Viņi izglābās no briesmām

No Atmostieties! korespondenta Šveicē

2000. gada oktobrī no dažādām pasaules vietām tika ziņots par stipru lietavu radītiem plūdiem. Kalnos lietusgāzes bija izraisījušas zemes nogruvumus, kas rāva sev līdzi akmeņus un pat veselus kokus.

Valē kantonu Šveices dienvidos arī skāra šāda katastrofa. Šo apvidu gareniskā virzienā šķērso Ronas upe, kas sākas no Ronas šļūdoņa Alpu centrālajā daļā un plūst aptuveni 170 kilometrus rietumu virzienā uz Ženēvas ezeru. No kalniem, kas slejas abpus upei, tajā ietek daudzi lielāki un mazāki strauti, ar kuriem upē ieplūst arī nokrišņu ūdeņi. Parasti šie strauti neieplūdina upē pārāk daudz ūdens, taču spēcīgas lietavas plašā apvidū bieži vien izraisa dabas katastrofu.

Tieši to pieredzēja Gondo — kalnu ciemats, kas atrodas netālu no Itālijas robežas. Gondo, kur mita ap 150 iedzīvotāju, sasniedza dubļu un akmeņu lavīna, kas iznīcināja lielu daļu ciemata. Drīz pēc tam arī citas vietas Valē kantonā pārplūdināja spēcīgi lieti. Ceļi un dzelzceļi kļuva neizbraucami, un mājas sāka pildīties ar dubļiem un akmeņiem. Dažviet izveidojās pat četrus metrus biezs dubļu slānis. Kāda sieviete redzēja, kā tieši uz viņas ciemata pusi brāzās vairāk nekā 30 metrus augsts dubļu masas vilnis, kas nesa sev līdzi milzīgus akmens bluķus un pat stāvošus kokus!

Markuss un Tabita, kāds laulāts pāris, tajā laikā dzīvoja Mērelē. ”Ap pulksten sešiem no rīta mēs pamodāmies no tā, ka atskanēja dobjš trieciena troksnis un viss nodrebēja,” stāsta Markuss. ”Es paņēmu kabatas bateriju un izgāju ārā apskatīties, kas noticis, un biju satriekts par to, ko ieraudzīju. Akmeņu lavīnas bija sapostījušas mājas un tiltus, bet pret kaimiņu māju bija triekta kāda automašīna. Vēl mazliet tālāk kāds kaimiņš ar sievu bija iesprostoti savā mājā. Es viņiem palīdzēju tikt ārā pa logu. Kad atgriezos mājās, man un Tabitai bija tieši tik daudz laika, lai savāktu dažas nepieciešamās mantas.”

Markuss un Tabita ir Jehovas liecinieki, un viņi atrada patvērumu pie ticības biedriem, kas dzīvoja ārpus bīstamās zonas. ”Kaut arī mēs bijām izglābušies,” saka Markuss, ”Tabita dienām ilgi nespēja atgūties no šoka.” Kas viņai palīdzēja izturēt šajā smagajā laikā? ”Mūsu ticības brāļu un māsu sabiedrība un atbalsts,” atbild Tabita un piebilst: ”Tāpat arī daudzu mūsu kaimiņu parādītā interese.”

Notikušais Markusam un Tabitai lika atcerēties vārdus no Salamana Pamācību grāmatas 18. nodaļas 24. panta, kur teikts, ka ir ”draugi, kuŗi ir labāki nekā brālis”. Cik gan vērtīgi ir šādi draugi nelaimes brīdī!

[Karte 20. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Katastrofas skartais apgabals

Gondo

[Attēls 20. lpp.]

Markuss un Tabita

[Norāde par attēla autortiesībām 20. lpp.]

Mise à disposition par www.crealp.ch