Ogles — melni akmeņi no dziļas tumsas

No Atmostieties! korespondenta Austrālijā

”TUMSA — tu nezini, ko nozīmē īsta tumsa, kamēr neesi bijis lejā šahtā,” tehnikas troksnī kliedz mans draugs Bērnijs. Vērdamies ejā, kas rēgojas manā priekšā, sāku domāt, vai maz vēlos uzzināt, ko Bērnijs ar to gribējis teikt. Mūsu mērķis ir ogļu slānis, kas atrodas puskilometra dziļumā zem mums.

Mēs paejam garām rindai ogļraču, kas noguruši dodas uz dušas telpām. Tie ir vīri ar platiem pleciem un stipru austrāliešu akcentu. Kad viņi smaida, acis un zobi spīd viņu sejās, kas ir melnas no ogļu putekļiem.

Pēc īsa brīža mēs iekāpjam mazā vilcienā, kas mūs nogādā lejā līdz cirtnei. Lejupceļš ir tik stāvs, ka vilciena vadītāja sēdeklis ir izveidots grozāms un ir piekārts pie griestiem līdzīgi šūpolēm. Pie sāniem man ir piesprādzēta pret dzirksteļošanu nodrošināta baterija, kas baro ķiveres lukturi, un elpošanas ierīce, kas var dot filtrētu gaisu ārkārtējā gadījumā. Vilcienam rāpojot lejup, debesis aiz mums sarūk zilā punktā, ko ieskauj melna tumsa.

Vairāk ogļu, mazāk strādnieku

Es apmeklēju vienu no daudzajām ogļraktuvēm Austrālijas dienvidaustrumos. Mans gids Bērnijs ir viens no 25 tūkstošiem Austrālijas kalnraču, kuri katru gadu raktuvēs iegūst ogles astoņu miljardu Austrālijas dolāru vērtībā. Visā pasaulē ir desmit miljoni ogļraču, kas strādā tumšās pazemes šahtās un plašos karjeros. Taču ogļraču kļūst arvien mazāk. Lielbritānijā ogļraču skaits arodbiedrībās ir strauji sarucis no 1,2 miljoniem 1978. gadā līdz aptuveni 13 tūkstošiem gadsimtu mijā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs — no 705 tūkstošiem 1924. gadā līdz mazāk nekā 82 tūkstošiem. Nesen Ķīnā ogļraču skaits piecu gadu laikā tika samazināts par 870 tūkstošiem.

Tas, ka ogļraču skaits samazinās, nenozīmē, ka ir mazinājies pieprasījums pēc oglēm. Tiek prognozēts, ka rūpnieciski attīstītās valstīs līdz 2020. gadam pieprasījums palielināsies par 11 procentiem, turklāt ir gaidāms, ka Ķīnā un Indijā šajā laikā tiks uzbūvētas kopumā 750 jaunas termoelektrostacijas, kurās par kurināmo izmantos ogles. Strādnieku skaits samazinās galvenokārt tāpēc, ka modernā tehnika uzņēmumiem dod iespēju iegūt vairāk ogļu, izmantojot mazāk darbaspēka. Masīvā mašīna, ko  Bērnijs grasās man parādīt, ir viens no šādas tehnikas paraugiem.

Tumšajā šahtā

”Šeit ir raktuves pamats,” paziņo Bērnijs, kad spraucamies ārā no vilciena. ”Šeit sākas visi šahtas tuneļi.” Pie zemajiem griestiem rindojas dienasgaismas spuldzes. Nelieli baļķi, kas rindām ieķīlēti starp griestiem un grīdu, balsta šaurus šķērskokus. Griesti ir nosēti ar tūkstošiem skrūvju — ķīļenkuru, kas ir iedzīti divu metru dziļumā un nostiprina iežus virs galvas, lai nenotiktu iegruvumi.

Es esmu pārsteigts, ka sienas ir nevis melnas, bet baltas. ”Sienas ir pārklātas ar sasmalcinātu kaļķakmeni,” Bērnijs paskaidro. ”Kaļķakmens samazina risku, ka varētu notikt metāna un ogļu putekļu izraisīts sprādziens. Nejauša dzirkstele var aizdedzināt metānu, savukārt metāns līdzīgi detonatoram var izraisīt gaisā esošo ogļu putekļu sprādzienu. No šīs šahtas minūtē tiek izsūknēts ap diviem tūkstošiem litru metāna, ko izmanto, lai ražotu elektroenerģiju šahtai.” Lai nepieļautu iespēju, ka dzirksteles aizdedzinātu noplūdušas gāzes, man  bija jāatstāj augšā fotoaparāts, diktofons un pat elektroniskais rokas pulkstenis.

Vienā no daudzajām tuneļu ieejām mēs atrodam zemu, jaudīgu dīzeļmašīnu. Motoram dārdot, mēs strauji aizbraucam pa vienu no tuneļiem. Gaismas ātri izbāl mums aiz muguras, un es pamanu savas ķiveres luktura atspīdumu uz griestiem, kas zib tikai dažus centimetrus virs galvas. Kad mēs braucam garām daudzajām sānejām, es uz mirkli ieraugu citas ķiveru lampas kā jāņtārpiņus mirgojam tumsā. Paralēlā tunelī pa piecus  kilometrus garu lentes transportieri slīd cirtnē iegūtās ogles.

Garās cirtnes kalnrakšanas mašīna

Nonākot pie cirtnes, es caur tvaika un ogļu putekļu miglu saskatu trīs cilvēku stāvus, ģērbtus īpašos tērpos, kapucēs un ar maskām. Šie vīri kopīgi vada 250 metrus platu mašīnu — garās cirtnes iegūšanas kombainu. Divi rotējoši cilindri, kuru diametrs ir divi metri, lēnām pārvietojas visā mašīnas platumā. Tie ir aprīkoti ar smailiem metāla griežņiem, kas, virzoties gar ogļu slāni, graužas pusmetru dziļi tajā iekšā. Mašīnai ir lentes transportieris, kas ātri aizgādā ogles prom pa sānu eju, kur tās tiek sadrupinātas vienādos gabalos un izgāztas uz galvenā transportiera.

Akmens griestiem iegrūt neļauj rinda resnu hidraulisku balstu, kas virs operatoru galvām tur lielas tērauda plāksnes. Kad ar griežņiem aprīkotie cilindri ir nogājuši visā mašīnas platumā, viss milzīgais agregāts — cilindri, hidrauliskie balsti un tērauda plākšņu jumts — pavirzās pusmetru uz priekšu. Kad mašīna paiet uz priekšu, tā aiz sevis atstāj ne ar ko nebalstītus akmens griestus, kas brīdi turas, bet tad — bladāc! — iebrūk ar šausmīgu troksni. ”Šādi mēs iegūstam tūkstoš tonnas ogļu stundā,” kliedz Bērnijs. ”Kad ogļu iegūšana vienā sektorā ir pabeigta, mašīnu izjauc un pārvieto uz nākamo sektoru.”

Beidzot dienas gaisma!

Mēs ar Bērniju atgriežamies pie savas mašīnas un braucam piecus kilometrus atpakaļ pa nelīdzeniem tuneļiem, līdz nokļūstam lielā telpā, ko ar virszemi savieno vertikāla šahta, kuras diametrs ir aptuveni 10 metri. ”Šeit galvenā transportiera lente izgāž savu kravu,” Bērnijs cenšas pārkliegt apdullinošo dārdoņu, ar kādu ogles gāžas lielā metāla kausā. ”Šajā kausā ieiet 18 tonnas ogļu.” Kamēr Bērnijs runā, tikko piepildītais kauss, troses vilkts, uzšaujas gaisā. Pēc dažām sekundēm tiek nolaists cits kauss, un ogļu iepildīšana atsākas.

Tagad, kad esam beiguši apskatīt raktuvi, mēs iekāpjam vilcienā, kas mūs lēnām uznes atpakaļ pie šahtas ieejas, kur, kā es biju cerējis, mēs ieraudzīsim brīnišķīgo saules gaismu. Taču mēs tik ilgi esam bijuši šahtā, ka saule ir norietējusi un bezmēness debesis kļuvušas melnas. Lai gan šī ir ļoti tumša nakts, es tagad saprotu Bērnija vārdus: ”Tu nezini, kas ir tumsa, kamēr neesi bijis lejā šahtā.”

[Papildmateriāls 13. lpp.]

Kāda ir ogļu nākotne?

▪ Ogles un piesārņojums. ”Ķīnā katru gadu 11 lielpilsētās dūmi un sīkās daļiņas, kas rodas no ogļu dedzināšanas, ir cēlonis tam, ka vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku mirst priekšlaicīgā nāvē un 400 tūkstošiem izveidojas hronisks bronhīts,” teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas pārskatā. Institūts Worldwatch uzskata, ka ogļu radītais piesārņojums ik gadus ir vainojams vairāk nekā pusotrā miljonā nāves gadījumu visā pasaulē. Ir pieejamas tehnoloģijas, kas lielā mērā ļauj samazināt piesārņojumu, taču tiek uzskatīts, ka tās ir pārāk dārgas, lai daudzas no valstīm, kurās ir liels elektroenerģijas trūkums, spētu tās iegādāties.

▪ Ogles un klimata izmaiņas. Ogļu dedzināšana jau patlaban rada vairāk nekā divus miljardus tonnu ogļskābās gāzes gadā. Ir gaidāms, ka ogles arī turpmāk būs otrs lielākais oglekļa izmešu avots un 2020. gadā radīs 34 procentus no visiem oglekļa izmešiem atmosfērā. Daudzos šāda statistika rada satraukumu.

”Lai padarītu lēnāku klimata maiņu nākošajā gadsimtā, ir būtiski pēc iespējas ātrāk samazināt ogļu izmantošanu,” saka Sets Danns, Worldwatch institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

[Papildmateriāls 14. lpp.]

Atkarība no oglēm

▪ Vairāk nekā 70 procentus tērauda pasaulē saražo, izmantojot domnas, kurās tiek dedzinātas ogles. Turklāt ķieģeļu, flīžu, cementa, plastmasas, krāsu un sprāgstvielu ražotāji izmanto ķīmiskas vielas, kas iegūtas no oglēm.

▪ Taču vislielākais ogļu patērētājs ir enerģētika. Austrālijā 84 procenti elektroenerģijas tiek saražots elektrostacijās, kurās izmanto ogles. Ķīnā, Dienvidāfrikas Republikā un Dānijā aptuveni trīs ceturtdaļas elektroenerģijas iegūst no oglēm. ASV vairāk nekā puse elektroenerģijas ir atkarīga no oglēm. Visā pasaulē vairāk nekā trešā daļa elektroenerģijas tiek saražota no oglēm.

▪ Citiem vārdiem, ja jums ir elektriskā plīts, jūs gadā patērējat apmēram pustonnu ogļu. Divas tonnas ogļu tikpat ilgi darbinās jūsu elektrisko boileri, un jūsu ledusskapis ik gadus patērēs vēl pustonnu.

▪ Zinātnieki lēš, ka zemes dzīlēs ir atlicis triljons tonnu ogļu, — pašreizējos patēriņa tempos ar to pietiek vairākiem gadsimtiem.

[Shēma/Attēli 12., 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Pazemes ogļraktuve

Raktuvju kombains

Šahtas pieejas tunelis

[Attēls]

Ogļu grēda

[Attēls]

Gāzu aizvadkanāls

Dīzeļtransportieris

Ogļu cēlējs

Raktuves pamats

[Attēls]

Daļa no piecus kilometrus garā lentes transportiera

[Attēls 13. lpp.]

Baļķi un šķērskoki nostiprina vecākus tuneļus