Kā cīnīties ar pesimismu

KĀ JŪS raugāties uz savām neveiksmēm? Mūsdienās daudzi speciālisti uzskata, ka pēc atbildes uz šo jautājumu lielā mērā var spriest, vai cilvēks ir optimists vai pesimists. Mūs visus dzīvē mēdz piemeklēt dažādas nelaimes — dažiem grūtību ir vairāk, citiem mazāk. Tomēr kāpēc daži atgūstas no triecieniem un ir gatavi atkal aktīvi rīkoties, lai īstenotu savus mērķus, bet citi nolaiž rokas pat pēc nelielām neveiksmēm?

Iedomājieties, piemēram, ka jūs meklējat darbu. Jūs esat atnācis uz pārrunām ar darba devēju, un sarunas beigās jums tiek pateikts, ka jūs šim darbam neesat piemērots. Kā jūs reaģēsiet uz šo notikumu? Var gadīties, ka cilvēks šo situāciju uztver ļoti personiski un uzskata to par neatrisināmu problēmu, teikdams sev: ”Neviens negribēs ņemt darbā tādu cilvēku kā es. Es nekad neatradīšu darbu.” Vai vēl ļaunāk: šis notikums cilvēka acīs var būt vēl viens apstiprinājums tam, kā viņš vērtē savu dzīvi kopumā: ”Es esmu nelabojams neveiksminieks. Es pilnīgi nekam nederu.” Šāds domāšanas veids ir raksturīgs cilvēkiem, kas raugās uz dzīvi pesimistiski.

Cīņa ar negatīvām domām

Kā ir iespējams cīnīties ar negatīvām domām? Pirmām kārtām ir svarīgi konstatēt pašu faktu, ka prātā ir nākušas negatīvas domas. Nākamais solis ir cīnīties ar tām. Runājot par iepriekšminēto situāciju, būtu vietā apdomāt, kādi citi iemesli varēja būt tam, ka darba devējs nevēlējās jūs ņemt darbā. Piemēram, vai tiešām būtu saprātīgi apgalvot, ka jūs neesat pieņemts darbā tāpēc, ka neviens nevēlētos tādu darbinieku kā jūs? Vai drīzāk nevarētu būt tā, ka darba devējs gluži vienkārši meklēja cilvēku ar citām prasmēm?

Uzdodot sev konkrētus jautājumus, būs vieglāk saskatīt, kuras no jūsu negatīvajām domām ir izraisījušas pārmērīgi saasinātas emocijas. Vai gan viens darba atteikums tiešām liecina, ka jūs esat pilnīgs neveiksminieks? Un vai gan jums tiešām nekas nepadodas citās dzīves jomās — vai jūs neesat sasniedzis dažādus garīgus mērķus, vai jūs neko neesat sasniedzis attiecībās ar ģimenes locekļiem un draugiem? Mācieties neraudzīties uz savām nākotnes izredzēm tik traģiski. Galu galā — kā jūs varat apgalvot, ka nekad neatradīsiet darbu? Tomēr tas vēl nav viss, ko jūs varat darīt, lai pārvarētu negatīvās domas.

 Uz mērķu sasniegšanu vērstas, pozitīvas domas

Nesen psihologi ir devuši cerībām interesantu, kaut arī ne pilnīgu raksturojumu. Pēc viņu domām, cerības ietver sevī pārliecību, ka ir iespējams sasniegt savus mērķus. Nākamajā rakstā būs paskaidrots, ka cerības ir saistītas arī ar kaut ko daudz vairāk, tomēr mēs varam būt ieguvēji, ja paturam prātā iepriekšminēto cerību raksturojumu. Tas mums var palīdzēt veidot pozitīvāku, uz mērķu sasniegšanu vērstu domāšanu.

Lai cilvēks varētu noticēt, ka viņš ir spējīgs sasniegt savus mērķus, ir nepieciešama pieredze mērķu izvirzīšanā un sasniegšanā. Ja jums šķiet, ka šāda pieredze jums ir sveša, varbūt ir vērts nopietni pārdomāt, pēc kādiem mērķiem jūs tiecaties. Vispirms apdomājiet, vai jūs vispār esat sev izvirzījuši kādu mērķi. Ļoti viegli ir tādā mērā ieslīgt dzīves rosībā un steigā, ka neienāk prātā apstāties un padomāt, ko mēs patiesībā gaidām no dzīves, kas mums dzīvē ir vissvarīgākais. Noteikt prioritātes savā dzīvē ir ļoti būtiski, un arī šāds ieteikums jau kopš seniem laikiem ir atrodams Bībelē, kurā ir ieteikts ”svarīgāko pārbaudīt”. (Filipiešiem 1:10.)

Ja mēs esam noteikuši prioritātes, ir vieglāk dažādās dzīves jomās izvirzīt konkrētus mērķus — mēs varam tiekties pēc mērķiem, kas stiprina mūsu garīgumu, izvirzīt mērķus ģimenes dzīvē, darbā un skolā. Tomēr ir ļoti būtiski, lai mēs neizvirzītu uzreiz pārāk daudz mērķu un lai tie nebūtu grūti sasniedzami. Ja mūsu mērķi ir pārāk augsti, mums var zust drosme un nolaisties rokas. Tāpēc bieži visprātīgāk ir izvirzīt nelielus, neilgā laikā realizējamus mērķus, kas ar laiku ļautu sasniegt kādu ievērojamāku mērķi.

”Ja labi grib, tad var,” teikts kādā sakāmvārdā, un, jāatzīst, tajā ir daļa taisnības. Kad mēs esam izlēmuši, ko mēs gribam sasniegt vairāk par visu, ir vajadzīgs gribasspēks — dedzīga vēlēšanās un apņēmība —, lai šos mērķus realizētu. Mēs varam stiprināt savu apņēmību neatlaidīgi tiekties pēc mērķiem, pārdomājot, cik tie ir nozīmīgi un ko mēs iegūsim, tos sasnieguši. Protams, ceļā uz mērķiem var rasties šķēršļi, taču būtu labi uz tiem raudzīties kā uz interesantu izaicinājumu, nevis strupceļu.

Tomēr ir nepieciešams arī apsvērt praktiskus variantus, kas ļautu īstenot mērķus. Riks Snaiders, kas ir plaši pētījis cerību nozīmi cilvēka dzīvē, ir ieteicis mērķu sasniegšanai plānot dažādus variantus. Ja iecerēto neizdodas realizēt vienā veidā, var mēģināt citu variantu, ja nelīdz arī tas, ķerties pie nākamā plāna un tā tālāk.

Pēc Snaidera domām, ir jāmācās, kādos gadījumos ir vietā vienu mērķi aizstāt ar citu. Ja kļūst skaidrs, ka noteiktu mērķi nekādi nevar sasniegt, mēs pieredzēsim vienu vienīgu vilšanos, šaustot sevi par savu neveiksmi. Savukārt tad, ja mēs šo mērķi aizstāsim ar citu, reālāku mērķi, mums atkal būs kaut kas jauns, uz ko cerēt.

Labs piemērs attiecībā uz šo jautājumu ir lasāms Bībelē. Ķēniņš Dāvids ļoti vēlējās uzcelt Dievam Jehovam templi. Tomēr Dievs Dāvidam pavēstīja, ka šī priekšrocība tiks piešķirta Dāvida dēlam Salamanam. Dāvids nevis saīga vai neatlaidīgi centās realizēt savu sapni par spīti šim paziņojumam, bet izvirzīja sev citu mērķi. Viņš veltīja spēkus, lai savāktu līdzekļus un sagādātu būvmateriālus, kas palīdzētu dēlam īstenot tempļa celtniecības projektu. (1. Ķēniņu 8:17—19; 1. Laiku 29:3—7.)

Pat ja mums izdodas aizstāt negatīvas domas ar pozitīvām, uz mērķu sasniegšanu vērstām domām un izveidot gaišāku skatu uz dzīvi, mēs joprojām varam skaudri izjust, ka pietrūkst pamata cerībām uz nākotni. Šādas izjūtas nav nekas pārsteidzošs, jo bieži vien bezcerības sajūtu šajā pasaulē rada apstākļi, kurus mēs nekādi nevaram ietekmēt. Kā ir iespējams rast pamatu cerībai, domājot par tādām nomācošām cilvēces problēmām kā nabadzība, kari, netaisnība, kā arī pastāvīgie draudi, ko rada slimības un nāve?

[Attēls 7. lpp.]

Ja cilvēks netiek pieņemts noteiktā darbā, kāpēc gan būtu jānospriež, ka atrast darbu tā arī nekad neizdosies?

[Attēls 8. lpp.]

Ķēniņš Dāvids bija gatavs vienu mērķi aizstāt ar citu