VAI esat kaut ko dzirdējuši par naudas slimību? Daži uzskata, ka liela daļa pasaules iedzīvotāju cieš no šīs kaites. Kas tā īsti ir?

Britu ārsts Rodžers Hendersons, speciālists garīgās veselības jautājumos, pirms dažiem gadiem ieviesa terminu ”naudas slimības sindroms” (money sickness syndrome), lai raksturotu fizisko un psihisko simptomu kopumu, ko izraisa raizes par naudu. Pie šiem simptomiem pieder aizdusa, galvassāpes, nelabums, izsitumi, apetītes trūkums, nepamatotas dusmas, nervozitāte un negatīva domāšana. ”Raizes par naudu ir būtisks stresa avots,” raksta Rodžers Hendersons.

Nav brīnums, ka pēdējā laikā aizvien pieaug to cilvēku skaits, kuriem ar naudas lietām saistītais stress rada veselības traucējumus un citas problēmas. Daudzās zemēs globālās finanšu krīzes dēļ cilvēki ir zaudējuši darbu, mājokli un savus ietaupījumus. Lielas finanšu iestādes ir cietušas krahu, un pat bagātās valstīs tiek ieviesti ārkārtas pasākumi, lai nepieļautu pilnīgu finansiālu sabrukumu. Attīstības zemēs asu satraukumu izraisa pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču cenu kāpums.

Tomēr raizes par naudu nerimst arī pārticības laikos. Vēl nesen finansiālā situācija bija visai labvēlīga, bet daudzus tik un tā naudas dēļ nomāca pārmērīgs stress. Piemēram, Dienvidāfrikas Republikas laikrakstā The Witness bija stāstīts, ka Āfrikā neatlaidīgi izplatās ”tāda sociāla kaite kā pārmērīgs patēriņš, merkantilisms un klajš materiālisms”. Starp šīs ”kaites” izpausmēm laikrakstā bija nosaukts ”stress, parādi, izšķērdība, pārstrādāšanās, neapmierinātība, skaudība un nomāktība”. Paradoksāli, bet nauda pat tika atzīta par vienu no iemesliem, kāpēc dzīves kvalitāte Āfrikā pastāvīgi pasliktinās.

Indijā pirms pašreizējās krīzes bija vērojama strauja ekonomiskā izaugsme. Žurnālā India Today International bija sacīts, ka 2007. gadā Indija ”vienā lēcienā sasniedza jaunu patēriņa līmeni”. Taču Indijas amatpersonas pauda nopietnas bažas, ka šis uzplaukums varētu novest pie nemieru un vardarbības pieauguma.

Amerikas Savienotajās Valstīs ir izaugusi jauna paaudze, kurai nesenajos labklājības laikos bija raksturīga tieksme šķērdēt naudu, iegādājoties luksusa preces. Tomēr lielā pirktspēja nepadarīja šos cilvēkus laimīgus. Pētījumu rezultāti liecināja, ka materiālā pārpilnība ir viens no galvenajiem alkoholisma, depresijas un pašnāvību cēloņiem šajā valstī. Kādā pētījumā tika konstatēts, ka, par spīti turībai, mazāk nekā trešā daļa amerikāņu atzīst sevi par ”ļoti laimīgiem”.

Taču monētai ir arī otra puse: ir daudz cilvēku, kā bagātu, tā arī trūcīgu, kas visai maz raizējas par naudu un mantu. Kāpēc vienus nomāc ar naudu saistīts stress, turpretī citi, šķiet, no tā ir pasargāti?

Pētījumā ”Naudas nozīme”, kas bija publicēts kādā psiholoģijas žurnālā, bija atzīmēts, ka dažus cilvēkus nauda ”ļoti spēcīgi motivē un kontrolē un tas var izraisīt stresu un nervozitāti”. Turpretī ”tie, kas saprātīgi plāno savu budžetu, parasti jūt, ka viņi paši kontrolē savu dzīvi, un lielākoties viņiem ir pozitīvs viedoklis par sevi”, rakstīja minētā pētījuma autori. ”Viņi ir noteicēji pār naudu, nevis tās vergi..  Tiem, kas apdomīgi rīkojas ar naudu, lielākoties ir mazāks stress un līdz ar to arī mazāka psiholoģiskā slodze.”

Ir vērts padomāt: kāda ir mūsu attieksme pret naudu? Kā mūs ietekmē pasaules ekonomikas nestabilitāte? Vai nauda ir mūsu kungs vai kalps? Varbūt mēs neciešam no naudas slimības, tomēr lielākā vai mazākā mērā raizes par naudu ir pazīstamas visiem cilvēkiem, lai kāds būtu viņu materiālais stāvoklis. Pievērsīsim uzmanību dažiem praktiskiem ieteikumiem, kā veidot saprātīgus naudas tērēšanas paradumus, lai naudas jautājums mums nekļūtu par pastāvīgu raižu avotu.