Kas notiek pasaulē

Laupīšana, ko palīdzēja novērst internets

Urugvajas iedzīvotājs Maurisio ar interneta videokameras (web kameras) starpniecību sarunājās ar savu paziņu Brazīlijā, kad pēkšņi pie paziņas durvīm kāds piezvanīja. Drīz vien Maurisio ieraudzīja, ka istabā ienāk divi sveši vīrieši un ka vienam no viņiem rokā ir ierocis. Maurisio ar šausmām noskatījās, kā laupītāji, kas nemaz nenojauta, ka viņus kāds novēro, steidzīgi vāca vērtīgākās mantas. Atskārtis, ka tā ir laupīšana, Maurisio nekavējoties piezvanīja savam radiniekam uz Sanpaulu, un tas savukārt informēja policiju. Policija ielenca māju, un pēc triju stundu pārrunām laupītāji padevās.

 Pastāv liela atšķirība starp cilvēku un pērtiķu gēniem

Pēdējie šimpanžu, orangutanu, makaku un citu pērtiķu gēnu pētījumi zinātniekiem ir likuši secināt, ka šo dzīvnieku ģenētiskā struktūra nav tik līdzīga cilvēku gēnu uzbūvei, kā ir bijis pieņemts uzskatīt līdz šim. Lielas atšķirības tika konstatētas ne tikai cilvēku un pērtiķu, bet arī dažādu pērtiķu dzimtu DNS uzbūvē, rakstīts britu žurnālā New Scientist. ”Hromosomu salīdzināšana ir parādījusi, ka daži ģenētiskā materiāla posmi, kas ir cilvēkiem, nav pērtiķiem un otrādi,” skaidro Kelija Freizere no Kalifornijas kompānijas Perlegen Sciences, kas veica DNS analīzes. New Scientist šīs atšķirības nosauca par ”milzīgu plaisu, kas šķir mūs un pērtiķus”.

Bez vēsts pazudušie tuvinieki

Pasaulē ir tūkstošiem ģimeņu, kuras vieno kopīga nelaime — viņu tuvinieki ir pazuduši bez vēsts karu vai nemieru laikā. Vācu laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung ir stāstīts par šim tematam veltītu konferenci, kas pirms kāda laika notika Šveices pilsētā Ženēvā, — tajā sabiedrības uzmanība tika pievērsta neapskaužamajam stāvoklim, kādā atrodas bez vēsts pazudušo cilvēku radinieki. Sofija Mārtina, kas vada bez vēsts pazudušo cilvēku meklēšanu Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejā, atzina: ”Raizes par saviem pazudušajiem tuviniekiem moka cilvēkus vēl daudzus gadus pēc karadarbības beigām.” Lielākoties dzīvi palikušajiem ir grūti atgriezties normālā dzīvē, un viņi joprojām izjūt emocionālas sāpes. Problēmu saasina arī fakts, ka konfliktā iesaistītās valstis vai grupējumi bieži vien nevēlas atklāt informāciju, kas palīdzētu noskaidrot bez vēsts pazudušo cilvēku likteni. Kā norādīja kāds eksperts, šī informācija lielākoties tiek slēpta, jo, noskaidrojot patiesību par kāda cilvēka nāves apstākļiem, gaismā varētu nākt savulaik pastrādātie kara noziegumi.

Ar krūti baroti bērni — gudrāki, veselīgāki

Kā ziņo Sidnejas laikraksts The Daily Telegraph, ”Kvīnslendas zinātnieki, kas Brisbenā ir novērojuši gandrīz 4000 bērnus, ir secinājuši, ka ar krūti barotiem bērniem vēlāk dzīvē ir augstāks intelektuālās attīstības koeficients (IQ)” nekā tiem, kas tika ēdināti mākslīgi. Kvīnslendas universitātes profesors Džeiks Nadžmens pastāstīja: ”Jo ilgāk bērns bija barots ar mātes pienu, jo augstāks bija viņa intelekta attīstības līmenis. IQ testā šie bērni vidēji ieguva par astoņiem punktiem vairāk nekā tie, kas zīdaiņa vecumā tika baroti mākslīgi, un tā nebūt nav maznozīmīga starpība. Tikpat liela IQ punktu starpība varētu būt starp apdāvinātu bērnu un bērnu ar vidusmēra intelektu.” Turklāt zīdaiņa barošana ar mātes pienu vairāk nekā par 30 procentiem samazina varbūtību, ka vēlāk dzīvē viņš kļūs korpulents, bija norādīts Sidnejas laikrakstā Sunday Telegraph. Ārste Džoja Hīdsa atzina, ka ”mātes piens ir ideāli piemērots mazuļa barošanai un tajā tikpat kā nav nevēlamu vai lieku blakusproduktu. Tāpēc māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, nav pamata uztraukties par mazuļa svaru, pat ja viņš ir liels un dūšīgs. Turpretī mākslīgi ēdinātam zīdainim, kas ir diezgan apaļīgs, arī vēlāk dzīvē, iespējams, būs liekais svars.”

Uzziņu dienests otrā pasaules malā

Kāda sieviete ASV pilsētā Filadelfijā piezvana vietējam klientu apkalpošanas dienestam. Klausulē atskan jaunas sievietes balss, kas stādās priekšā kā Mišela, lai gan patiesībā viņu sauc Megna un viņa atrodas nevis ASV, bet gan Indijā, kur patlaban ir dziļa nakts. Žurnālā India Today bija norādīts, ka ārvalstu uzņēmumi izmanto Indijas tālruņu kontaktu centru pakalpojumus, jo starptautisko tālsarunu tarifi ir ievērojami pazeminājušies, turklāt Indijā ir daudz izglītotu cilvēku, kas labi zina angļu valodu un saņem par 80 procentiem zemāku atalgojumu nekā viņu rietumu kolēģi. Indijas tālruņu kontaktu centri, kuros ir nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, apkalpo American Express, AT&T, British Airways, Citibank, General Electric un citas ārzemju firmas. Tādi kontaktu centru operatori kā Megna vairākus mēnešus cītīgi mācās angļu valodu un skatās Holivudas filmas, lai varētu atdarināt dažādu ASV reģionu izrunas īpatnības. Megnas datorā ir pat informācija par laika apstākļiem Filadelfijā, un sarunas gaitā viņa var pieskarties šim tematam. Šajā nakts stundā viņa atvadās ar vārdiem: ”Veiksmīgu dienu!”

Zemūdens ”cauruļvadi”

Divi zemūdens vulkāni, kas atrodas pie Kanādas krastiem netālu no Vankūveras salas, pārsūknē okeāna ūdeņus no vienas vietas uz otru gluži kā milzīgi pazemes cauruļvadi, stāstīts žurnālā Canadian Geographic. Lai gan zinātnieki jau sen zina par ūdens cirkulāciju iežu slāņos zem okeāna dibena, viņiem bija grūti šo faktu izskaidrot, jo okeāna dibenu lielākoties klāj ūdensnecaurlaidīgi ieži, stāstīja Kalifornijas universitātes (Santakrusa) hidroģeologs Endrū Fišers. E. Fišers un viņa kolēģi atklāja, kā ūdens izkļūst cauri ūdensnecaurlaidīgajam māla slānim — tas ieplūst vienā zemūdens vulkānā un iztek no cita zemūdens vulkāna, kas atrodas vairāk nekā 50 kilometru attālumā. Zinātnieks cer, ka šis atklājums palīdzēs uzzināt vairāk par jūras ūdens ķīmisko sastāvu, kā arī iegūt informāciju par mikrobiem, kas mājo okeāniskajā garozā.

Mācīties nekad nav par vēlu

Nepālā, kur vairums iedzīvotāju neprot ne lasīt, ne rakstīt, vispārēju ievērību ar saviem neatlaidīgajiem pūliņiem iegūt izglītību ir izpelnījies kāds cienījama vecuma vīrs, kuram ir vairāk nekā 12 mazbērnu. Bals Bahadurs Karki, ko dēvē arī par Rakstnieku Bažu, ir dzimis 1917. gadā un karojis Otrajā pasaules karā. 84 gadu vecumā ar ceturto mēģinājumu šis vīrs ieguva atestātu par skolas beigšanu. Tagad, 86 gadu vecumā, viņš mācās koledžā. Viņš studē angļu valodu un pat pasniedz privātstundas. Sēžot skolas solā jauniešu sabiedrībā, viņam izdodas aizmirst par vecumu un atkal justies jaunam, atzīst Bals Bahadurs Karki. Nesen galvaspilsētā Katmandu, kad viņš tika apbalvots par saviem sasniegumiem mācībās, cilvēki to uzņēma ar vētrainām ovācijām un aplausiem. Viņš pats ir pārliecināts, ka mācīties nekad nav par vēlu un arī citus mudina sekot viņa priekšzīmei. Tomēr kāda aviosabiedrība atteicās pārdot Karki kungam studentu biļeti, un viņš bija spiests trīs dienas iet kājām, lai nokļūtu līdz autobusam, kas aizvestu viņu uz Katmandu. ”Tā kā es esmu students, aviosabiedrībai būtu jāpārdod man biļete ar atlaidi,” viņš sūdzējās laikraksta The Kathmandu Post korespondentam.

Psihiskās veselības traucējumi bērniem

”Spānijā 22 procentiem bērnu un pusaudžu ir dažādi psihiski un emocionāli traucējumi,” vēstīts Spānijas laikrakstā ABC. Bērnu psihiatre Marija Hesusa Mardomingo sacīja, ka ”visizplatītākie no tiem ir uzvedības traucējumi, ēšanas traucējumi, nemiers un depresija”. Psihiatri atzīst, ka pēdējo 30 gadu laikā šādi gadījumi tiek novēroti arvien biežāk, un viņi ir secinājuši, ka emocionālas problēmas saasinās līdz ar ekonomiskās labklājības palielināšanos. Piemēram, ir krasi mainījušās sociālās un kulturālās vērtības, sabiedrībā ir strauji mazinājusies vecāku autoritāte. ”Kaut gan stingra un despotiska audzināšana nodara ļaunu, vecākiem ir jālīdzsvaro mīlestība ar stingrību,” uzsvēra Mardomingo.