Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai kodoldraudus ir iespējams novērst?

Vai kodoldraudus ir iespējams novērst?

Vai kodoldraudus ir iespējams novērst?

”Viņi paši būs ganāmais pulks, kas ganīsies mierā, un neviens tos netraucēs.” (Cefanjas 3:13.)

IKVIENS vēlētos pieredzēt laiku, kad visi kodoldraudi būtu likvidēti. Taču, redzot, kāda situācija valda pasaulē, daudzi ir noskaņoti skeptiski. ”Gan ASV, gan starptautiskajā politikā idejai par kodolbruņojuma kontroli, samazināšanu un pilnīgu likvidēšanu tiek pievērsta aizvien mazāka uzmanība,” teikts The Guardian Weekly.

Tomēr daži norāda uz faktiem, kas liecina, ka valstis pūlas kaut ko darīt lietas labā. Piemēram, tiek lēsts, ka ASV viena gada laikā kodolkara novēršanai iztērēja 2,2 miljardus dolāru (aptuveni 1,2 miljardus latu). Tā nenoliedzami ir iespaidīga summa. Taču daudzus satrauc tas, ka šī pati valsts ik gadus tērē aptuveni 27 miljardus dolāru (14,6 miljardus latu), lai gatavotos izcīnīt šādu karu.

Bet valstu starpā taču ir noslēgti dažādi līgumi, kuru mērķis ir veicināt mieru. Varbūt tie var garantēt drošu nākotni?

Līgumi par kodolbruņojuma kontroli un samazināšanu

Kopš atombumbas izgudrošanas ir parakstīts liels skaits līgumu, kuru mērķis ir ierobežot vai samazināt kodolbruņojumu, — Līgums par kodolieroču neizplatīšanu, vairāki līgumi par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu un samazināšanu, Vispārējais kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums un daudzi citi. Vai tie nav pietiekami efektīvi, lai novērstu kodoldraudus?

Jebkurš līgums ir solījums, ko cita citai dod līgumslēdzējas puses, un līguma efektivitāte ir atkarīga no tā, cik cieši tās turas pie dotā vārda. Piemēram, Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, kas stājās spēkā 1970. gadā, līdz 2000. gada decembrim bija parakstījušas jau 187 valstis — gan kodolvalstis, gan tādas valstis, kuru bruņojumā nav kodolieroču —, bet šī līguma sekmīga īstenošana ir atkarīga no minēto valstu labās gribas. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, valstīm, kurām nav kodolbruņojuma, ir aizliegts izstrādāt vai iegādāties kodolieročus, savukārt kodolvalstīm ir jāmeklē iespējas samazināt un iznīcināt savus kodolieroču krājumus. Vai šis līgums ir bijis efektīvs? ”Kodolieroču neizplatīšanas līgumā paredzētais kontroles režīms, protams, nav ideāls, tomēr ar tā palīdzību ir izdevies nepieļaut, ka civilām vajadzībām domātās kodoltehnoloģijas un objekti, kas atrodas uzraudzībā, tiktu izmantoti citiem mērķiem,” dokumentā ”Ko visbiežāk jautā par kodolieročiem” skaidro Kerijs Sablets.

Lai gan šim līgumam ir zināmi panākumi, ”vairākas valstis tas tomēr nav atturējis no mēģinājumiem izstrādāt kodolieročus, un dažos gadījumos šie mēģinājumi ir bijuši sekmīgi”, raksta Kerijs Sablets. Taču viņš norāda, ka minētās valstis šādus mēģinājumus ir varējušas veikt vienīgi slepenu programmu ietvaros ārpus objektiem, kas tiek uzraudzīti saskaņā ar kodolieroču neizplatīšanas līguma nosacījumiem. Kā jau minēts, jebkura līguma efektivitāte ir atkarīga no līgumslēdzēju pušu uzticamības. Vai cilvēku solījumiem var bez ierunām uzticēties? Atliek tikai pārskatīt vēstures faktus, lai atbilde kļūtu acīmredzama.

Bet, ja starptautiski līgumi negarantē kodoldraudu likvidēšanu, uz ko tad var cerēt?

Jauna domāšana

2001. gada decembrī 110 Nobela prēmijas laureāti parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā bija teikts: ”Vienīgā nākotnes cerība saistās ar demokrātijas leģitimētu starptautisku sadarbību. [..] Lai izdzīvotu pasaulē, ko mēs esam pārveidojuši, mums jāapgūst jauna domāšana.” Bet kādai tai jābūt? Vai ir reālistiski cerēt, ka tie, kas ar saviem kodolieročiem apdraud mieru pasaulē, iemācīsies domāt citādi?

Bībelē ieteikts: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” (Psalms 146:3.) Kāpēc uz viņiem nevajag paļauties? Bībelē dota atbilde: ”Cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ..savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Galvenais iemesls, kāpēc nav vērts paļauties uz ”lieliem kungiem”, ir tas, ka cilvēki nav spējīgi valdīt pār zemi tā, lai nodrošinātu mieru. Kā teikts Bībelē, ”cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9.)

Ja cilvēki nespēj sekmīgi valdīt pār zemi, kurš tad to spēj? Bībelē ir apsolīta uzticības cienīga valdība, kas būs spējīga īstenot savus lēmumus un nodibinās mieru uz zemes. Šī valdība Bībelē ir saukta par Dieva Valstību, un miljoniem cilvēku, paši nemaz neapzinoties, lūdz par šo valdību, kad viņi izrunā tēvreizes vārdus: ”Mūsu Tēvs debesīs! [..] Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.) Šīs Valstības Ķēniņš ir ”Miera lielskungs” Jēzus Kristus. Aprakstot viņa valdīšanas laiku, Bībelē sacīts: ”Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala.” (Jesajas 9:5, 6.)

Mēs varam mācīties jaunu domāšanas veidu, pat ja ”lieli kungi” — politiķi un citi ietekmīgi cilvēki — to nedara. Jehovas liecinieki, pasniegdami bezmaksas Bībeles stundas, vairākiem miljoniem cilvēku ir palīdzējuši iegūt uz Bībeli balstītu nākotnes cerību. Ja vēlaties saņemt vairāk informācijas, sazinieties ar šī žurnāla izdevējiem vai arī apmeklējiet tuvāko Jehovas liecinieku Valstības zāli.

[Attēls 8. lpp.]

Valdot Dieva Valstībai, vairs nepastāvēs nekādi kodoldraudi