Atvērto durvju dienas, kas dziļi iespiedās atmiņā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

NESEN tika ievērojami paplašināta Jehovas liecinieku Meksikas filiāle, kas atrodas netālu no Mehiko. Fotoattēlos lappuses apakšā ir redzamas dzīvojamās ēkas un citas celtnes, kas ir uzceltas pēdējos gados. 2003. gada 15. martā jaunuzceltās ēkas tika veltītas Dievam, un veltīšanas programmu apmeklēja viesi no vairāk nekā 40 valstīm.

Pirmās filiāles ēkas tika veltītas Dievam 1974. gadā, kad Meksikā bija aptuveni 65 tūkstoši Jehovas liecinieku. Tā kā Jehovas liecinieku skaits strauji pieauga, 1985. un 1989. gadā tika atklātas papildu ēkas. Pēdējo reizi, paplašinot filiāli, tika uzceltas vairāk nekā 10 jaunas ēkas, to vidū milzīga tipogrāfija un dzīvojamās ēkas, tāpēc filiālē varēs strādāt apmēram 1300 cilvēku.

Divas nedēļas pēc veltīšanas tika rīkotas atvērto durvju dienas, uz kurām tika aicināti cilvēki, kas dzīvo filiāles apkārtnē. Ielūgumi uz šo pasākumu tika nosūtīti arī vietējo varas iestāžu darbiniekiem un blakus esošās universitātes studentiem un pasniedzējiem. Filiāles darbinieki bija neziņā, cik daudz cilvēku pieņems šo uzaicinājumu.

Liela atsaucība

Uz atvērto durvju dienām ieradās 272 cilvēki, kuru vidū bija studenti un valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvji. Viesi atzinīgi izteicās par to, cik ēkas ir pievilcīgas un tīras, un pateicās par parādīto viesmīlību. Kāda sieviete viesu grāmatā ierakstīja: ”Es pirmo reizi apmeklēju šīs ēkas. Tās ir ļoti skaistas. Jau agrāk es esmu jūs apbrīnojusi un cienījusi, bet tagad es jūs apbrīnoju un cienu vēl vairāk.”

Kāds vīrietis atzina: ”Mums bija nepareizs priekšstats par to, kas šeit notiek. Par jums klīst dažādas baumas. [..] Bet tas, ko es tagad redzu, vieš manī uzticību. Es ar prieku jūs uzņemšu savās mājās, jo uzskatu, ka darbs, ko jūs darāt, ir ļoti vērtīgs.”

Kāda universitātes lektore, kuras māte ir Jehovas lieciniece, atnāca kopā ar divām studentu grupām. Viņa teica: ”Es gribēju, lai jaunieši uzzina, ko Jehovas liecinieki veic visā pasaulē. Apmeklējot šīs ēkas, viņi var kaut ko mācīties.” Bet ko paši studenti domā par redzēto?

Kāda meitene rakstīja: ”Paldies jums par viesmīlību. Tā bija neaizmirstama diena gan man, gan maniem kursabiedriem.” Kāda cita studente izteicās, ka cilvēki, kas neuzklausa Jehovas lieciniekus, nezina, kādi viņi patiesībā ir. Viņa piebilda: ”Mums jābūt iecietīgiem un jābūt gataviem  uzklausīt arī atšķirīgus viedokļus.” Kāds gados jauns vīrietis sacīja: ”Mans viedoklis par jums ir pilnīgi mainījies. Tagad es redzu, ka jūs atbalstāt cits citu. Jūs rosāties kā skudriņas.”

Starp apmeklētājiem bija arī četri policijas pārstāvji. To vidū bija kāda sieviete, kas sacīja: ”Tas ir iespaidīgi. Šeit nav diskriminācijas. Gan apkopēji, gan dārznieki, gan visi pārējie strādnieki ir līdzvērtīgi. [..] Tas ir neticami.”

Savu viedokli izteica arī divi zēni, kas dzīvo netālu no filiāles. Viens teica: ”Šīs ēkas ir skaistas un ļoti lielas.” Otrs piebilda: ”Vislabāk man patika mašīnas. Tās darbojas tik ātri. It īpaši man patika tā mašīna, kas griež papīru.”

Uz atvērto durvju dienu bija ieradies arī kāds traumatologs kopā ar savu sievu un meitu, kas mācās universitātē. Ekskursijas laikā ārsta sieva uzdeva daudz jautājumu par Bībeli. Viņa pastāstīja, ka viņai radās interese par Jehovas lieciniekiem pēc tam, kad tie bija apmeklējuši viņas tēvu, kurš piederēja pie kādas evaņģēliskās baznīcas. Viņš esot aizsvilies dusmās, bet Jehovas liecinieki esot saglabājuši mieru. ”Tagad es saprotu, kāpēc tas tā bija,” viņa sacīja.

Gan ārsts, gan arī viņa sieva un meita atzina, ka šis apmeklējums ir mainījis viņu viedokli par Jehovas lieciniekiem. Hosē, kas viņus veda ekskursijā pa filiāli, pamanīja viņu ieinteresētību un tāpēc uzaicināja viņus uz Jēzus Kristus nāves atceres pasākumu un piedāvāja viņiem iespēju mācīties Bībeli. Viņi piekrita un sacīja, ka labprāt nāktu uz filiāli, lai mācītos Bībeli.

Nākamajā nedēļā viņi ieradās, un Hosē un viņa sieva Beatrise ar prieku viņus uzaicināja pie sevis. Viņi uzdeva tik daudz jautājumu, ka pirmā nodarbība ilga trīsarpus stundas. Visa ģimene — arī sievas tēvs, kuru kādreiz bija saniknojis Jehovas liecinieku apciemojums, — 16. aprīlī apmeklēja Jēzus Kristus nāves atceres vakaru.

Īpaši patīkami bija uzzināt, cik daudz Bībeļu un bībeliskās literatūras apmeklētāji bija paņēmuši — kopumā 500 eksemplāru, un visvairāk bija paņemtas tieši Bībeles. Daži viesi sacīja, ka viņiem nav bijis savas Bībeles.

Kāda sieviete sacīja Armando, kas rūpējās par literatūras stendu: ”Turpmāk es iešu uz Jehovas liecinieku sapulcēm, jo es zinu, ka jūs mācāt patiesību.” Pēc dažām nedēļām Armando satika šo sievieti Valstības zālē. Viņš stāsta: ”Sievietei līdzi bija grāmata, ko viņa bija paņēmusi filiāles apciemojuma laikā. Kad es ar viņu sasveicinājos, viņa teica: ”Kā redzat, es esmu izpildījusi savu solījumu.””

Trīs dienas, kad cilvēki apmeklēja filiāles ēkas, pagāja ļoti ātri un sagādāja lielu prieku. Dzirdot apmeklētāju atzinīgās atsauksmes, filiāles darbinieki varēja vēl labāk saprast, kāda priekšrocība ir strādāt Jehovas liecinieku filiālē.

[Attēli 24., 25. lpp.]

1) Automašīnu remontdarbnīca, 2) saimniecības ēka, 3) darbnīcas, 4) dzīvojamās ēkas, 5) tipogrāfija, 6) sapulču ēka, 7) viesu nams

[Attēli 25. lpp.]

Daudzi cilvēki, to vidū studenti un vietējās policijas pārstāvji, atnāca uz atvērto durvju dienām