Plovdiva — mūsdienīga pilsēta ar senām saknēm

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Plovdiva — mūsdienīga pilsēta ar senām saknēm

NO MŪSU KORESPONDENTA BULGĀRIJĀ

PLOVDIVA ir senāka par Romu, Kartāgu un Konstantinopoli. Šī pilsēta, kurā dzīvo aptuveni 350 tūkstoši iedzīvotāju, uzcelta uz septiņiem pakalniem Bulgārijas vidienē.

Pastaigājoties pa pilsētas senajām ieliņām, var pamanīt daudz liecību par tās ievērojamo un trauksmaino pagātni. Plovdivā ir saglabājušās atliekas no celtnēm, kuras cēluši trāķieši — kareivīgas ciltis, kas dzīvoja vairākus simtus gadu pirms mūsu ēras. Uzmanību piesaista arī seno grieķu pīlāri, romiešu teātris un turku minareti.

”Skaistākā no visām pilsētām”

Arheoloģiskie izrakumi pilsētā un tās apkārtnē ļauj secināt, ka šī teritorija bijusi apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos. Romiešu vēsturnieks Ammiāns Marcellīns rakstīja, ka jau ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras vietā, kur mūsdienās atrodas Plovdiva, pastāvēja nocietināta trāķiešu apmetne, kuru viņi sauca par Eimolfiju. 342. gadā pirms mūsu ēras Eimolfiju ieņēma Maķedonijas valdnieks Filips II, Aleksandra Lielā tēvs. Viņš pilsētu pārdēvēja par Filipopoli.

Kad mūsu ēras 46. gadā pilsētu iekaroja romieši, viņi to nosauca par Trimontiju un padarīja par Trāķijas galvaspilsētu. Trimontijai bija liela stratēģiska nozīme, jo to šķērsoja Via Diagonalis — svarīgs ceļš Balkānu reģionā. Romiešu laikā pilsētā notika aktīva celtniecība, tad tika uzbūvēts gan stadions, gan amfiteātris (skat. augšējo attēlu), gan arī daudzas pirtis.

Sengrieķu rakstnieks Lukiāns kādā savā darbā aprakstīja, cik skaista ir šī pilsēta, kas viņa laikā aizņēma ieleju starp trim pakalniem Rodopu kalnu piekājē. (Skat. ”Septiņu pakalnu pilsēta”, 18. lpp.) Gleznainā pilsēta atrodas pie Maricas upes, kas vijas caur auglīgo Augštrāķijas zemieni. Nav brīnums, ka Lukiāns to nosauca par ”skaistāko no visām pilsētām”.

Pēc Romas impērijas norieta, kad sākās tā saucamie tumšie viduslaiki, šajā apvidū apmetās slāvu ciltis. Nākamo gadsimtu laikā pilsētu četras reizes izlaupīja krustneši. Vēlāk, 14. gadsimtā, pilsēta atkal piedzīvoja varas maiņu. Šoreiz to iekaroja turki, kas pilsētu pārdēvēja par Filibi un valdīja tajā līdz pat 1878. gadam. Džumas mošeja ar savu minaretu un saules pulksteni joprojām atgādina par šiem laikiem.

1878. gadā pār turkiem uzvaru guva Krievija, un pilsēta atkal mainīja savu nosaukumu — no Filibes tā pārtapa par Plovdivu. Nedaudz vēlāk, 1892. gadā, Plovdivā tika organizēta starptautiska rūpniecības un lauksaimniecības izstāde, un pilsēta piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu. Tā kļuva par vienu no neatkarīgās Bulgārijas galvenajiem tirdzniecības centriem. Otrā pasaules kara laikā neilgu brīdi pilsēta bija nonākusi vācu rokās, taču 1944. gadā padomju armija piespieda vācu karaspēku atkāpties. Bulgārija kļuva par vienu no Austrumu bloka valstīm. 1989. gadā, sabrūkot sociālistisko valstu blokam, Plovdiva atbrīvojās no Padomju Savienības ietekmes. Vēstures gaitā Plovdiva ir nonākusi daudzu valdnieku rokās. Daži no tiem varbūt ir centušies darīt labāko, kas ir viņu spēkos, tomēr to valdīšana nekad nav bijusi nevainojama.

Plovdivā tiek sludināta labā vēsts

Jau 1938. gadā Bulgārijā tika izveidota un reģistrēta apvienība ar nosaukumu Nabļudatelna kula (Sargtornis), kas iespieda un izplatīja Bībeles un bībelisku literatūru. Par spīti tam, ka komunistiskā režīma laikā Jehovas liecinieki tika vajāti, viņi nepārstāja stāstīt Plovdivas iedzīvotājiem labo vēsti, ka drīz pār zemi valdīs pilnīga debesu valdība. (Mateja 24:14.) Daži pilsētas iedzīvotāji atsaucās uz šo vēsti, un tagad Plovdivā ir divas draudzes, kurās kopā ir vairāk nekā 200 Jehovas liecinieku.

Lielākā daļa liecinieku Plovdivā ir bulgāri, tomēr viņu vidū netrūkst arī citu tautību pārstāvju. Draudžu nacionālais sastāvs, var teikt, ir tikpat raibs kā Plovdivas vēsture. Draudžu sapulces apmeklē amerikāņi, briti, itāļi, kanādieši, moldāvi un poļi. Viņi stāsta pilsētas iedzīvotājiem par Bībelē atrodamo cerību pieredzēt laiku, kad pār zemi valdīs nevainojama valdība un visi ”dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes”. (Mihas 4:4.)

[Papildmateriāls/Attēls 18. lpp.]

”SEPTIŅU PAKALNU PILSĒTA”

Mūsdienās Plovdivas viesi nevar ieraudzīt visus septiņus izdaudzinātos pakalnus, jo viens no tiem — Markova pakalns — pirms simts gadiem tika norakts, lai paplašinātu pilsētu. Par Plovdivas seno vēsturi liecina vairs tikai seši pakalni.

Trīs no šiem pakalniem pamanīt ir ļoti viegli. Tie ir Bunardžika pakalns, Džendema pakalns un Sahata pakalns. Sahata vārdu pakalnam ir devuši turki pulksteņtorņa dēļ, kas savulaik tur ticis uzcelts. Romiešu būvētā pilsētas daļa Trimontija jeb, kā to sauc paši bulgāri, Trihalmije aizņem pārējos trīs pakalnus — Džambaza pakalnu, kas ir lielākais un augstākais no pakalniem, Taksima pakalnu un Nebeta pakalnu, kura nosaukums turku valodā nozīmē ”sardzes pakalns”.

Pastaigājoties pa Plovdivas vecpilsētu, skaidri var sajust pilsētas senatnīgumu. Šajā pilsētas daļā ir gan Filipopoles seno mūru drupas, gan romiešu teātris, kur arī mūsdienās tiek organizēti koncerti un izrādes. Interesants apskates objekts ir arī labi saglabājušās Bulgārijas nacionālās atmodas laika ēkas, kas slejas abpus bruģētajām ieliņām.

[Norāde par autortiesībām]

[Karte 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

BULGĀRIJA

SOFIJA

Plovdiva

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

ATMOSTIETIES!