Sargājiet savu ādu!

”Cilvēki neapzinās, cik nopietnu risku rada saule.. un bojājumi, ko tā var nodarīt ādas šūnu DNS. Šie bojājumi ir kā mīna ar laika degli — tiem uzkrājoties, galu galā var attīstīties ādas vēzis.” (Marks Bērčs-Mačins, ādas vēža speciālists.)

ĀDA ir cilvēka lielākais orgāns, kura izmēri vīrietim vidēji ir aptuveni 1,8 kvadrātmetri, bet sievietēm — 1,6 kvadrātmetri. Tajā atrodas receptori, kas reaģē uz kairinājumiem, piemēram, pieskārienu un temperatūru. Āda ir organisma pirmā aizsardzības līnija pret karstumu, aukstumu un traumām, kā arī pret toksīniem, ķimikālijām un piesārņojumu. Tā neļauj organismam ne zaudēt pārāk daudz šķidruma, ne uzsūkt lieku mitrumu no ārienes. Taču ādai ir kāds potenciāls ienaidnieks, un šis ienaidnieks ir saule. Bet varbūt rodas jautājums: vai tad saules gaisma nav svarīgs dzīvības priekšnoteikums?

Jā, tā tiešām ir. Augi, no kuriem atkarīga mūsu dzīvība, nevar augt bez saules gaismas. Turklāt nelielā daudzumā saules stari mūsu organismā stimulē D vitamīna sintēzi, un šis vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos, nostiprinot kaulus. Bet, ja mazliet saules nāk par labu, tas vēl nenozīmē, ka spēkā ir princips ”jo vairāk, jo labāk”. Saule izstaro ultravioletos (UV) starus, kas var nodarīt ādai neatgriezeniskus bojājumus. Vienas no šīs kaitīgās iedarbības sekām ir priekšlaicīga novecošana.

Grāmatā Saving Your Skin (Glābiet savu ādu) izskan brīdinājums par kādām vēl lielākām briesmām: ”Ultravioletais starojums bojā DNS [ģenētisko materiālu, kas kontrolē šūnas funkcijas, piemēram, dalīšanos] un vājina imunitāti, un tas var aktivēt organismā vielas, kas ierosina procesu virkni, kuras rezultāts ir vēzis.” Vārds ”vēzis” ir biedējošs. Bet cik izplatīts ir ādas vēzis? Vai ir pamats nopietnam uztraukumam?

Ādas vēzis — ”moderna” slimība

Medicīniskajā rokasgrāmatā The Merck Manual bija teikts, ka tas ir izplatītākais vēža veids pasaulē. Amerikas Savienotajās Valstīs ar ādas vēzi saslimst septītā līdz sestā daļa iedzīvotāju. Turklāt saslimstība turpina augt. Kā rakstīts Viljama Leina grāmatā The Skin Cancer Answer (Ādas vēzis. Problēmas risinājums), ”patlaban tiek lēsts, ka 50 procentiem cilvēku, kas sasnieguši sešdesmit piecu gadu vecumu, attīstīsies kāda no ādas vēža formām”. ASV ļaundabīga melanoma nonāvē aptuveni 7,5 tūkstošus cilvēku gadā, un, saskaņā ar Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas ziņām, tā sastopama aizvien biežāk. Tumšādainiem cilvēkiem ādas vēža risks ir mazāks nekā gaišādainiem, tomēr arī viņi nav no tā pasargāti.

 Kāpēc ādas vēzis ir tā izplatījies? Lai gan ādas vēža risku acīmredzot ietekmē daudzi faktori, piemēram, augstums virs jūras līmeņa, ģeogrāfiskais platums, mākoņu slāņa biezums un ozona slāņa stāvoklis, par galveno problēmas cēloni pamatā tiek uzskatīta pārmērīga saules staru iedarbība. Mūsdienās ir notikušas izmaiņas dzīvesveidā. Daudziem cilvēkiem, kas strādā telpās, tagad ir lielākas iespējas pavadīt atvaļinājumu pie jūras un atpūsties svaigā gaisā, piemēram, slēpot vai kāpt kalnos, un šie atpūtas veidi ir kļuvuši ļoti populāri. Arī mode ir mainījusies. Ja agrāk pieklājība prasīja, lai gan vīrieši, gan sievietes vilktu garus peldtērpus, tagad pludmales kostīmi daudz vairāk atkailina ķermeni, pakļaujot ādu tiešiem saules stariem. Attiecīgi ir pieaugusi arī saslimstība ar ādas vēzi. Šķiet, beduīni un citi tuksnešu iemītnieki, kas tradicionāli tērpjas garās, brīvi krītošās drēbēs un vienmēr apsedz galvu, jau kopš seniem laikiem ir zinājuši kaut ko tādu, ko mēs neesam ņēmuši vērā.

Ādas vēzis — reālas briesmas

Trīs biežāk sastopamie ādas vēža veidi ir bazalioma, plakanšūnu karcinoma un ļaundabīga melanoma. Bazalioma un plakanšūnu karcinoma sākas ādas virsējā slānī, kura biezums caurmērā ir tikai viens milimetrs. Šo nemelanomatozo audzēju rašanos, šķiet, veicina hroniska saules starojuma iedarbība, kādai ir pakļauti, piemēram, cilvēki, kas strādā ārpus telpām, un tie galvenokārt veidojas saulei atklātajās ķermeņa daļās, kā uz sejas un rokām. * Bazaliomas un plakanšūnu karcinomas bieži sākas ar mezgliņu vai čūliņu, kas palielinās, palaikam asiņo un pilnīgi nesadzīst. Veidojums mēdz palielināties, pārņemot apkārtējos audus. Aptuveni 75 procenti ļaundabīgo ādas audzēju ir bazaliomas. Plakanšūnu karcinoma, lai gan tā ir retāk sastopama, biežāk veido metastāzes — no sākotnējā audzēja perēkļa izplatās uz citām ķermeņa daļām. Liela nozīme ir agrīnai diagnozei, jo, kaut arī nemelanomatozie ādas audzēji pakļaujas ārstēšanai labāk nekā pārējās ādas vēža formas, laikus neārstēti, tie var kļūt par nāves cēloni.

Arī ļaundabīgās melanomas, kas veido tikai piecus procentus no visiem ādas vēža gadījumiem, sākas ādas virsējā slānī. Viens no galvenajiem melanomas ierosinātājiem, domājams, ir intensīva, epizodiska saules staru iedarbība, kādai ir pakļauti, piemēram, telpās strādājoši cilvēki, kas pavada atvaļinājumu pie jūras. Aptuveni puse ļaundabīgo melanomu veidojas no pigmenta dzimumzīmēm, īpaši muguras augšdaļā un uz augšstilbiem.

Šis ādas vēža veids dzīvībai ir visbīstamākais, jo, ja to neārstē jau agrīnā stadijā, tas var izplatīties uz dziļākajiem ādas slāņiem, kur atrodas asinsvadi un limfvadi. No turienes audzējs strauji var izplatīties tālāk, veidojot metastāzes. Onkologs Lerijs Neitansons saka: ”Melanomas paradokss ir tāds, ka agrīnā stadijā šī slimība ļoti labi padodas ārstēšanai, turpretī, ja audzējam jau ir attīstījušās metastāzes, tas ir samērā nejutīgs pret ķīmijterapiju un apstarošanu.” Pacientiem, kuriem ir melanoma ar distālām metastāzēm, piecu gadu dzīvildze sasniedz tikai divus vai trīs procentus. (Informāciju par agrīnajām melanomas pazīmēm skat. 7. lappusē.)

 Kam ir paaugstināts ādas vēža risks? Bez hroniskas vai intensīvas, epizodiskas saules staru iedarbības ādas vēža risku palielina šī vēža gadījumi asinsradiniekiem un piederība pie cilvēku tipa, kam raksturīga gaiša āda, gaiši mati un acis, vasaras raibumi un daudz dzimumzīmju. Tumšādaini cilvēki ar ādas vēzi slimo daudz retāk nekā gaišādaini, tāpēc dažiem varbūt rodas iespaids, ka pastiprināts iedegums varētu samazināt ādas vēža draudus. Taču tas ir aplams priekšstats, jo, lai gan iedegums ir ādas aizsargreakcija pret UV starojumu, iedegšanas procesā āda tiek bojāta un atkārtots bojājums palielina risku saslimt ar ādas vēzi.

Ādas vēža ārstēšana

Atkarībā no audzēja veida, lokalizācijas un lieluma, kā arī no iepriekšējās terapijas, tiek izmantotas dažādas metodes: parastā ķirurģiskā ekscīzija, izkasīšana, elektroekscīzija, kriodestrukcija (iznīcināšana ar aukstumu), apstarošana. Terapijas mērķis ir pēc iespējas iznīcināt visas audzēja šūnas. Daudzos bazaliomas un plakanšūnu karcinomas gadījumos efektīva metode ir Moza operācija (izārstēšanās rādītājs 95 līdz 99 procenti), kuras gadījumā audzējs tiek izņemts pa kārtām, mikroskopiski pārbaudot ļaundabīgo šūnu klātieni, un tā maksimāli tiek saglabāti veselie audi un paliek mazāk pamanāmas rētas. Lai kāda metode tiktu izmantota, pēc audzēja izoperēšanas bieži ir nepieciešama ādas plastika.

ASV Nacionālais novecošanas pētniecības institūts uzsver: ”Visi ādas audzēji būtu izārstējami, ja tie laikus tiktu diagnosticēti un nonāktu ārstu uzmanības lokā, pirms tie paspējuši izplatīties.” Tātad agrīnai diagnostikai ir ļoti liela nozīme. Bet kādus profilakses pasākumus ir iespējams veikt?

Kā izvairīties no saules staru kaitīgās iedarbības

Ir būtiski jau bērnībā iemācīties, kā pasargāt sevi no saules starojuma kaitīgās iedarbības. Kā ziņo Ādas vēža fonds, lielākā daļa cilvēku aptuveni 80 procentus saules starojuma, kuram viņi ir pakļauti visa mūža gaitā, saņem līdz 18 gadu vecumam. Saskaņā ar šī fonda informāciju, tiek lēsts, ka viens vienīgs pūšļains saules apdegums bērnībā divkāršo melanomas risku vēlāk dzīvē. Audzējs var parādīties ilgu laiku pēc starojuma iedarbības, jo ādas vēža latentais periods var pārsniegt 20 gadus. (Ieteikumus par uzturēšanos saulē skat. 8. lappusē.)

Austrālijā ir vērojama krasi paaugstināta saslimstība ar ādas vēzi, īpaši ar melanomu. * Šī tendence tiek skaidrota ar to, ka liela daļa Austrālijas iedzīvotāju ir gaišādainie ieceļotāji no Eiropas ziemeļu valstīm vai arī viņu pēcteči un vairākums no viņiem dzīvo piekrastē, kur stiepjas saulainas pludmales. Kādā pētījumā tika konstatēta šāda sakarība: jo agrīnākā vecumā šie imigranti ir ieradušies Austrālijā, jo lielāks viņiem ir melanomas risks. Tas apstiprina, cik svarīgi ir jau no bērnības mācīties pasargāt ādu no pārliecīgas saules staru iedarbības. Austrālijas varas iestādes īsteno plašu informācijas kampaņu, neatlaidīgi mudinot cilvēkus, kas uzturas saulē, valkāt T kreklus un cepures ar platām malām un lietot saules aizsargkrēmus. Šīs nelielās izmaiņas cilvēku paradumos jau ir ietekmējušas melanomas gadījumu īpatsvaru gados jaunāko Austrālijas iedzīvotāju vidū.

Ja runa ir par saules aizsargkrēmiem, ir ieteicams lietot plaša spektra līdzekļus, kas aiztur kā UV-A, tā UV-B starojumu. Turklāt krēms būtu jālieto arī mākoņainās dienās, jo līdz 85 procentiem UV starojuma spēj izkļūt cauri mākoņiem. Arī tīrs ūdens laiž cauri UV starus. Daļa ekspertu iesaka lietot krēmus, kuru saules aizsargfaktors (SPF) ir vismaz 15. Lai uzzinātu, cik lielu aizsardzību tas nodrošina, minūšu skaitu, kurās jūsu āda parasti apdeg saulē, sareiziniet ar 15. Krēms jāuzklāj atkārtoti ne retāk kā ik pēc divām  stundām, bet jāņem vērā, ka kopējo aizsardzības laiku tas nepalielina.

Turklāt The Skin Cancer Answer brīdina neļauties mānīgai drošības sajūtai tāpēc vien, ka uz ādas ir uzklāts aizsargkrēms. Neviens no šiem krēmiem nespēj simtprocentīgi pasargāt no saules apdegumiem un garantēt aizsardzību pret ādas vēzi. Saules aizsarglīdzekļa lietošana netieši var pat paaugstināt ādas vēža risku, ja tā radītās drošības sajūtas dēļ cilvēks uzturas saulē ilgāk. Minētajā grāmatā norādīts: ”Nekas nevar aizstāt izvairīšanos no pārmērīgas saules starojuma iedarbības. Kā atzīst speciālisti, lai efektīvi aizsargātos no ādas vēža, ir jānēsā apģērbs, kas aizsedz no saules stariem, un jāvairās uzturēties saulē laikā, kad tās starojums ir visintensīvākais.”

Bet varbūt ir vērts ”sauļoties” telpās un tikt pie iedeguma ar kvarca lampas vai solārija palīdzību? Tiek lēsts, ka 20 minūtes solārijā ir līdzvērtīgas aptuveni četrām stundām saulē. Sauļošanos solārijā agrāk mēdza uzskatīt par nekaitīgu, jo solārija lampas galvenokārt izstaro UV-A starojumu, kas, kā likās, nerada apdegumu. Taču The Skin Cancer Answer ir sacīts: ”Tagad ir zināms, ka UV-A starojums iespiežas dziļāk ādā nekā UV-B starojums un tas var izraisīt ādas vēzi un nomākt imūnsistēmu.” Kādā pētījumā, par kuru bija stāstīts The Miami Herald, tika konstatēts, ka sievietēm, kuras apmeklē solāriju vismaz reizi mēnesī, ”melanomas risks ir paaugstināts par 55 procentiem”.

Tātad ir vērts pievērst nopietnu uzmanību ādas aizsardzībai no pārmērīgas saules staru iedarbības, jo saules apdegums, ko mēs iegūstam šodien, pēc 20 gadiem var izraisīt vēzi. Kā daži no tiem, kas saslimuši ar ādas vēzi, cīnās ar šo slimību, un kas viņiem palīdz izturēt?

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēli 7. lpp.]

MELANOMAS PAZĪMES

1. ASIMETRIJA. Lielākā daļa agrīno melanomu ir asimetriskas. Parastās dzimumzīmes lielākoties ir apaļas un simetriskas.

2. NESKAIDRAS ROBEŽAS. Agrīnai melanomai visbiežāk ir neskaidras, izplūdušas, robainas robežas. Parastajām dzimumzīmēm robežas ir skaidrākas un gludākas.

3. NEVIENMĒRĪGS KRĀSOJUMS. Bieži pirmā melanomas pazīme ir nevienmērīgs krāsojums — veidojumā melna krāsa mijas ar dažādas nokrāsas brūniem toņiem. Melanomai attīstoties, var parādīties arī sārts, balts un zilgans tonis. Parastās dzimumzīmes lielākoties ir vienkrāsainas, visbiežāk brūnas.

4. DIAMETRS. Agrīnās melanomas parasti ir lielākas nekā dzimumzīmes, tās mēdz palielināties, un to diametrs bieži pārsniedz sešus milimetrus.

[Norādes par autortiesībām]

Avots: The Skin Cancer Foundation

Ādas paraugi: Images courtesy of the Skin Cancer Foundation, New York, NY, www.skincancer.org

 [Papildmateriāls/Attēli 8. lpp.]

DAŽI IETEIKUMI, KĀ SAMAZINĀT ĀDAS VĒŽA RISKU

1. Samaziniet atrašanos saulē, īpaši no pulksten 10.00 līdz 16.00, kad kaitīgais UV starojums ir visintensīvākais.

2. Vismaz reizi trijos mēnešos pārbaudiet savu ādu no galvas līdz papēžiem.

3. Uzturoties ārā, lietojiet plaša spektra saules aizsargkrēmu, kura SPF nav mazāks par 15. Bagātīgi uzklājiet krēmu uz ādas pusstundu pirms iziešanas saulē un pēc tam atkārtoti uzklājiet to ik pēc divām stundām. (Saules aizsargkrēmus nedrīkst lietot bērniem līdz sešu mēnešu vecumam.)

4. Jau no mazotnes māciet bērniem sargāties no pārliecīgas saules iedarbības, jo bojājumi, kas brieduma gados var izraisīt ādas vēzi, sāk uzkrāties bērnībā.

5. Valkājiet drēbes, kas aizsargā no saules, — garās bikses, kreklus vai blūzes ar garām piedurknēm, cepures ar platām malām — un UV starojumu aizturošas saulesbrilles.