Atmiņu var attīstīt

”Atmiņa paplašina mūsu pasauli. Ja nebūtu atmiņas, mums trūktu secīguma izjūtas un ik rītus mums no spoguļa pretī vērtos svešinieks. Katra diena, katrs notikums pastāvētu izolēti, mēs nespētu ne mācīties no pagātnes, ne gaidīt nākotni.” (”MYSTERIES OF THE MIND”.)

KĀPĒC putns pat pēc vairākiem mēnešiem atminas, kur noslēpis sēklas ziemai, un vāvere zina, kur aprakusi riekstus, bet mēs dažkārt neparko nespējam atcerēties, kur pirms stundas nolikām savas atslēgas? Daudzi sūkstās, ka viņiem ir caura galva un viss krīt ārā no atmiņas. Tomēr cilvēka smadzenēm, lai gan tās ir nepilnīgas, piemīt apbrīnojama spēja mācīties un atcerēties, tikai mums jāprot pilnībā izmantot šo potenciālu.

Grandiozs potenciāls

Cilvēka smadzenes sver tikai kādu pusotru kilogramu un ir aptuveni prāva greipfrūta lielumā, bet tajās ir ap 100 miljardiem neironu jeb nervu šūnu, kas veido neticami sarežģītu savienojumu tīklu. Viens pats neirons var būt savienots ar 100 tūkstošiem citu. Unikālās uzbūves dēļ smadzenes spēj apstrādāt un saglabāt neaptveramu daudzumu informācijas. Grūtākais ir spēt atsaukt šo informāciju atmiņā, kad tā mums ir vajadzīga. Dažiem tas padodas īpaši labi, turklāt starp izcilas atmiņas īpašniekiem ir ne mazums cilvēku, kuriem nav tikpat kā nekādas formālas izglītības.

Piemēram, Rietumāfrikas cilšu hronisti, tā dēvētie grio, kas neprot ne lasīt, ne rakstīt, spēj nosaukt savu ciemu iedzīvotāju vārdus daudzās paaudzēs. Ar grio palīdzību amerikāņu rakstnieks Alekss Heilijs, kas ar savu grāmatu Roots (Saknes) ieguva Pulicera prēmiju, izpētīja savu ciltskoku Gambijā, iepazīdams sešas savu priekšteču paaudzes. A. Heilijs sacīja: ”Esmu milzu pateicību parādā Āfrikas grio. Ne velti tur mūsdienās saka: kad nomirst grio, tas ir tā, it kā vesela bibliotēka būtu nodegusi līdz ar zemi.”

Apbrīnojama atmiņa bija arī slavenajam itāļu diriģentam Arturo Toskanīni, kas tika ”atklāts” 19 gadu vecumā, kad jauno mūziķi uzaicināja aizvietot kādu diriģentu. Toskanīni bija vāja redze, taču viņš spēja pēc atmiņas nodiriģēt visu operu ”Aīda”.

Tādi sasniegumi droši vien liekas pārsteidzoši, taču vairākumam cilvēku atmiņas potenciāls ir ievērojami lielāks, nekā viņi paši domā. Kā attīstīt savu atmiņu?

 Kā uzlabot atmiņu

Atmiņai ir trīs stadijas: iegaumēšana, saglabāšana un reproducēšana. Uztvērušas informāciju, smadzenes to iegaumē, un šī informācija var tikt saglabāta, lai to vēlāk varētu reproducēt jeb atsaukt atmiņā. Ja kādā no šiem trim procesiem gadās kļūme, atmiņa mūs pieviļ.

Pati atmiņa tiek iedalīta dažādos veidos, piemēram, tiek izdalīti tādi atmiņas veidi kā sensorā jeb sajūtu atmiņa, īslaicīgā atmiņa un ilgstošā atmiņa. Sajūtu atmiņa fiksē no maņu orgāniem saņemto informāciju, kā ožas, redzes, taustes sajūtas. Īslaicīgā jeb operatīvā atmiņa uz īsu brīdi saglabā nelielu daudzumu informācijas. Tā mums ļauj rēķināt galvā, pietiekami ilgi atcerēties tālruņa numuru, lai nospiestu attiecīgos ciparus, atcerēties teikuma pirmo pusi, kamēr lasām vai klausāmies otro, un veikt tamlīdzīgas darbības. Bet, kā mēs labi zinām, īslaicīgā atmiņa ir ierobežota.

Ja vēlamies kaut ko iemācīties un pēc tam neaizmirst, mums tas jāsaglabā ilgstošajā atmiņā. Lai to panāktu, ir svarīgi ņemt vērā dažus pamatprincipus.

▪ Interese. Attīstiet interesi par apgūstamo materiālu un atgādiniet sev iemeslus, kāpēc jūs to mācāties. Kā liecina pieredze, mums prātā labāk paliek tas, kas saistās ar emocijām. Šī atmiņas īpašība lieti var noderēt tiem, kas mācās Bībeli. Kad viņi lasa šo grāmatu, lasītais daudz labāk iegulstas atmiņā, ja viņi iedziļinās Bībelē divu svarīgu iemeslu dēļ: lai tuvotos Dievam un lai spētu mācīt Bībeles zināšanas citiem. (Salamana Pamācības 7:3; 2. Timotejam 3:16.)

▪ Uzmanība. ”Ja mūsu atmiņā ir robi, visbiežāk tas liecina, ka mēs neesam bijuši pietiekami uzmanīgi,” teikts grāmatā Mysteries of the Mind (Prāta noslēpumi). Kas palīdz koncentrēt uzmanību? Kad mēs kaut ko klausāmies, dzirdēto būs vieglāk atcerēties, ja mēs klausīsimies ar interesi un īsi pierakstīsim galveno. Pierakstīšana palīdz uzmanīgāk klausīties, turklāt pieraksti noder, lai vēlāk atkārtotu informāciju.

▪ Saprašana. ”Visu atdod, ķer saprašanu!” teikts Salamana Pamācībās, 4. nodaļas 7. pantā (VDP). Ja mēs kādu mācību vai domu nesaprotam, mums ir ļoti grūti vai pat neiespējami vēlāk to atcerēties. Turpretī, ja mēs kaut ko saprotam, mēs redzam, kā daļas saistās kopā, veidojot loģisku, vienotu veselumu. Piemēram, ja cilvēks, kas mācās mehāniku, saprot kāda dzinēja darbības principu, viņš droši vien labāk atcerēsies atsevišķus faktus par šo dzinēju.

▪ Sistematizēšana. Sistematizējiet informāciju, līdzīgas vai jēdzieniski saistītas informācijas vienības iedalot noteiktās kategorijās. Piemēram, iepirkumu sarakstu ir vieglāk atcerēties pa produktu grupām: gaļas izstrādājumi, dārzeņi, augļi utt. Iegaumējamo materiālu ir vēlams sadalīt nelielās porcijās, kurās būtu ne vairāk kā  piecas līdz septiņas informācijas vienības. Sarakstu ir lietderīgi sakārtot pēc noteikta principa, teiksim, alfabēta secībā.

▪ Atkārtošana balsī. Skaļi atkārtojot informāciju, kas jāiegaumē (piemēram, kādu svešvalodas vārdu vai frāzi), nostiprinās nervu savienojumi, kas ļauj mums to atcerēties. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai izrunātu vārdu, mums gribot negribot ir jākoncentrējas. Otrkārt, mēs uzreiz varam saņemt skolotāja novērtējumu, un viņš vajadzības gadījumā var mūs palabot. Treškārt, ja mēs klausāmies kaut vai paši sevī, aktivizējas arī citas mūsu smadzeņu daļas, kas netiek iesaistītas, ja atkārtojam attiecīgo vārdu vai frāzi tikai domās.

▪ Vizualizācija. Iztēlojieties ainu, kurā redzams tas, ko jūs vēlaties iegaumēt. Varat to arī attēlot zīmējumā vai uzzīmēt tā dēvēto domu karti. Tāpat kā informācijas izteikšana balsī, arī vizualizācija palīdz iesaistīt dažādas smadzeņu daļas. Jo vairāk maņu jūs lietojat, jo dziļāk atmiņā iesēžas informācija.

▪ Asociācijas. Kad mācāties kaut ko jaunu, saistiet to ar kaut ko jau zināmu. Izveidojot asociatīvu saikni starp jauno informāciju un iepriekš zināmo, ir vieglāk šo informāciju iegaumēt un pēc tam atsaukt atmiņā, jo asociācija darbojas kā uzvedinošs norādījums. Piemēram, lai atcerētos kāda cilvēka vārdu, domās saistiet to ar kādu neparastu viņa ārienes īpatnību vai ko citu, kas liks viņa vārdam ataust jūsu atmiņā. Jo smieklīgāka vai absurdāka būs asociācija, jo labāk tā palīdzēs atcerēties. Īsi sakot, mums ir jādomā par cilvēkiem un lietām, ko vēlamies atcerēties.

Grāmatā Searching for Memory (Atmiņu meklējot) rakstīts: ”Ja mēs pārsvarā dzīvojam ”autopilotā” un nepārdomājam to, kas atrodas mums apkārt un kas ar mums notiek, ļoti iespējams, mums saglabāsies tikai neskaidras atmiņas par to, kur esam bijuši un ko darījuši.”

▪ Nostiprināšana. Atvēliet laiku tam, lai nostiprinātu informāciju, liktu tai iesēsties atmiņā. Viens no labākajiem paņēmieniem ir iemācītā atkārtošana, piemēram, apgūto materiālu var atstāstīt kādam citam. Ja esat pieredzējis kādu interesantu gadījumu vai izlasījis labu domu Bībelē vai bībeliskā publikācijā, dalieties tajā ar kādu. Labums būs divkāršs: jums būs vieglāk atcerēties šo gadījumu vai domu, savukārt jūsu klausītājs gūs uzmundrinājumu. Ne velti mēdz teikt, ka atkārtošana ir zināšanu māte.

Mnemonika — vērtīgs palīgs

Senajā Grieķijā un Romā oratori spēja teikt garas runas, neizmantojot nekādas piezīmes. Kā viņiem tas izdevās? Viņi izmantoja mnemoniku — iegaumēšanas mākslu, kas ar īpašu paņēmienu palīdzību ļauj saglabāt informāciju ilgstošajā atmiņā un pēc vajadzības viegli to atcerēties.

Viens no sengrieķu oratoru iecienītajiem mnemoniskajiem paņēmieniem, ko 477. gadā  p.m.ē. pirmais aprakstījis sengrieķu dzejnieks Simonīds, apvienoja vairākus principus: sistematizāciju, vizualizāciju un informācijas asociēšanu ar kaut ko pazīstamu, piemēram, ar objektu ceļa malā vai priekšmetu istabā vai mājā. Lietojot šo paņēmienu, cilvēks iztēlojas, ka viņš iet pa ceļu vai staigā pa telpu, un katru informācijas vienību, ko vēlas atcerēties, viņš saista ar noteiktu objektu šajā ceļā vai telpā. Lai atsauktu materiālu atmiņā, viņam tikai iztēlē jāatkārto šī pastaiga. (Skat. ”Iztēlojieties, ka staigājat pa istabu”.)

Izpētījuši cilvēkus, kas ir guvuši labus panākumus ikgadējā Pasaules Atmiņas čempionātā, zinātnieki secināja, ka šo cilvēku izcilā atmiņa nav neparastu intelektuālo spēju rezultāts. Jāpiebilst, ka lielākā daļa čempionāta dalībnieku bija vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Daudzi no viņiem atzina, ka viņu panākumu atslēga ir efektīvs mnemonikas paņēmienu izmantojums.

Ja ir jāatceras kāds saraksts vai nosaukumu virkne, tā iegaumēšanu var atvieglot akronīms — jauns vārds, kas veidots no iegaumējamo vārdu pirmajiem burtiem vai zilbēm. Piemēram, daudziem vārdiņš ”ap-jūn-se-no” ir palīdzējis atcerēties, kuros mēnešos ir 30 dienu. Līdzīgs atmiņas palīglīdzeklis ir akrostihs — dzejolis, kura rindu pirmie burti veido kādu vārdu vai frāzi. To plaši izmantoja senie ebreji. Senebreju valodā daudziem Bībeles psalmiem katrs nākamais pants vai pantu grupa sākas ar citu senebreju burtu alfabētiskā secībā. (Piemēram, 25., 34., 37., 111., 112. un 119. psalms.) Tas palīdzēja dziedātājiem atcerēties no galvas pat visus simt septiņdesmit sešus 119. psalma pantus.

Atmiņu neapšaubāmi ir iespējams vingrināt un uzlabot. Pētījumi apstiprina, ka ar atmiņu ir tāpat kā ar muskuļiem — jo vairāk to lietojam, jo labāk tā darbojas. Ja attīstīsim savu atmiņu, tā nepievils mūs pat sirmā vecumā.

[Papildmateriāls 13. lpp.]

DAŽI IETEIKUMI

▪ Vingriniet atmiņu, apgūstot jaunas iemaņas, piemēram, mācoties kādu svešvalodu vai apgūstot kāda mūzikas instrumenta spēli.

▪ Koncentrējiet uzmanību uz svarīgāko.

▪ Apgūstiet mnemonikas paņēmienus.

▪ Dzeriet pietiekami daudz ūdens. Dehidrācija traucē skaidri domāt.

▪ Kārtīgi izgulieties. Miegā smadzenes saglabā informāciju atmiņā.

▪ Mācoties atslābinieties. Stress stimulē kortizola izdalīšanos, un šis hormons var kaitīgi ietekmēt nervu šūnu darbību.

▪ Nesmēķējiet un pārmērīgi nelietojiet alkoholu. Alkohols pavājina īslaicīgo atmiņu, un alkoholisma dēļ organismā var iestāties tiamīna deficīts. Tiamīns, viens no B grupas vitamīniem, ir būtisks pareizai atmiņas darbībai. Savukārt smēķēšana samazina skābekļa piegādi smadzenēm. *

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 14., 15. lpp.]

IZTĒLOJIETIES, KA STAIGĀJAT PA ISTABU

Kā atcerēties iepirkumu sarakstu, kurā ir, piemēram, maize, olas, piens un sviests? Izveidojiet asociācijas starp iegaumējamās informācijas vienībām un objektiem savā istabā, un jūs varēsiet tās ”ieraudzīt”, iztēlē izstaigājot šo istabu.

Iztēlojieties, ka redzat maizes spilvenu savā atzveltnes krēslā,

olas, kas sildās zem lampas,

savu zelta zivtiņu ar pienu pilnā akvārijā,

sviestu, kas izziests pa televizora ekrānu

Jo smieklīgāka vai dīvaināka asociācija, jo labāk. Kad aiziesiet uz veikalu, domās atkārtojiet šo gājienu pa savu istabu.

[Papildmateriāls 15. lpp.]

PRIECĀSIMIES, KA SPĒJAM AIZMIRST

Iedomājieties, kāda būtu mūsu dzīve, ja mums atmiņā paliktu itin viss, gan tas, kas svarīgs, gan tīrie sīkumi. Mūsu prāts drīz vien būtu pieblīvēts ar nevajadzīgas informācijas gūzmu. Žurnālā New Scientist bija stāstīts par kādu sievieti, kas neaizmirst tikpat kā neko. ”Pēc viņas pašas vārdiem, šī nemitīgā atcerēšanās ir ”nepārtraukta, nekontrolējama un ārkārtīgi nogurdinoša”, un viņa to sauc par slogu,” bija rakstīts žurnālā. Par laimi, vairākumam cilvēku nav šādas problēmas, jo mūsu prātam, kā uzskata zinātnieki, piemīt spēja iztīrīt atmiņu, atbrīvojoties no nevajadzīgas un novecojušas informācijas. ”Lai atmiņa pilnībā pildītu savas funkcijas, spēja aizmirst ir būtiska,” bija sacīts New Scientist. ”Ja mums gadās aizmirst kaut ko vajadzīgu, ..tas tikai liecina, ka šī attīrīšanas sistēma ir mazliet pārcentusies.”