Apdraudēto sugu patvērums

NO MŪSU KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

VISĀ pasaulē neskaitāmu augu un dzīvnieku eksistence ir nopietni apdraudēta, un daži zinātnieki lēš, ka ik gadu izmirst tūkstošiem sugu. Kalnu grēdas ir kļuvušas par pēdējo patvērumu daudzām sugām, kas kādreiz bija izplatītas ievērojami lielākā teritorijā. Tomēr pat kalnos piesārņojums un vides degradācija nodara aizvien lielāku postu. Eiropā, kas ir viens no visblīvāk apdzīvotajiem mūsu planētas reģioniem, šī draudīgā tendence izpaužas īpaši spilgti.

Pireneju kalnos, kas šķir Franciju no Spānijas, vietējās augu un dzīvnieku valsts aizsardzībai ir izveidoti vairāki nacionālie parki, kur apmeklētājiem vēl ir iespēja ieraudzīt sugas, kas daudzviet jau ir izzudušas. Īsi pievērsīsim uzmanību dažām sugām, kas patvērušās šajos parkos, — gan parastām, gan saudzējamām, gan pavisam reti sastopamām.

Sugu daudzveidība

Ziedaugi. Vairāk nekā pusotra kilometra augstumā virs jūras līmeņa zied brīnišķīgi skaistas puķes. Krietni virs mežu joslas kalnu nogāzes rotā košzilās sniega genciānas un Klūzija genciānas (1). Zemāk skrajā dižskābaržu mežā paslēpusies dzelteno dzegužkurpīšu (2) audze. Ik gadu simtiem dabas mīļotāju ierodas apbrīnot šīs retās puķes, kas pieder pie orhideju dzimtas. Parka uzraugi 14 stundas dienā apsargā krāšņos ziedus, lai cilvēki tos nenomīdītu un neizrautu.

Tauriņi. Ziedošās kalnu pļavas ir lieliska mājvieta raibu raibajiem tauriņiem. Starp dadžiem lidinās prāvais laimiņu dižtauriņš (3), kura spārnus grezno spilgti sarkani punkti, bet sīkākas puķītes pievilina zilenīšus un zeltainīšus (4). Augšup un lejup pa nogāzēm plivinās arī krāsainie dadžu un nātru raibeņi.

Zīdītāji. Daudzi no lielajiem zīdītājiem, kas savulaik bija sastopami pa visu Eiropu, tagad ir gandrīz pilnībā iznīcināti. Tādi agrāk izplatīti dzīvnieki kā vilki, lāči, lūši (5), sumbri, ģemzes un kalnu kazas (6) pārsvarā ir atlikuši tikai atsevišķos kalnu apvidos vai arī Eiropas ziemeļu daļā. Pireneju rezervātos joprojām ir iespējams satikt vairāku minēto sugu pārstāvjus, un šādas sastapšanās cilvēkiem atgādina, cik neaptverami bagāta kādreiz bija daba šajos kalnos, un daudziem liek aizdomāties par to, kāda nākotne gaida mūsu planētas apdraudētās sugas.

Mēs varam būt pārliecināti, ka Radītājam, Dievam Jehovam, kam ”pieder arī kalnu galotnes”, nav vienaldzīga dzīvās dabas nākotne. (Psalms 95:4.) Kādā no Bībelē lasāmajiem psalmiem Dievs saka: ”Man pieder visi meža zvēri, visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos. Man ir zināms ikviens putns gaisā, un visi lauku kustoņi ir Manā ziņā.” (Psalms 50:10, 11.) Tā kā Jehovam rūp zemeslode un dzīvā radība uz tās, viņš nekad nepieļaus, ka ”visi kustoņi.. kalnos” tiktu iznīcināti.

[Attēli 16. lpp.]

1 Klūzija genciānas

2 Dzegužkurpīte

3 Laimiņu dižtauriņš

4 Zeltainītis

5 Lūši

6 Kalnu kaza

 [Norāde par autortiesībām]

La Cuniacha