Bībeles viedoklis

Vai ir pamats baidīties no mirušajiem?

Tāpat kā daudzas afrikāņu ciltis, anangi, kas dzīvo Nigērijā, tic, ka tad, ja mirušie netiek apglabāti ar pienācīgu godu un cieņu, viņu gari var nodarīt ļaunu ģimenes locekļiem un pat nogalināt tos. Arī daļa ķīniešu tic, ka, neievērojot apbedīšanas rituālus, cilvēki pakļauj sevi briesmām, jo mirušo gari var tiem uzbrukt vai pat atņemt dzīvību.

PRIEKŠSTATS, ka nāves brīdī ķermeni atstāj dvēsele vai gars, ir izplatīts daudzās pasaules tautās un zemēs. Daudzi cilvēki arī tic, ka mirušie var ietekmēt dzīvos — radus un draugus.

Bet vai tiešām pēc cilvēka nāves kaut kāda daļa no viņa turpina pastāvēt un var kaitēt dzīvajiem? Noskaidrosim, kāds šajā jautājumā ir Bībeles viedoklis.

Vai mirušie kaut ko apzinās?

Bībelē ir skaidri teikts, ka mirušie ”vispār nezina vairāk nekā”. Tajā ir arī paskaidrots, ka pēc nāves neviens vairs neko nav spējīgs darīt. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Pirmā cilvēka, Ādama, radīšana Dieva Rakstos ir aprakstīta šādiem vārdiem: ”Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” (1. Mozus 2:7, LB-65r.)

Pievērsiet uzmanību, ka tad, kad Ādams tika radīts, viņš kļuva par dvēseli — dzīvu personu. Saskaņā ar Bībeli, Ādamam netika dota dvēsele, kas varētu pastāvēt atsevišķi no ķermeņa. Diemžēl Ādams grēkoja, un tāpēc vēlāk viņš — dvēsele — nomira. Kā teikts Ecēhiēla grāmatas 18. nodaļas 4. pantā, ”kura dvēsele grēko, tai jāmirst”. Mēs visi no pirmā cilvēka Ādama esam mantojuši grēku un nepilnību. Tajā brīdī, kad cilvēks mirst, mirst dvēsele. (Romiešiem 5:12.)

Bībelē mirušo stāvoklis nav aprakstīts neskaidriem, miglainiem vārdiem, bet gan ir salīdzināts ar mums saprotamiem jēdzieniem. Piemēram, Bībelē ir runāts par aizmigšanu nāvē. (Psalms 13:4.) Reiz Jēzus par kādu divpadsmitgadīgu meiteni sacīja: ”Viņa nav mirusi, viņa guļ.” Cilvēki, kas to dzirdēja, Jēzu ”izsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi”. Tomēr tālāk Bībelē ir stāstīts, ka Jēzus meiteni cēla augšā no nāves miega. (Lūkas 8:51—54.)

Arī tad, kad nomira Lācars, Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Lācars ir aizmidzis, bet es eimu viņu modināt.” Tā kā mācekļi pārprata Jēzus vārdus, viņš tiem paskaidroja: ”Lācars nomiris.” Apustulis Pāvils mirušo stāvokli raksturoja līdzīgiem vārdiem: viņš sacīja, ka tie ir aizmiguši un ka Dieva noteiktā laikā tie tiks celti augšā. (Jāņa 11:11—14; 1. Tesaloniķiešiem 4:13—15.)

Interesanti, ka nekur Bībelē nav runāts par dvēseli, kas turpinātu eksistēt pēc cilvēka nāves, tāpēc baidīties no mirušajiem nav pamata. Bet kas ir vainojams tajā, ka tik daudzi cilvēki tic pēcnāves dzīvei? Kāpēc priekšstats, ka mirušie var nodarīt ļaunu dzīvajiem, ir tik izplatīts?

Izplatīti meli

Viltus reliģijas ir veicinājušas uzskatu, ka, cilvēkam nomirstot, daļa no viņa turpina dzīvot. Mācība par dvēseles nemirstību izplatījās jau cilvēces vēstures pirmsākumos. Šīs mācības ietekmē reizēm pēc valdnieku, piemēram, Ēģiptes faraonu, nāves tika nogalināti arī to vergi, jo cilvēki ticēja, ka  aizkapa valstībā vergi turpinās kalpot savam kungam.

Daudzi cilvēki ir pieredzējuši, ka viņiem nedod mieru kāds, ko viņi ir uzskatījuši par mirušā dvēseli vai garu. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka viņus neliek mierā radinieku vai citu mirušu cilvēku neapmierinātās dvēseles. Tomēr no Bībeles var skaidri redzēt, ka tā nav patiesība. Cilvēkiem uzbrūk neredzamas garīgas būtnes, ko sauc par dēmoniem, un šīs būtnes ir tās, kam sagādā baudu cilvēku mocīšana un biedēšana. (Lūkas 9:37—43; Efeziešiem 6:11, 12.)

Bībelē Sātans ir nosaukts par ”melu tēvu”, kas ”izliekas par gaismas eņģeli”. Sātans un viņa dēmoni ”pieviļ visu pasauli”. (Jāņa 8:44; 2. Korintiešiem 11:14; Atklāsmes 12:9.) Tieši Sātans ir izplatījis melus, ka dvēsele ir nemirstīga un ka mirušie var nodarīt ļaunu dzīvajiem.

Taču cilvēkus, kas vadās pēc Bībeles, nevar pievilt ar šādiem meliem. Viņi no Bībeles ir uzzinājuši par Sātana centieniem pārliecināt cilvēkus, ka mirušie var kontaktēties ar dzīvajiem. Īstenībā notiek tā, kā ir sacīts Bībelē: ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.” (Salamans Mācītājs 9:5.) Dieva Rakstos var lasīt patiesību par mirušo stāvokli, un tā mūs atbrīvo no maldīgiem priekšstatiem. (Jāņa 8:32.)

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Vai mirušie kaut ko apzinās? (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

▪ Kas ir veicinājis priekšstatu, ka daļa no cilvēka turpina pastāvēt pēc nāves? (Jāņa 8:44.)

▪ Kur ir meklējama patiesība par to, kas notiek ar mirušajiem? (Jāņa 8:32; 17:17.)

[Izceltais teksts 23. lpp.]

Cilvēkiem nedod mieru ļaunas garīgas būtnes, nevis mirušie