Vai jums garšo ”atsperīgās ogas”?

No Atmostieties! korespondenta Kanādā

ZEMNIEKS apkaisa laukus ar sēru, lai padarītu augsni skābāku. Kad iestājas rudens un pienāk ražas laiks, viņš laukus applūdina. Pēc ražas novākšanas zemnieks paņem dažas ogas un nomet tās zemē, lai redzētu, vai tās ir atsperīgas.

Vai jums šī rīcība šķiet dīvaina? Tā no malas varētu likties, taču tai ir loģisks izskaidrojums: šis zemnieks audzē dzērvenes, un, šādi rīkodamies, viņš panāk, ka viņa audzētās dzērvenes ir pašas labākās kvalitātes. Vai jūs gribētu uzzināt vairāk par šīm interesantajām ogām?

Ogas, kas aug purvā

Kad eiropieši pirmo reizi izkāpa Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu krastā, vietējie iedzīvotāji apmaiņā pret citām lietām viņiem piedāvāja sarkanas ogas ar rūgteni skābu garšu. Pekotu indiāņi, kas dzīvoja tagadējā Keipkodas pussalā, šīs ogas sauca par i-bimi jeb ”rūgtajām ogām”. Vai nu tāpēc, ka eiropiešu ieceļotājiem dzērvenes kātiņš un zieds atgādināja dzērves kaklu un galvu, vai tāpēc, ka šīs ogas bija turienes dzērvju iecienīta barība, vai vēl kāda cita iemesla dēļ viņi šīs ogas nosauca par dzērvenēm.

Indiāņi dzērvenes lasīja zemajos kūdras purvos. Šajos ļoti mitrajos purvos aktīvi norit augu trūdēšanas process, līdz ar to augsne ir ļoti skāba un vairākumam augu nepiemērota. Taču dzērvenēm šāda augsne ir tieši tas, kas vajadzīgs, tāpēc Amerikā šie ložņājošie pundurkrūmi bija sastopami no mūsdienu Virdžīnijas dienvidos līdz pat Kanādai ziemeļos.

1680. gadā Mahlons Steisijs no Ņūdžersijas vēstulē savam brālim, kas dzīvoja Anglijā, rakstīja par šīm ogām šādus vārdus: ”Dzērvenes, kas pēc krāsas un lieluma atgādina ķiršus, var uzglabāt līdz pat nākamajai ražai. No tām iznāk lieliska mērce brieža gaļai, arī tītaram vai jebkura cita putna gaļai, un tās ir labāks pīrāgu pildījums nekā ērkšķogas vai ķirši. Mums šīs ogas indiāņi sagādā lielos daudzumos.”

Pārtikas produkts, ārstniecības līdzeklis un konservants — viss vienā

Amerikas pirmiedzīvotāji izmantoja dzērvenes kā dabisku konservantu. Viņi gatavoja pemikanu — saberza kaltētu gaļu vai zivi kopā ar dzērvenēm un no iegūtās masas izveidoja plāceņus, kurus pēc tam saulē izkaltēja. Garajos ziemas mēnešos šie plāceņi indiāņus nodrošināja ar nepieciešamajām olbaltumvielām un vitamīniem. Dzērvenes ilgi nebojājas, jo tajās ir daudz pektīna. Tā kā dzērvenes ir bagātas arī  ar C vitamīnu, jūrnieki ņēma mucas ar šīm ogām līdzi tālos ceļojumos, lai izsargātos no saslimšanas ar cingu.

Indiāņi dzērvenes izmantoja arī kā ārstniecības līdzekli. Viņi sajauca dzērvenes kopā ar maltu kukurūzu un lika šo maisījumu uz brūcēm, lai novērstu asins saindēšanos. Kā liecina neseni medicīniski pētījumi, dzērveņu sulas lietošana uzturā palīdz izvairīties no vairākām urīnceļu infekcijām, jo tā satur vielas, kas neļauj organismā iekļuvušajām baktērijām piesaistīties urīnceļu sienai.

Kāpēc ”atsperīgās ogas”?

Pārgriežot gatavu dzērveni uz pusēm, jūs pamanīsiet, ka tās iekšienē ir četri gaisa pūslīši. Dzērveņu audzētāji šo dzērveņu īpatnību ir iemanījušies izmantot savā labā. Viņi sev aiztaupa nogurdinošo ogu lasīšanu ar rokām un izmanto efektīvāku ražas novākšanas metodi, applūdinot dzērveņu plantācijas, mehāniski apstrādājot ogulājus, lai gatavās ogas notrūktu, un gaidot, kad gaisa pūslīši tās pacels ūdens virspusē. * Pēc tam viņi peldošās ogas savāc un sašķiro.

Vēl vienu priekšrocību, ko dod šie gaisa pūslīši, dzērveņu audzētāji atklāja 19. gadsimta beigās. Kā vēstī nostāsts, kāds dzērveņu audzētājs kāpis lejā pa kāpnēm un izmetis no rokām grozu ar dzērvenēm. Sev par lielu pārsteigumu viņš ievērojis, ka labākās ogas ar atsperīgiem lēcieniem aizlēca līdz pat kāpņu galam, bet mīkstās un bojātās palika guļam uz pakāpieniem. Kvalitatīvās ogas gaisa pūslīši padarīja līdzīgas piepumpētām autoriepām, bet nekvalitatīvās ogas pēc savas uzvedības atgādināja pustukšas riepas.

1881. gadā parādījās pirmie mehanizētie dzērveņu šķirotāji, kuri bija radīti, ņemot vērā dzērveņu spēju ”lēkāt”. Modernie šķirotāji joprojām darbojas pēc tā paša principa — tie ir izveidoti tā, ka kvalitatīvās ogas ar atsperīgu lēcienu pārvar barjeru un pēc tam tiek savāktas, lai tiktu pārdotas veselas, bet mīkstās paliek šaipus barjerai un pēc savākšanas tiek izmantotas sulai un želejām.

 Speciāli izveidotos purvos, kas plešas Amerikas Savienoto Valstu ziemeļaustrumos un ziemeļrietumos, kā arī aizņem daļu Kanādas, zemnieki izaudzē vairāk nekā 250 miljonus kilogramu dzērveņu gadā. Lai kur būtu augušas dzērvenes, ko jūs varat iegādāties, ēdiet šīs ogas regulāri, jo tās ir pilnas ar vitamīniem un minerālvielām un tajās ir daudz antioksidantu, kas samazina risku saslimt ar sirds slimībām un vēzi. Kas zina, varbūt tās spēs padarīt atsperīgāku arī jūsu soli!

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 17. lpp.]

Kur dzērvenes ir sastopamas?

Dzērvenes ir kļuvušas par neatņemamu maltītes sastāvdaļu Pateicības dienā, kas Amerikas Savienotajās Valstīs tiek svinēta novembra ceturtajā ceturtdienā, bet Kanādā oktobra otrajā pirmdienā. Saskaņā ar kādu nostāstu, 1621. gadā indiāņi esot atnesuši dzērvenes uz pirmo Pateicības dienu — trīs dienu ilgiem svētkiem ar bagātīgiem mielastiem un izpriecām —, ko bija sarīkojis Plimutas kolonijas gubernators Viljams Bredfords. Tā kā lielogu dzērvene ir viens no retajiem Ziemeļamerikas vietējiem augiem, kas tiek audzēts komerciāliem nolūkiem, un ar dzērvenēm saistās tik daudz tradīciju, daudzi amerikāņi domā, ka šīs ogas aug tikai viņu kontinentā.

Taču parastās dzērvenes (Vaccinium oxycoccus) aug ne tikai Ziemeļamerikā, bet arī Āzijā un vairākās Eiropas daļās, kur tās plaši izmanto pārtikā. Daudzviet lielā cieņā ir arī dzērvenēm radniecīgās brūklenes (Vaccinium vitis-idaea), tikai to garša ir rūgtāka.

[Attēls 15. lpp.]

Ziedošas dzērvenes

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy Charles Armstrong, Cranberry Professional, Univ. of Maine Cooperative Extension, USA

[Attēls 16., 17. lpp.]

Dzērveņu novākšana applūdinātā purvā

[Norāde par autortiesībām]

Keith Weller/ Agricultural Research Service, USDA

[Attēli 17. lpp.]

Dzērveņu novākšana, kamēr tās vēl ir baltas

[Norāde par autortiesībām]

Fotoattēli ielogojumā: Courtesy of Ocean Spray Cranberries, Inc.