Kāpēc notiek zādzības veikalos?

”Es to nesaucu par zagšanu, bet par materiālo līdzekļu pārdali, kas ir ļoti nepieciešama.” (ANGLIKĀŅU MĀCĪTĀJS.)

JA VAR ticēt nostāstiem, Robins Huds uzskatīja, ka zagšana nav nekas slikts. Kā vēstī angļu folklora, viņš aplaupīja bagātniekus un atdeva salaupīto nabagiem. Arī garīdznieks, kura vārdi citēti sākumā, uzskata, ka nabadzība ir pamatots iemesls, lai zagtu. Par cilvēkiem, kas veikalos zog, viņš teica: ”Es no sirds jūtu viņiem līdzi. Patiesībā es domāju, ka viņu zagšana ir pilnīgi attaisnojama.” Pēc viņa ieskata, lielveikaliem ik gadu vienu dienu būtu jāatver durvis trūcīgajiem un jāļauj tiem ņemt preces bez maksas.

Taču daudzi veikalu zagļi piesavinās preces ne jau nabadzības dēļ. Japānā policisti arestēja divus savus kolēģus, kas zaga veikalā. ASV kāda bezpeļņas pārtikas kooperatīva valdes loceklis tika pieķerts zogam kooperatīva veikalā. Pusaudži, kam kabatā ir nauda, bieži zog lietas, kas viņiem nemaz nav vajadzīgas. Kādu iemeslu dēļ tas notiek?

Azarts

Azarta trīsas. Bailes. Pārākuma sajūta. Daudzi, tāpat kā pirmajā rakstā minētās meitenes, veikalos zog tādēļ, lai izbaudītu šīs sajūtas, un vēlme gūt tās atkal un atkal mudina viņus uz arvien jaunām zādzībām. Kāda sieviete pēc savas pirmās zādzības teica: ”Es biju sajūsmā. Mani nepieķēra, un šī sajūta bija galvu reibinoša!” Par to, kā viņa jutās, turpinot zagšanu, viņa vēlāk stāstīja: ”Man bija kauns, bet reizē arī neaptverama sajūsma. Man likās, ka mana dzīve kūsā. Es zagu un tiku cauri sveikā, un tas manī radīja milzīgu pārākuma apziņu.”

Kāds puisis, ko sauksim par Pēteri *, teica, ka vēl daudzus mēnešus pēc tam, kad viņš bija beidzis zagt, viņam bija stipra vēlēšanās to atsākt. ”Šī tieksme mani vajāja gluži kā atkarība. Piemēram, ja es lielveikala vitrīnā ieraudzīju radio, man tūlīt pat prātā ienāca doma, ka es ļoti viegli varētu to nozagt un mani neviens nepieķertu.”

Daudzi, kas zog azarta dēļ, nemaz nekāro tās mantas, ko viņi nozog. Kādā Indijas laikrakstā bija teikts: ”Psihologi apgalvo, ka šos cilvēkus mudina tieši vēlme pēc aizliegtā. ..daži nozagto vēlāk pat noliek atpakaļ.”

Citi iemesli

No depresijas cieš desmitiem miljonu cilvēku.  Reizēm depresijas slimnieki savas negatīvās izjūtas izpauž sociāli nepieņemamā rīcībā, piemēram, zādzībās.

Kādas 14 gadu vecas meitenes ģimene bija labvēlīga un materiāli nodrošināta. Par spīti tam pusaudzi ”kā smags mākonis” māca bezcerības izjūta. ”Es nevarēju tikt no tās vaļā,” viņa stāstīja. Viņa sāka dzert un lietot narkotikas, un tad kādu dienu viņu pieķēra veikalā zogam. Pēc tam viņa divas reizes mēģināja izdarīt pašnāvību.

Ja pusaudzis, kura uzvedība agrāk nav sagādājusi problēmas, sāk zagt, vecākiem būtu jāapsver, vai pusaudzim nevarētu būt emocionālie traucējumi. Dr. Ričards Makenzijs, kas specializējies pusaudžu ārstēšanā, ir teicis: ”Pēc manām domām, jebkāda neparasta uzvedība no bērna puses būtu jāuzskata par iespējamu depresijas pazīmi tikmēr, kamēr nav pierādīts, ka neparastās uzvedības cēlonis ir kaut kas cits.”

Dažiem pusaudžiem kaut ko nozagt ir goda lieta draugu acīs — piemēram, zādzība veikalā var būt noteikums, lai citi viņus pieņemtu savā lokā. Citi zog tādēļ, lai kliedētu garlaicību. Savukārt profesionālie veikalu zagļi šādi pelna sev iztiku. Lai kāds būtu iemesls, pasaulē ik dienu no veikalu plauktiem tiek nozagtas preces miljoniem dolāru vērtībā. Taču kādam par to ir jāmaksā.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 5. lpp.]

KLEPTOMĀNIJA

”Es sāku zagt pusaudzes gados,” stāstīja Marija, ”un ar laiku tieksme zagt kļuva aizvien spēcīgāka un spēcīgāka, līdz es ik dienu zagu preces 500 dolāru vērtībā.

Es nevēlos zagt, taču šī tieksme ir ārkārtīgi stipra. Es patiesi gribu mainīties.” Tā kā viņai ir grūti kontrolēt savu tieksmi, Marija domā, ka viņai ir kleptomānija.

Vārds ”kleptomānija” nozīmē ”nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas paša zagšanas procesa dēļ”. Tā nav vienkārša atkarība, un, pēc visa spriežot, tās pamatā ir dziļi iesakņojušās emocionālās problēmas.

Daži cilvēkus, kas paraduši zagt, mēdz dēvēt par kleptomāniem, bet, pēc ārstu domām, īsta kleptomānija ir reti sastopama. Saskaņā ar Amerikas Psihiatru asociācijas datiem, veikalu zagļu vidū tikai nepilni pieci procenti ir kleptomāni. Tāpēc nav jāsteidzas paradumu zagt uzskatīt par kleptomāniju. Cilvēks var zagt citu iemeslu dēļ.

[Attēls 5. lpp.]

Labi vecāki cenšas noskaidrot patieso iemeslu, kāpēc bērns veikalā ir zadzis