietnību, vienalga, vai tie ir bīstami vai nav.” Augos esošie ķīmiskie savienojumi var ietekmēt sirdsdarbību, asinsspiedienu un glikozes koncentrāciju asinīs, tāpēc tiem cilvēkiem, kuriem ir sirds slimības, paaugstināts asinsspiediens vai kāda kaite, kas saistīta ar glikozes līmeni asinīs, piemēram, diabēts, ir jābūt īpaši apdomīgiem.

Tomēr visbiežākās augu valsts līdzekļu blaknes ir alerģiskas reakcijas, piemēram, galvassāpes, reibonis, nelabums un izsitumi. Ārstniecības augi mēdzot izraisīt arī tā dēvēto ”atveseļošanās krīzi”, kas reizēm izpaužas ar gripai līdzīgiem simptomiem, — tas nozīmē, ka cilvēkam, kas uzsācis ārstēšanās kursu, sākumā šķietami kļūst sliktāk un tikai pēc tam stāvoklis uzlabojas. Šī reakcija parasti tiek izskaidrota ar to, ka, uzsākot ārstēšanos ar augiem, no organisma pastiprināti izdalās kaitīgās vielas.

Fakts, ka reizēm ar augu valsts produktu lietošanu ir bijuši saistīti nāves gadījumi, liek sevišķi skaidri apzināties, cik svarīga ir piesardzība un profesionāla speciālista padomi. Piemēram, no efedras iegūtie līdzekļi, ko mēdz lietot novājēšanai, var paaugstināt asinsspiedienu. Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrēti vairāk nekā 100 nāves gadījumi, kas acīmredzot bijuši saistīti ar efedras produktu lietošanu, taču Sanfrancisko patologs Stīvens Karčs saka: ”Visos man zināmajos gadījumos, kad ir miruši cilvēki [kas lietojuši efedru], viņiem ir bijusi smaga koronārā sirds slimība vai arī viņi ir pārdozējuši attiecīgo preparātu.”

Logans Čemberlens savā grāmatā par augu valsts uztura bagātinātājiem raksta: ”Pēdējos gados gandrīz vienmēr, kad ir ziņots par kaitīgām sekām, ko izraisījuši no augiem iegūti produkti, cilvēki nav ievērojuši norādījumus, kā tie pareizi jālieto.. [..] Devas, kas norādītas uz produktiem, kuri nākuši no uzticamiem avotiem, ir drošas, tās ir dotas, ievērojot nepieciešamo piesardzību. Nevajadzētu tās apšaubīt un patvaļīgi grozīt, ja vien neesat saņēmuši norādījumus no pieredzējuša speciālista.”

 Ārstniecības augu speciāliste Linda Peidža brīdina: ”Pat nopietnu slimību gadījumā ieteicamas ir mērenas, nevis milzīgas devas. Rezultāti ir daudz labāki, ja ārstēšanas kurss ir ilgāks, bet saudzīgāks. Lai atgūtu veselību, ir vajadzīgs laiks.”

Kādā grāmatā paskaidrots, ka dažiem augiem piemīt īpašības, kas palīdz lietotājam tos nepārdozēt. Piemēram, kāds augs, ko mēdz izmantot tā atslābinošās iedarbības dēļ, izraisa vemšanu, ja to uzņem pārāk lielā daudzumā. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka nav vajadzības rūpīgi ievērot pareizās devas, turklāt minētās īpašības nepiemīt visiem augiem.

Tomēr daudzi atzīst, ka ārstniecības augi ir iedarbīgi vienīgi tad, ja tos uzņem pietiekamā daudzumā un pareizā formā. Reizēm tas nozīmē, ka ir jālieto augu ekstrakts. Tas attiecas, piemēram, uz tādu ārstniecības augu kā divdaivu ginks, ko jau no seniem laikiem lieto atmiņas un asinsrites uzlabošanai, jo ir vajadzīgi daudzi kilogrami ginka lapu, lai iegūtu vienu vienīgu efektīvu devu.

Potenciāli bīstamas kombinācijas

Augu valsts ārstniecības līdzekļi var dažādi mijiedarboties ar citām zālēm. Tie var pastiprināt vai pavājināt zāļu iedarbību, paātrināt zāļu izvadīšanu no organisma un palielināt blakņu risku. Divšķautņu asinszāle, ko Vācijā bieži lieto vieglas un vidēji smagas depresijas ārstēšanai, daudziem medikamentiem liek izdalīties no organisma divreiz ātrāk nekā parasti, tāpēc tie nespēj iedarboties pietiekami efektīvi. Ņemot vērā visus šos apstākļus, tiem, kas lieto kādus ārsta parakstītus medikamentus, arī pretapaugļošanās tabletes, ir jākonsultējas ar ārstu, ja viņi vēlas lietot ārstniecības augus.

Kādā grāmatā, kas veltīta augu dziednieciskajām īpašībām, sacīts: ”Alkohols, marihuāna, kokaīns un citas narkotikas, kā arī tabaka kombinācijā ar dažiem ārstniecības augiem var apdraudēt dzīvību. [..] Veselais saprāts liek atturēties [no šādām vielām], jo sevišķi slimības laikā.” Īpaši svarīgi ievērot šo padomu ir grūtniecēm un zīdītājām. Protams, ja runa ir par tabaku un narkotikām, kristiešus aizsargā paklausība Bībeles norādījumam ”šķīstīties no visiem miesas un gara traipiem”. (2. Korintiešiem 7:1.)

Kādā avotā sievietes tiek brīdinātas: ”Ja periodā, kad jūs lietojat augu valsts ārstniecības līdzekļus, jūs esat ieņēmusi bērnu, informējiet savu ārstu un pārtrauciet to lietošanu, kamēr neesat apspriedusies ar viņu. Centieties paturēt prātā, cik lielās devās jūs tos lietojāt un cik ilgu laiku.”

Iepriekš minētajā ārstniecības augu enciklopēdijā atzīmēts, ka pašārstēšanās ar ārstniecības augiem ir riskanta no vairākiem aspektiem. Daži no riska faktoriem ir minēti ielogojumā ”Pašārstēšanās risks”.

Tāpat kā citas zāles, no augiem iegūtie ārstniecības līdzekļi ir jālieto apdomīgi un līdzsvaroti, ievērojot kompetentu speciālistu norādījumus, turklāt jāatceras, ka pagaidām nav iespējams izārstēt visas kaites. Patiesie kristieši ar cerību gaida laiku, kad Dieva Valstības vadībā tiks pilnīgi novērstas visas slimības un pat nāve, jo pašā saknē tiks likvidēts to pamatcēlonis — nepilnība, ko esam mantojuši no saviem vistālākajiem senčiem. (Romiešiem 5:12; Atklāsmes 21:3, 4.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 14. lpp.]

Pašārstēšanās risks

Šie ir daži no riska faktoriem, kas saistīti ar ārstniecības augu lietošanu bez kvalificēta speciālista konsultācijas.

Jūs varat kļūdīties, mēģinot noteikt, kas jums īsti kaiš.

Paša noteiktais ārstēšanās režīms var būt nepiemērots jūsu kaites ārstēšanai, pat ja veselības traucējumu cēlonis ir noteikts pareizi.

Pašārstēšanās dēļ var tikt novēlota radikālāka terapija, kas varbūt ir nepieciešama.

Jūsu izvēlētie ārstniecības līdzekļi var būt nesaderīgi ar ārsta parakstītiem medikamentiem, ko jūs lietojat, piemēram, ar zālēm pret alerģiju vai pret paaugstinātu asinsspiedienu.

Pašārstēšanās varbūt novērsīs kādu samērā vieglu kaiti, bet pastiprinās citus, nopietnākus veselības traucējumus, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu.

[Norāde par autortiesībām]

Avots: Rodale’s Illustrated Encyclopedia of Herbs