Vīruss, kas sievietēm ir bīstams

PUSOTRU gadu pēc apprecēšanās Kristīna * devās uz pirmo ginekoloģisko pārbaudi, kur viņai tika paņemta arī onkocitoloģiskā iztriepe. Ginekoloģe konstatēja kaut ko satraucošu un ieteica Kristīnai procedūru, ko sauc par kolposkopiju. Ārste dzemdes kaklā konstatēja patoloģiskas izmaiņas un izdarīja biopsiju — paņēma no bojātās vietas audu paraugu mikroskopiskai izmeklēšanai.

Kristīna stāstīja: ”Pēc divām nedēļām ārste lika man un manam vīram atnākt, lai darītu zināmu diagnozi. Viņa teica, ka patoloģiskās izmaiņas ir izraisījusi cilvēka papillomas vīrusa infekcija un ka šīs izmaiņas ir diezgan lielas. Ārste paskaidroja, ka infekcija var izraisīt dzemdes kakla vēzi un tāpēc nekavējoties jāsāk ārstēšana.

Kad es izdzirdēju diagnozi, es sāku raudāt. Mums ar vīru tas bija liels trieciens. Nākamajā dienā tika ieplānota maza operācija. Tajā pēcpusdienā es biju ļoti nomākta un uztraukusies, un mani mocīja jautājums: ”Kāpēc tam bija jānotiek ar mani?””

Izlasījusi, ka šis vīruss ir seksuāli transmisīva infekcija, Kristīna bija nesaprašanā, kā gan viņa ir varējusi inficēties, jo gan viņa, gan viņas vīrs vienmēr bija ievērojuši Bībeles augstās morāles normas.

Izplatīta infekcija

Pasaulē ar cilvēka papillomas vīrusu (CPV) ir inficējušās miljoniem sieviešu, un to uzskata par visizplatītāko seksuāli transmisīvo slimību. Kā raksta Pasaules Veselības organizācija (PVO), šī infekcija ir galvenais riska faktors dzemdes kakla vēža attīstībai. *

 Ik gadu pasaulē tiek diagnosticēti simtiem tūkstošu CPV infekcijas gadījumu, un katru gadu tūkstošiem sieviešu nomirst ar dzemdes kakla vēzi, kas ir minētās infekcijas sekas. Attīstības valstīs CPV ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes mirst ar vēzi. Pasaulē dzemdes kakla vēzis ir viens no izplatītākajiem sieviešu ļaundabīgajiem audzējiem. PVO cilvēka papillomas vīrusu ir nosaukusi par ”globālu sabiedrības veselības problēmu”. Kas mums būtu jāzina par šo vīrusu?

CPV gan vīriešiem, gan sievietēm izraisa kārpas, to vidū arī dzimumorgānu kārpas — smailās kondilomas. Parasti tās ir labdabīgas, tas ir, tādas, kas nerada vēzi. No vairāk nekā simt CPV tipiem tikai daži ir onkogēni, tas ir, tādi, kas izraisa vēzi, un vienīgi nepārejoša šo tipu infekcija izraisa dzemdes kakla vēzi. Lielākoties CPV infekcija pāriet pati no sevis, jo ar to tiek galā organisma imūnsistēma.

Riska faktori

Visvairāk apdraudētas ir sievietes, kurām ir bijusi agrīna dzimumdzīve, sievietes, kurām ir daudz seksuālo partneru, un sievietes, kuru partnerim ir bijis daudz citu seksuālo partneru. Bieži vien sievieti ar CPV inficē vīrietis, kam nav ārēju infekcijas simptomu.

Taču ir gadījumi, kad inficējušās ir sievietes, kuras ir dzīvojušas morāli tīru dzīvi, un sievietes, kurām vispār nav bijis dzimumattiecību. Piemēram, daži jaunākie pētījumi liecina, ka māte var inficēt bērnu dzemdību laikā un ka inficēties var arī no kāda cita avota. Infekcija var izpausties pat daudzus gadus pēc inficēšanās.

Kā atklāt inficēšanos

Sievietes noteikti vēlas zināt, kā lai noskaidro, vai viņām nav CPV. Tas ir svarīgs jautājums, jo parasti infekcijai nav nekādu simptomu. Tāpat kā sākumā minētajā gadījumā ar Kristīnu, ir būtiski, lai sievietēm tiktu ņemta dzemdes kakla citoloģiskā jeb Papanikolau iztriepe *.

Lai izdarītu analīzi, ārsts ar instrumentu — sliepni vai īpašu suku — paņem nelielu dzemdes kakla šūnu paraugu un nosūta to uz laboratoriju. Analīze var atklāt infekciju, iekaisumu vai patoloģiskas šūnas. Veselības aizsardzības organizācijas ziņo, ka onkocitoloģisko iztriepju veikšana ir samazinājusi saslimstību un mirstību ar dzemdes kakla vēzi.

Kādā PVO paziņojumā bija teikts: ”Agrīna pirmsvēža bojājuma pazīmju atklāšana citoloģiskajā pārbaudē ir bijusi un visdrīzāk vēl krietnu laiku būs pasaulē galvenā metode, kā mazināt saslimstību ar dzemdes kakla vēzi.” Ja iztriepē ir konstatētas šūnu anomālijas, ārsts veic kolposkopiju, izmantojot instrumentu, ar ko izmaiņu skarto vietu var redzēt palielinājumā. Tā ir iespējams novērot, vai dzemdes kaklā ir kāds bojājums. Ja tas ir, tad ārsts veic biopsiju un uzsāk ārstēšanu.

Pēdējos gados ir iespējams veikt vēl sarežģītākus laboratorijas testus, ar kuriem var vēl precīzāk noteikt vīrusa klātbūtni.

Ārstēšana un profilakse

Pastāv vairāki CPV infekcijas ārstēšanas veidi. Speciālisti lieto lokālus ārstēšanas līdzekļus, no kuriem vieni iznīcina vīrusa skartās šūnas un citi stiprina imūnsistēmu. Vēl  tiek izmantotas metodes, ar kurām likvidē bojātos vai inficētos audus, piemēram, elektroķirurģija, lāzerķirurģija un krioķirurģija. Taču daudz labāk būtu izvairīties no inficēšanās vispār. Kā to var panākt?

Pirms dažiem gadiem Meksikas galvaspilsētā Mehiko notika simpozijs ”Dzemdes kakla vēzis un CPV jaunajā gadu tūkstotī”. Dr. Sesils Raits, vieslektors no Kanādas, kurš ir daudz pētījis CPV, tajā deva šādu padomu: ”Līdz laulībām būtu jāatturas no dzimumdzīves.” Makgila universitātes (Kanāda) patoloģijas profesors Dr. Alekss Ferencijs ieteica: ”Lai novērstu saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi.., ir jāpopularizē monogāmija.”

Tātad cilvēkiem, kas ir dzīvojuši un dzīvo saskaņā ar Bībeles morāles principiem, ir daudz mazāka iespēja inficēties ar onkogēnajiem CPV tipiem, jo Bībelē ir nosodītas ārlaulības dzimumattiecības un teikts, ka laulātajiem jābūt savstarpēji uzticīgiem un kristiešiem jāprecas tikai ar tādu cilvēku, kas ievēro tos pašus principus. (1. Korintiešiem 7:39; Ebrejiem 13:4.)

Tomēr izglītošana ir ļoti svarīga, jo parasti no inficēšanās ar CPV var izvairīties. Turklāt pat tad, kad infekcija ir izpaudusies un attīstījusies, to var sekmīgi ārstēt. PVO ir paziņojusi: ”Ja dzemdes kakla vēzi atklāj sākotnējā asimptomātiskajā stadijā, to gandrīz vienmēr var izārstēt.”

Sievietēm ne tikai jāsaprot, kādu morāles principu ievērošana viņas pasargā, bet arī jābūt informētām par šo infekciju un jāapzinās, cik svarīgi ir, lai regulāri tiktu veikti tādi testi kā onkocitoloģiskā iztriepe. * Ja šūnās tiek atklātas nevēlamas izmaiņas, sieviete var sākt ārstēties. Kolposkopijas speciāliste Dr. Monserata Floresa norādīja, kādai jābūt pareizai attieksmei pret ārstēšanu: ”Ja sievietes labi izpratīs savu problēmu, viņas nekritīs galējībās. Pirmā galējība ir neuzskatīt šo infekciju par nopietnu un neārstēties — tādā gadījumā var attīstīties vēzis. Otra galējība ir kancerofobija un nevajadzīgas ķirurģiskas procedūras.”

Zinātnieki joprojām meklē efektīvākas un lētākas CPV noteikšanas metodes. Noris darbs arī pie profilaktiskām vakcīnām un vakcīnām ārstnieciskiem nolūkiem.

Raksta sākumā minētās Kristīnas pēdējo analīžu rezultāti bija apmierinoši, tomēr viņai joprojām divreiz gadā tiek veikta kolposkopija. Viņa ir daudz uzzinājusi par savu infekciju, un viņa secina: ”Pat ja mēs esam papillomas vīrusa nēsātāji, mēs varam daudz ko darīt savas veselības labā.”

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Kas sievietēm būtu jādara

Sievietēm regulāri ir jānodod onkocitoloģiskā iztriepe, nav jāsmēķē un ir jālieto veselīgs uzturs. Ir jāēd daudz dārzeņu, augļu un graudaugu produktu. Daži pētījumi liek domāt, ka risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi var mazināt karotīnu, A, C un E vitamīna, kā arī folijskābes uzņemšana.

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

Nāvējošs vīruss

Cilvēka papillomas vīruss, ko uzskata par visizplatītāko seksuāli transmisīvo infekciju pasaulē, ir viens no galvenajiem dzemdes kakla vēža izraisītājiem attīstības valstīs. Pasaulē dzemdes kakla vēzis ir viens no izplatītākajiem sieviešu ļaundabīgajiem audzējiem.

[Norāde par autortiesībām]

© Science VU/NCI/Visuals Unlimited

[Attēls 23. lpp.]

Dr. George Papanikolau, kas izveidoja onkocitoloģiskās iztriepes metodi