Moldovas unikālais vīna pagrabs

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MOLDOVĀ

KRIKOVĀ, kas ir viena no Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas piepilsētām, zem zemes — apmēram 80 metru dziļumā — slēpjas 120 kilometri pazemes tuneļu. Mūsdienās šīs kādreizējās kaļķakmens raktuves ir pārtapušas par unikālu vīna glabātavu.

Nu jau 50 gadus šajos tumšajos un vēsajos pazemes labirintos tiek izturēti un glabāti ļoti kvalitatīvi, daudzās Eiropas valstīs iecienīti vīni. Pudeļu un mucu rindas vecajās raktuvēs stiepjas vairāk nekā 60 kilometru garumā. Krikovas pazemes vīna pagrabs, kur var novietot līdz 350 miljoniem litru vīna, tiek uzskatīts par lielāko vīna glabātavu dienvidaustrumu Eiropā.

Seno tradīciju turpinātāji

Moldova atrodas vienos platuma grādos ar Francijas slaveno vīndaru provinci Burgundiju, un tās siltais klimats un auglīgā augsne ir ideāli piemēroti vīnogu audzēšanai. Vīna izgatavošana tagadējās Moldovas teritorijā aizsākās jau trešajā gadsimtā p.m.ē., kad grieķu tirgotāji ieveda šeit pirmos vīnogulājus. Kaut arī zemi iekaroja vispirms goti un tad huņņi un pēc tam par to cīnījās dažādi feodālie valdnieki, vīna ražošanas tradīcijas turpinājās arī vēlākajos gadsimtos.

No 16. līdz 18. gadsimtam par dominējošo spēku šajā reģionā bija izvirzījusies Osmaņu impērija, kas reliģisku apsvērumu dēļ vērsās pret vīna ražotājiem. Vīna darīšana ar jaunu sparu atsākās 19. gadsimtā, kad Krievija iekļāva moldāvu zemi savas impērijas sastāvā. Vīnogulāju šķirnes tika importētas no Francijas, un vīna lauku skaits auga augumā. Pēc Otrā pasaules kara, kad Moldova bija kļuvusi par vienu no PSRS republikām, vietējā vīna industrija tika ievērojami modernizēta. Moldāvu vīni un augļi bija pazīstami visā Padomju Savienības teritorijā. Tieši tajos laikos kādam ienāca prātā, ka Krikovas raktuvju mikroklimats ir ļoti piemērots vīnu glabāšanai. Mēs  jums labprāt pastāstīsim par šo pazemes vīna pagrabu un atklāsim dažus tā noslēpumus.

Brauciens pa pazemes pilsētu

Piebraucot pie vīna darītavas, mēs ieraugām ieejas torni, kas ir daļa no kaļķakmens klintī cirstās ēkas. Raugoties uz šo celtni, grūti iedomāties, ka tepat netālu zem zemes stiepjas iespaidīgs pazemes tuneļu labirints. Izbraukuši cauri vārtiem, drīz vien ieraugām ieeju pazemes tunelī. Šis tunelis ir tik plats, ka divas kravas automašīnas tajā bez grūtībām var pabraukt viena otrai garām.

Mēs iebraucam pazemes tuneļu labirintā un pēc dažām minūtēm apturam mašīnu, lai uzņemtu ekskursijas vadītāju. Tālāk tunelis aizvijas līkločiem, vairojot mūsu pārliecību, ka bez gides mēs droši vien būtu apmaldījušies.

”Kur tika izmantots raktuvēs iegūtais kaļķakmens?” mēs jautājam gidei.

”To izmantoja ēku celtniecībā Kišiņevā,” viņa atbild. ”Kaļķakmens ir vērtīgs būvmateriāls, kas labi izolē siltumu un skaņu.”

Kad esam nonākuši 70 metru dziļumā, tunelī ir jau pavisam tumšs. Mēs apstājamies pie krustojuma, no kura dažādos virzienos ved vairāki ceļi, kuriem gar malām stiepjas milzīgu vīna mucu rindas. Mēs ievērojam, ka ielas šajā pazemes ”pilsētā” ir nosauktas vīna marku vārdā. Mūsu iztēli rosina tādi nosaukumi kā Pinot, Feteasca, Cabernet.

Gide stāsta, ka ozolkoka mucas tiek izmantotas parastu vīnu, bet mazākas metāla mucas — dzirkstošo vīnu gatavošanai. Līdz šim pazemes ejās esam manījuši rosāmies tikai dažus strādniekus, tāpēc jautājam, cik cilvēku šeit strādā. ”Šeit ir nodarbināti aptuveni 300 cilvēki,” gide atbild. ”Tā kā pazemē ir diezgan vēsi, strādnieki cauru gadu valkā siltas drēbes. Taču par aukstumu viņi nebēdā un mīl jokot, ka vēsais gaiss nāk par labu ne tikai vīniem, bet arī cilvēkiem, ļaujot ilgāk palikt jauniem.”

 Pēc tam mūs iepazīstina ar dzirkstošo vīnu izgatavošanas procesu. Mums parāda telpu, kur, apgrieztas kājām gaisā un novietotas 30 grādu leņķī, glabājas simtiem pudeļu. Mums pastāsta, ka pudelēm, kas novietotas šādā leņķī, nogulsnes sakrājas ap korķi. Pēc tam, kad nogulsnes ir nosēdušās, korķi sasaldē un kopā ar nogulsnēm izvelk laukā, bet pudeli atkal aizkorķē.

Tālāk mūsu ceļš ved uz vietu, kur glabājas augstvērtīgi vīni. Rādot uz pudelēm, gide saka: ”Šeit tiek uzglabātas vairāk nekā miljons pudeļu augstākā labuma vīna. To vidū ir labāko marku vīni no daudziem Eiropas vīna reģioniem. Pats vecākais vīns ir izgatavots no 1902. gada vīnogu ražas, tas ir ebreju Pasā svētku vīns no Jeruzalemes. Pirms dažiem gadiem kāds kolekcionārs par vienīgo šī vīna pudeli, kas glabājas Krikovā, bija gatavs maksāt 100 tūkstošus ASV dolāru. Taču viņam šo pudeli nepārdeva — tā acīmredzot tiek uzskatīta par nenovērtējamu dārgumu.”

Mums pastāsta, ka vīna pudeles lielākoties tiek uzglabātas pilnīgā tumsā, izņemot, protams, brīžus, kad šeit uz dažām minūtēm ierodas tūristu grupas. Steidzīgi pētot etiķetes uz noputējušajām pudelēm, mēs konstatējam, ka vairākums vīnu šeit ir vecāki nekā mēs.

Ekskursijas beigās mūs aizved uz telpām, kur notiek vīna degustācija. Lielākā telpa ir Prezidenta banketu zāle. Tajā ir garš ozolkoka galds, ap kuru ir sarindoti 65 ozolkoka krēsli. Padomju laikos šeit tika rīkoti banketi valsts augstākajām amatpersonām, un arī mūsdienās šī labi apgaismotā un gaišā telpa ir ļoti piemērota oficiāliem pasākumiem.

Casa Mare jeb viesistaba ir paredzēta 15 cilvēkiem, un tā ir iekārtota tradicionālā moldāvu stilā, savukārt banketu zālē ar nosaukumu ”Sarmatu jūras dzīles” pie apaļa galda vīnus un ēdienus var baudīt desmit cilvēki. Šajā telpā visinteresantākie ir griesti. Tālā senatnē tagadējā banketu zāle bija zemūdens ala, un uz tās griestiem ir skaidri saskatāmi molusku un citu seno jūru iemītnieku pārakmeņojumi. Gide mums pastāsta, ka senatnē visa mūsdienu Moldovas teritorija atradās Sarmatu jūras dibenā.

Mēbeles visās minētajās telpās, kā arī Jurija Gagarina banketu zālē ir darinātas no ozolkoka. Slavenais kosmonauts, kas apmeklēja Krikovu 1966. gada 8. un 9. oktobrī, ļoti augstu novērtēja vietējo vīna darītavu un atzina, ka šeit var atrast vīnu pat visizsmalcinātākajai gaumei.

Gide stāsta: ”50 gados, kopš Krikovas raktuvēs ir ierīkoti pazemes vīna pagrabi, šo vietu ir apmeklējuši cilvēki no vairāk nekā simts valstīm. Padomju varas gados ievērojamu popularitāti bija guvis šeit ražotais dzirkstošais vīns ”Sovetskoje šampanskoje”, taču faktu, ka tas gatavots Moldovā, zināja samērā nedaudzi. Tagad vietējā ražojuma dzirkstošais vīns — gan baltais, gan sārtais — tiek tirgots ar nosaukumu ”Krikova”.” Mūsu ekskursija ir beigusies, un mēs sakām gidei lielum lielo paldies par interesanto stāstījumu.

Iznākuši virszemē, jūtamies tā, it kā būtu nonākuši citā pasaulē. Laiks ir karsts un saulains, un dzidrajās debesīs neredz neviena mākonīša. Atceļā uz Kišiņevu mēs braucam garām šķietami bezgalīgām labi koptu vīnogulāju rindām, un, spriežot pēc briestošajiem vīnogu ķekariem, ražas novākšanas laiks vairs nav aiz kalniem.

[Kartes 25. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

UKRAINA

MOLDOVA

RUMĀNIJA

Kišiņeva

[Attēls 24. lpp.]

Krikovas vīna darītava un tās ieejas tornis

[Attēls 24. lpp.]

Pazemes labirintu ”ielas” ir nosauktas pazīstamu vīna marku vārdā

[Attēls 24. lpp.]

Ieeja tunelī, kas ved uz vīna pagrabiem

[Attēls 24. lpp.]

Vīna darītavā glabājas vairāk nekā miljons pudeļu augstvērtīga vīna