Prieks, ko rada cerība

DŽO bija smagi slims, viņam bija vēzis pēdējā stadijā. Džo sieva Kirstena kopā ar dažiem draugiem sēdēja pie viņa gultas un sarunājās. Pēkšņi, paskatījusies uz vīru, Kirstena ieraudzīja, ka pār Džo vaigiem rit asaras. Sākumā viņa nodomāja, ka vīrs cieš sāpes. Iespējams, tā arī bija, taču, kā viņš pats sievai atklāja, ne tāpēc viņš raudāja.

”Šajā grūtajā laikā Džo atradās starp tuviem draugiem, kas bija ieradušies, lai būtu viņam līdzās,” stāsta Kirstena. ”Turklāt vīram bija viņa dārgā cerība, uz kuru viņš paļāvās tik ļoti kā nekad savā dzīvē. Viņš zināja, ka neviens viņam nevar to atņemt. Kā vīrs man atzinās, viņa asaras patiesībā bija prieka asaras. Tās pašas dienas vakarā viņš nomira.”

Uz ko Džo tik ļoti cerēja, cīnīdamies ar savu nāvējošo slimību? Viņa cerības bija saistītas ar Dieva Jehovas solījumu pārvērst zemi par paradīzi, kur cilvēki dzīvos mūžīgi un nekad neslimos. (Psalms 37:10, 11, 29.) Atklāsmes grāmatas 21. nodaļas 3. un 4. pantā ir teikts: ”Dieva mājoklis pie cilvēkiem.. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija [tostarp arī daudzās mūsdienu problēmas], ir pagājis.”

Cerība pat tiem, kas miruši

Džo šīs cerības īstenošanās nozīmēs to, ka viņš atkal atgriezīsies dzīvē. Viņam lielu mierinājumu sniedza Jēzus solījums, ka ”visi, kas ir kapos,” — mirušie, kurus Dievs ir paturējis savā atmiņā, — tiks atmodināti no nāves miega. (Jāņa 5:28, 29.) Ja jūs sērojat par kāda ģimenes locekļa vai drauga nāvi, cerība uz augšāmcelšanu var sniegt mierinājumu arī jums. Tiesa, šī cerība nenovērš dziļās zaudējuma sāpes, kādas mēs jūtam, kad nomirst tuvs cilvēks. Arī Jēzus raudāja, kad nomira viņa draugs Lācars. Taču augšāmcelšanas cerība padara zaudējuma sāpes vieglāk panesamas. (Jāņa 11:14, 34, 35; 1. Tesaloniķiešiem 4:13.)

 ”Kad Džo nomira,” stāsta Kirstena, ”man bija sajūta, ka es nekad vairs nebūšu īsti laimīga. Kopš tā laika ir pagājuši vairāki gadi, un man ir skaidrs, ka šajā sistēmā mana dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms vīra nāves. Džo nāve ir radījusi tukšumu, ko nav iespējams aizpildīt. Tomēr es varu godīgi teikt, ka esmu atguvusi sirdsmieru.”

Kā to lieku reizi apstiprina Kirstenas teiktais, mēs nevaram gaidīt, ka šajā sistēmā ik brīdi jutīsim pāri plūstošu prieku. Dzīvē ir gan baltas, gan nebaltas dienas, un ir brīži, kad ir pilnīgi normāli justies bēdīgiem un jautrība būtu pavisam nevietā. (Salamans Mācītājs 3:1, 4; 7:2—4.) Tāpat daudziem ir jācīnās ar depresiju, ko izraisa dažādi iemesli. Tomēr Bībeles apsolījumi ir neizsīkstoša mierinājuma avots, un, ja mēs ievērojam Bībeles gudros padomus, mēs varam izvairīties no daudzām problēmām, kas cilvēkus padara nelaimīgus. ”Kas man paklausa,” saka Dievs, ”paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.” (Salamana Pamācības 1:33.)

Jehovam patiešām rūp mūsu dzīve. Viņš vēlas, lai mēs būtu laimīgi — nevis šķietami, bet patiesi laimīgi, un ne tikai dažus gadus, bet mūžīgi! Tāpēc viņa Dēls savulaik sacīja šos vārdus, kuriem ir mūžīga vērtība: ”Laimīgi ir tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3, NW.) Mēs rīkosimies gudri, ja ņemsim tos vērā.

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

Deviņi laimes priekšnoteikumi

1. Attīstiet garīgu skatījumu uz dzīvi. (Mateja 5:3, NW.)

2. Mācieties būt pieticīgi un nepadodieties mantkārībai. (1. Timotejam 6:6—10.)

3. Nepieļaujiet, ka izklaide jūsu dzīvē ieņemtu nesamērīgi lielu vietu. (2. Timotejam 3:1, 4.)

4. Esiet dāsni un centieties darīt citus laimīgus. (Apustuļu darbi 20:35.)

5. Mācieties būt pateicīgi un saskatīt labo, kas notiek jūsu dzīvē. (Kolosiešiem 3:15.)

6. Labprāt piedodiet. (Mateja 6:14.)

7. Gudri izvēlieties draugus. (Salamana Pamācības 13:20.)

8. Rūpējieties par veselību un izvairieties no sliktiem paradumiem. (2. Korintiešiem 7:1.)

9. ”Priecājieties cerībā”, kas atklāta Bībelē. (Romiešiem 12:12.)

[Attēli 8., 9. lpp.]

Bībelē sniegtā cerība uz dzīvi jaunajā pasaulē ir neizsīkstoša mierinājuma avots