Bībeles viedoklis

Vai Jēzus patiešām ir miris pie krusta?

KRUSTS ir viens no vispazīstamākajiem reliģiskajiem simboliem. Miljoniem cilvēku to godā, uzskatīdami par svētu priekšmetu, pie kura ir miris Jēzus. Katolisku grāmatu autors un arheologs Ādolfs Napoleons Didrons rakstīja: ”Krusts ir pielūgts gandrīz tāpat kā Kristus; šis svētais priekšmets ir dievināts gandrīz tikpat ļoti kā Dievs.”

Daži apgalvo, ka krusts viņiem palīdz lūgšanā justies tuvākiem Dievam. Citi nēsā krustu kā amuletu, domādami, ka tas viņus pasargā no ļauna. Bet vai kristiešiem būtu jāgodina krusts? Vai Jēzus patiešām ir miris pie krusta? Kas par šo jautājumu ir teikts Bībelē?

Ko simbolizē krusts?

Jau sen pirms kristietības senie babilonieši izmantoja krusta simbolu auglības dieva Tammuza kultā. Krusta kults izplatījās Ēģiptē, Indijā, Sīrijā un Ķīnā. Daudzus gadsimtus vēlāk izraēlieši Jehovas pielūgsmē ieviesa arī viltus dieva Tammuza godināšanu. Bībelē šāda rīcība ir nosaukta par ”nelietību”. (Ecēhiēla 8:13, 14.)

Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijos, runājot par priekšmetu, pie kura nomira Jēzus, ir lietots grieķu vārds stauros. (Mateja 27:40; Marka 15:30; Lūkas 23:26.) Šis vārds nozīmē ”stabs” vai ”miets”. Dž. Pārsonsa grāmatā Nekristīgais krusts (The Non-Christian Cross) ir teikts: ”Nevienā no daudzajiem rakstiem, kas veido Jauno Derību, nav atrodams neviens teikums, kur grieķu valodā būtu lasāma kaut netieša norāde uz to, ka stauros, pie kura mira Jēzus, būtu bijis kaut kas cits nekā tas, ko  stauros parasti nozīmē, nemaz nerunājot par to, ka stauros būtu nevis viens koka gabals, bet gan divi, sanagloti kopā krusta formā.”

Apustulis Pēteris vārdos, kas lasāmi Apustuļu darbu grāmatas 5. nodaļas 30. pantā, par stauros sinonīmu izmantoja vārdu ksilon, kas nozīmē ”koks”, tātad arī viņš runāja nevis par krustu, bet gan par baļķi vai koku. Tikai aptuveni 300 gadu pēc Jēzus nāves daži, kas sevi sauca par kristiešiem, sāka izplatīt ideju, ka Jēzus ir miris pie krusta. Taču šis viedoklis ir balstīts uz tradīciju un nepareizu grieķu vārda stauros lietojumu. Ievērības cienīgi ir tas, ka dažos senos zīmējumos, kur attēlota sodīšana ar nāvi senajā Romā, ir redzams stabs.

”Sargaities no elkiem”

Patiesajiem kristiešiem vēl svarīgāks ir jautājums, vai Jēzus nāves rīks vispār ir jāgodina. Vai šāds rīks ir jāpielūdz, vai tas būtu moku stabs, krusts, bulta, šķēps vai nazis?

Ja kāds jūsu tuvinieks būtu nežēlīgi nogalināts un slepkavības ierocis kā lietisks pierādījums nonāktu tiesā, vai jūs censtos to iegūt savā īpašumā, fotografētu to un izplatītu tā attēlus? Vai jūs izgatavotu šī ieroča atveidojumus dažādos izmēros? Vai jūs pēc tam izgreznotu dažus no tiem ar dārgakmeņiem? Vai jūs sāktu šī ieroča atveidojuma ražošanu, un vai jūs pārdotu atveidojumus draugiem un radiniekiem, lai viņi to godinātu? Noteikti jau šāda doma vien jūsos izraisa riebumu. Diemžēl tieši tas ir darīts ar krustu.

Turklāt krusta izmantošana pielūgsmē ne ar ko neatšķiras no citu tēlu izmantošanas pielūgsmē — rīcības, kas Bībelē ir nosodīta. (2. Mozus 20:2—5; 5. Mozus 4:25, 26.) Apustulis Jānis skaidri izteica patiesās kristietības mācību, kad rakstīja citiem kristiešiem: ”Sargaities no elkiem.” (1. Jāņa 5:21.) Kristieši tā darīja pat tad, ja šādas rīcības dēļ viņiem bija jāiet bojā romiešu arēnā.

Taču pašu Kristus upura nāvi pirmā gadsimta kristieši uzskatīja par ārkārtīgi nozīmīgu. Arī mūsu dienās patiesie kristieši nepielūdz Jēzus moku un nāves rīku, tomēr viņi piemin Jēzus nāvi, jo ar tās starpniecību Dievs grēcīgajiem cilvēkiem ir sagādājis glābšanu. (Mateja 20:28.) Tā bija vislielākā Dieva mīlestības izpausme, kas visiem cilvēkiem, kuri mīl patiesību, sniegs neaprakstāmas svētības, to vidū arī iespēju dzīvot mūžīgi. (Jāņa 17:3; Atklāsmes 21:3, 4.)

[Attēls 12. lpp.]

Dažos senos zīmējumos, kur attēlota sodīšana ar nāvi senajā Romā, ir redzams stabs

[Norāde par autortiesībām]

Rare Books Division, The New York Public Library, Astor, Lenox and Tilden Foundations