Patiesas laimes ”recepte”

LAI pagatavotu garšīgu maltīti, ir vajadzīgs labs pavārs un laba recepte. Kaut ko līdzīgu var teikt par laimi: arī tā ir atkarīga nevis no viena, bet vairākiem faktoriem. Starp tiem ir darbs, atpūta, laiks, kas pavadīts kopā ar ģimeni un draugiem, garīgi pasākumi, kā arī tādi grūtāk pamanāmi faktori kā noslieces, vēlmes un mērķi.

Laimes recepte nav jāizgudro mums pašiem. Padomus, kā kļūt laimīgiem, Radītājs mums ir devis Bībelē — grāmatā, kas patlaban pilnībā vai daļēji ir pieejama 2377 valodās un dialektos. Neviena cita grāmata tulkojumu skaita ziņā nespēj tai līdzināties.

Bībeles plašā izplatība liecina, ka Dievam rūp visu cilvēku laime un garīgā labklājība. (Apustuļu darbi 10:34, 35; 17:26, 27.) ”Es.., tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību,” teikts Bībelē. Dievs apsola, ka tad, ja mēs sekosim viņa norādījumiem, mūsu ”miers būs kā upe”. (Jesajas 48:17, 18, LB-26.)

Šis solījums atsauc prātā Jēzus vārdus, kas bija citēti iepriekšējā rakstā: ”Laimīgi ir tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3, NW.) Garīgums, par kuru Jēzus šeit runāja, nav tikai ārēja dievbijība. Tas ietekmē visu mūsu dzīvi. Tas atspoguļojas vēlmē klausīt Dievam un būt viņa mācītiem, ko rada apziņa, ka viņš mūs pazīst daudz labāk nekā mēs paši. ”Nekas mani tik ļoti nepārliecina par to, ka Bībele ir no Dieva, kā tas, ka, ievērojot tās mācības, iznākums vienmēr ir labs,” stāsta Erols, kas jau vairāk nekā 50 gadus dzīvē vadās pēc Bībeles mācībām. Ieskatam pārdomāsim Bībeles  padomus, piemēram, par dzīšanos pēc mantas un izpriecām.

Līdzsvarota attieksme pret naudu

”Neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas,” sacīja Jēzus. (Lūkas 12:15.) Mūsu patiesajai vērtībai, jo īpaši mūsu vērtībai Dieva acīs, nav nekā kopīga ar to, cik liels ir mūsu rēķins bankā. Patiesībā ir tā, ka, tiekdamies pēc bagātības, mēs bieži sev sagādājam papildu raizes, kas laupa mums prieku un atņem laiku svarīgākām nodarbēm. (Marka 10:25; 1. Timotejam 6:10.)

Kā norādīja Ričards Raiens, psiholoģijas profesors no ASV, jo neatlaidīgāk cilvēki cenšas atrast laimi materiālās lietās, jo mazāk tas viņiem izdodas. Salamans, viens no Bībeles sarakstītājiem, šo domu izteica šādi: ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” (Salamans Mācītājs 5:9.) Kāre pēc naudas ir kā nieze oda koduma vietā — jo vairāk cilvēks to kasa, jo vairāk tā niez, līdz galu galā āda ir noplēsta līdz asinīm.

Bībelē mēs tiekam mudināti čakli strādāt un baudīt sava darba augļus. (Salamans Mācītājs 3:12, 13.) Tā mēs vairojam pašcieņu, kas arī ir svarīgs laimes priekšnoteikums. Turklāt nopelnītie līdzekļi mums ļauj kaut kādā mērā baudīt dzīvi. Taču ir liela starpība, vai mēs saprātīgi izmantojam naudas piedāvātās iespējas vai arī dzīšanās pēc naudas kļūst par svarīgāko mūsu dzīvē.

Pareizs viedoklis par izklaidi

Garīgs skatījums uz dzīvi palīdz no atpūtas un izklaides gūt vislabāko. Arī Jēzus savulaik piedalījās saviesīgos pasākumos, kuros tika pasniegti ēdieni  un dzērieni. (Lūkas 5:29; Jāņa 2:1—10.) Taču šie pasākumi nekādā gadījumā nebija galvenais viņa prieka avots. Lielāko prieku viņš guva, pildīdams Dieva uzdoto darbu, piemēram, palīdzēdams citiem uzzināt par Dievu un viņa nodomu attiecībā uz cilvēci. (Jāņa 4:34.)

Senatnē ķēniņš Salamans bija nolēmis pārbaudīt, vai izpriecas ir tās, kas cilvēku var padarīt laimīgu. Šis bagātais ķēniņš nosprieda: ”Nu tad es gribu vienreiz izjust prieku un baudīt dzīvi!” — un ar pilnu krūti metās izklaidēs. Kā viņš pēc tam jutās? ”Arī tas bija niecība,” viņš rakstīja. (Salamans Mācītājs 2:1.)

Nevar noliegt, ka tie, kas pirmām kārtām dzenas pēc baudām, parasti jūtas iztukšoti. Pētījumos ir konstatēts, ka salīdzinājumā ar jēgpilnu darbu, garīgām nodarbībām un laiku, kas pavadīts ģimenes lokā, izklaidei kā laimes priekšnoteikumam ir daudz mazāka nozīme.

Mācīsimies būt dāsni un pateicīgi

Laimīgi cilvēki nav egocentriski — viņi ir dāsni un interesējas par citiem. ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt,” mācīja Jēzus. (Apustuļu darbi 20:35.) Mēs varam dot ne tikai materiālas lietas, bet arī laiku un spēkus, kas citiem, jo īpaši mūsu ģimenes locekļiem, varētu būt vēl svarīgāk. Dzīvesbiedriem ir jāpavada kopā laiks, lai viņu laulība būtu stipra un laimīga. Tāpat vecākiem ir jāveltī daudz laika saviem bērniem, sarunājoties ar viņiem, mācot viņus un apliecinot viņiem mīlestību. Ja ģimenes locekļi šādā nozīmē ir dāsni, viņi jūtas laimīgi un viņu mājās valda prieks.

Bet vai situācijā, kad kaut ko saņemam — vienalga, vai tās ir taustāmas lietas vai ne —, mēs ”esam pateicīgi”? (Kolosiešiem 3:15.) Apliecinot pateicību par to, ko citi mūsu labā dara, mēs varam ievērojami uzlabot attiecības ar citiem cilvēkiem un kļūt daudz laimīgāki. Mēs zinām, cik patīkami ir, kad kāds izsaka neviltotu pateicību mums.

Mācīdamies būt pateicīgi, mēs mācāmies saskatīt labo, kas notiek mūsu dzīvē. Kādā kontrolētā pētījumā, ko veica kāda psiholoģe no Kalifornijas universitātes Riversaidā (ASV), tā dalībniekiem tika lūgts rakstīt ”pateicības dienasgrāmatu”, fiksējot visu, par ko viņi jūtas pateicīgi. Nav pārsteigums, ka sešu nedēļu laikā pētījuma dalībnieku apmierinātība ar dzīvi ievērojami pieauga.

Tātad, lai kāda būtu mūsu situācija, centīsimies ievērot to, kas mūsu dzīvē ir labs. Šāds mudinājums ir lasāms arī Bībelē: ”Esiet priecīgi vienumēr.. Par visu esiet pateicīgi!”  (1. Tesaloniķiešiem 5:16, 18.) Protams, lai saskatītu labo, uz to ir apzināti jākoncentrējas, bet, pat ja tas prasa pūles, rezultāts noteikti ir pūļu vērts.

Mīlestība un cerība

Pareizs ir teiciens, ka mīlestība cilvēkam ir vajadzīga no šūpuļa līdz kapam. Nesaņemot mīlestību, cilvēks nīkst. Bet kas īsti ir mīlestība? Mūsdienās mīlestības jēdziens tiek interpretēts dažādi, taču Bībele šo īpašību raksturo šādi: ”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.” (1. Korintiešiem 13:4—8.)

Īsta mīlestība ir nesavtīga. Tā ”nemeklē savu labumu” — citu laime tai ir svarīgāka. Diemžēl mūsdienās šādas mīlestības kļūst arvien mazāk. Savā ievērojamajā pravietojumā par pašreizējās sistēmas beigu laiku Jēzus minēja, ka ”mīlestība daudzos izdzisīs”. (Mateja 24:3, 12; 2. Timotejam 3:1—5.)

Taču tā neturpināsies mūžīgi, jo šāda situācija apvaino Radītāju, kura galvenā īpašība ir mīlestība. (1. Jāņa 4:8.) Drīz Dievs atbrīvos zemi no visiem, kas tur sevī naidu un ir padevušies alkatībai, un izglābs tikai tos, kas cenšas attīstīt tādu mīlestību, par kādu ir runāts Bībelē. Pēc šīm pārmaiņām visā pasaulē iestāsies miers, jo piepildīsies Bībeles apsolījums: ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi. Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:10, 11.)

Iedomājieties, kāda būs dzīve, kad dienu no dienas varēs baudīt ”mieru papilnam”. Nav brīnums, ka Bībele aicina ”priecāties cerībā”. (Romiešiem 12:12.) Par šo brīnišķīgo cerību, ko Dievs ir devis cilvēkiem, sīkāk ir pastāstīts nākamajā rakstā.

[Izceltais teksts 7. lpp.]

”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.)

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

Cik ticami ir stāsti par negaidītiem panākumiem?

Laiku pa laikam var dzirdēt pārsteidzošus stāstus par cilvēkiem, kas ir auguši nelabvēlīgā vidē, bet, par spīti visām grūtībām, kļuvuši ļoti bagāti. ”Šādi gadījumi dažkārt tiek minēti kā pierādījums, ka nelaimīga bērnība viņiem nav liegusi vai pat ir palīdzējusi nenolaist rokas grūtā situācijā un kļūt laimīgiem,” teikts kādā laikraksta San Francisco Chronicle rakstā par laimi. ”Taču tā mēdz būt kļūdaina faktu interpretācija, jo, kā liecina pētījumi, šie cilvēki ne vienmēr ir kļuvuši laimīgi. Viņi vienkārši ir kļuvuši bagāti.”

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Laime un veselība

Ja cilvēks jūtas laimīgs, tas pozitīvi ietekmē viņa veselību. ”Laime un ar to saistītais optimisms un gandarījuma sajūta acīmredzot samazina sirds un asinsvadu slimību, plaušu slimību, diabēta, hipertensijas, saaukstēšanās slimību un augšējo elpceļu infekciju risku un smagumu,” ziņots žurnālā Time. Turklāt kādā nīderlandiešu pētījumā, kurā bija iesaistīti gados veci pacienti, tika konstatēts, ka deviņus gadus ilgā periodā tiem, kas bija optimistiski noskaņoti, risks nomirt bija par 50 procentiem mazāks nekā pārējiem.

Kā tieši cilvēka psihiskais stāvoklis ietekmē viņa organismu, joprojām nav skaidrs. Taču pētījumi ir pierādījuši, ka optimistiskiem cilvēkiem ir zemāks stresa hormona kortizola līmenis, kurš, cik zināms, novājina imūnsistēmu.

[Attēls 4., 5. lpp.]

Tāpat kā, sekojot labai receptei, var pagatavot garšīgu maltīti, sekojot Dieva norādījumiem, ir iespējams padarīt savu dzīvi laimīgu