Asinipo — aizmirstā senatnes pilsēta

No Atmostieties! korespondenta Spānijā

CIK interesanti ir iet pa ietvi un iztēloties, ka šeit pirms tūkstošiem gadu ir pastaigājušies senie romieši un ibēri! Divatā ar draugu mēs izbraucam no Sanpedro de Alkantaras — Malagas provinces pilsētiņas Spānijas dienvidu piekrastē —, lai dotos ceļojumā pa slavenajiem Andalūzijas pueblos blancos jeb baltajiem ciematiem. Mēs dodamies ziemeļu virzienā pa kalnu ceļu, braukdami garām Njevesas kalniem, kas slejas ceļa labajā pusē, un to augstākajai virsotnei, Torresiljas smailei, kas paceļas 1900 metrus virs jūras līmeņa. Kad braucam lejā no kalniem, mums paveras iespaidīgs skats uz seno Rondu, ko ieskauj no senseniem laikiem saglabājies aizsargmūris. Dažu pēdējo tūkstošu gadu laikā šo pilsētu ir apdzīvojuši ķelti (viņi to sauca par Arundu), grieķi, feniķieši, romieši, vandaļi un mauri, kas mūsu ēras astotajā gadsimtā sakāva vestgotus.

Mūsu ceļojuma galamērķis ir Ronda la Vjeha jeb vecā Ronda, ko senatnē sauca par Asinipo. Kādā spāņu enciklopēdijā ir teikts, ka nosaukumu Asinipo ir devuši feniķiešu tirgotāji, kas bija ieradušies no Sidonas (tā atradās tagadējās Libānas teritorijā) un izveidojuši šeit savu koloniju. Šis nosaukums ir radniecīgs sengrieķu un latīņu valodas vārdiem, kas apzīmēja vīnogas. Ir atrastas senas monētas, kurām vienā pusē bija attēlotas kviešu vārpas un lasāms uzraksts Asinipo, bet otrā pusē attēlots vīnogu ķekars. Acīmredzot pilsētas iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija zemkopība un vīnkopība. Kādā grāmatā par Asinipo teikts, ka ”izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums.. ļāva tai izaugt par lielu pilsētu, kurai bija tiesības kalt monētas un kuras iedzīvotāji bija pilntiesīgi Romas impērijas pilsoņi”.

Mēs izpētām ceļvedi un ceļa kartes un noskaidrojam, ka Asinipo atrodas vairākus kilometrus uz ziemeļrietumiem no Rondas. Mans amerikāņu draugs nemaz necenšas slēpt savu sajūsmu. Eiropā viņš ir pirmo reizi, un viņam nekad agrāk nav bijusi iespēja apskatīt arhitektūras pieminekļus, kas ir saglabājušies no Romas impērijas laikiem.

Braukdami pa šauru lauku ceļu, mēs drīz vien atskārstam, ka orientēties apkārtnē nebūt nav viegli. Par laimi, mēs pamanām kādu ganu, kas gana savas aitas, un apstājamies, lai pajautātu viņam ceļu. Viņš saka, ka pilsēta vairs nav tālu un, lai tur nokļūtu, ir jābrauc uz priekšu pa šo pašu ceļu. Tiešām, drīz vien mēs ieraugām sev priekšā uzkalnu, kas ir ļoti izdevīga vieta nocietinājumu būvei. Kad esam sasnieguši galamērķi, ieraugām, ka kalna nogāze ir kā nosēta ar seno ēku drupām. Šīs ēkas, iespējams, ir celtas Romas impērijas laikos vai pat agrāk. Pēc visa spriežot, savulaik Asinipo ir bijusi biezi apdzīvota pilsēta. Kalna virsotnē, kas atrodas apmēram viena kilometra attālumā, mēs pamanām pagaidām nezināmas celtnes akmens sienu. Esam ieintriģēti un vēlamies uzzināt, kas tā bija par celtni.

Kāpēc tieši šeit?

Kāpēc romieši nolēma būvēt pilsētu šajā vientuļajā un nomaļajā vietā? Tāpēc, ka  šeit ienaidnieks nevarēja pilsētai pielavīties, palikdams nepamanīts. Romieši nebija pirmie, kas apzinājās šīs vietas stratēģiski izdevīgo stāvokli. Arheologi apgalvo, ka pirmās apmetnes šeit bija izveidotas jau vairāk nekā pirms četriem tūkstošiem gadu. Līdz ar feniķiešu tirgotāju ierašanos ap 1000. gadu p.m.ē. Asinipo sāka strauji attīstīties tirdzniecība. To sekmēja pilsētas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, jo caur to gāja ceļi, kas savienoja piekrastes kolonijas Malagu un Kadisu.

Pie ieejas mēs satiekam sargu, kas pēc īsas sarunas atļauj mums ieiet pa senajiem vārtiem. Labajā pusē ir redzamas seno apaļceltņu (dzīvojamo māju) drupas, kas tiek datētas ar 8.—​7. gadsimtu p.m.ē. Pēc nogurdinoša kāpiena kalnā mēs nonākam vietā, kur kādreiz atradās pilsētas centrālais laukums — romiešu forums. Veicot izrakumus, arheologi ir konstatējuši, ka šajā vietā agrāk slējās vairākas sabiedriskās ēkas.

Antīkā teātra drupas

Mūsu uzmanību atkal piesaista akmens siena, kas ir redzama kalna galā. Mēs dodamies turp, lai uzzinātu, kas tur ir bijis Romas laikos. Kad esam pienākuši tuvāk, mūsu acīm paveras skats uz senu teātri, kuram ir liela arka un tornis. Šādas celtnes romieši mēdza būvēt no cirstiem akmeņiem un bez cementa. Izejot cauri arkai, mēs nonākam uz skatuves un sev pretī ieraugām sēdvietu rindas un ejas starp tām. Teātrī, kas tika izcirsts klints nogāzē, varēja sasēsties ap 1000 cilvēku. Mēs stāvam turpat, kur senatnē uzstājās romiešu aktieri un oratori, un šī doma mūs saviļņo.

Būvējot teātrus kalna nogāzēs un ieplakās, senie romieši prasmīgi izmantoja reljefa īpatnības. Romiešu teātri un amfiteātri bija izkaisīti ļoti plašā teritorijā — mūsdienās šādas celtnes ir apskatāmas, piemēram, Rietumspānijas pilsētā Meridā, Vācijas pilsētā Trīrē, Francijas pilsētās Nimā un Arlā un pat tik tālu uz ziemeļiem no Romas kā Velsas pilsētā Kārleonā. Daudziem ir zināmi teātri un amfiteātri, kas uzbūvēti Pompejos un Romā. Piemēram, Romas Kolizejs varēja uzņemt 50 tūkstošus cilvēku. Teritorijās, kur kādreiz pletās varenā Romas impērija, ir saglabājušies vairāk nekā 75 senie amfiteātri. Ceļojošās aktieru trupas devās no pilsētas uz pilsētu, izklaidējot skatītājus ar teātra izrādēm.

Teātris ir vislabāk saglabājusies celtne senajā Asinipo, un tas ir būvēts tā, lai pilnā mērā izmantotu šīs vietas dabisko akustiku. Turklāt kalna nogāzē izveidotajās sēdvietu rindās skatītāji varēja rast patvērumu no stiprajiem vējiem, kas pūta kalnā.

Mēs esam uzkāpuši kalna galā, no kurienes uz visām debess pusēm paveras brīnišķīgi skati. No mums pa kreisi dienvidu virzienā atrodas Ronda, pa labi ziemeļu virzienā — senatnīgā Olveras pilsētiņa. Apsēdušies uz akmens pakāpieniem un raugoties debesīs, kur gluži kā skatuves priekškars savelkas tumši, draudīgi negaisa mākoņi, cenšamies iztēloties, kāda bija šīs plaukstošās, vientuļās romiešu pilsētas dzīve pirms pāris tūkstošiem gadu. Mēs domājam, ko vēl varētu atklāt arheologi, kas pēta senās drupas. Iespējams, daudzus Asinipo pagātnes noslēpumus būs iespējams uzzināt nākotnē, kad notiks šīs senās pilsētas iemītnieku augšāmcelšana. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.)

[Karte 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

MADRIDE

Asinipo

Ronda

Malaga

 [Attēls 15. lpp.]

Uzraksts pie ieejas vēsta, ka šeit atrodas Asinipo pilsētas drupas

[Attēls 15. lpp.]

Romiešu dzīvojamo māju paliekas

[Attēls 15. lpp.]

Asinipo teātris

[Attēls 15. lpp.]

Skatuve un skatītāju vietas

[Attēls 15. lpp.]

Teātra tornis

[Attēls 15. lpp.]

Kalns, kura virsotnē tika uzcelta Asinipo

[Attēls 16. lpp.]

No dzīvojamiem namiem, kas celti vēl pirms romiešu ierašanās, ir palikuši pāri tikai pamati