Vai ir jāpiesargās no saules?

”Sarūkot ozona slānim un pieaugot sauļošanās popularitātei, pārmērīgas UV [ultravioletā] starojuma iedarbības radītu veselības traucējumu risks kļūst par nopietnu sabiedrības veselības problēmu.” (DR. LI ČEN VUKS, BIJUŠAIS PASAULES VESELĪBAS ORGANIZĀCIJAS ĢENERĀLDIREKTORS.)

MĀRTINS, kāds vīrietis no Ziemeļeiropas, bija aizmidzis saulessarga ēnā Itālijas pludmalē. Mārtina āda ir ļoti gaiša, un, kad viņš pamodās, izrādījās, ka ēna ir pārvietojusies un viņa kājas saulē ir apdegušas koši sarkanas. ”Man nācās doties uz slimnīcu, lai saņemtu medicīnisku palīdzību,” stāsta Mārtins. ”Kājas bija stīvas un pietūkušas kā divi cīsiņi. Vēl divas trīs dienas pēc tam kājas neciešami sāpēja. Es nespēju tās saliekt un nevarēju nostāvēt. Āda bija tā nostiepta, ka likās — tā tūlīt pārplīsīs.”

Daudzi domā, ka no saules ir jāuzmanās tikai gaišas ādas īpašniekiem, tādiem kā Mārtins, taču tāds priekšstats ir maldīgs. Kaut arī cilvēki ar tumšāku ādu tiešām ir labāk pasargāti no saules apdegumiem, tomēr arī viņi var saslimt ar ādas vēzi. Turklāt tumšā ādā vēzis bieži paliek nepamanīts, līdz tas jau ir sasniedzis bīstamu stadiju. Pārmērīga saules staru iedarbība var izraisīt arī acu bojājumus un novājināt imūnsistēmu, un šīs problēmas var parādīties daudzus gadus pēc tam, kad kaitējums ir nodarīts.

Tuvāk ekvatoram UV starojums parasti ir intensīvāks, tāpēc tiem, kas uzturas tropu un subtropu zemēs, ir jābūt īpaši piesardzīgiem. Vēl jo vairāk tas ir svarīgi tāpēc, ka sarūk atmosfēras ozona slānis. Īsi aplūkosim dažus bojājumu veidus, ko var radīt pārmērīga saules staru iedarbība.

Acu bojājumi

Aptuveni 15 miljoniem pasaules iedzīvotāju redzi ir laupījusi katarakta, kas ir izplatītākais akluma iemesls. Katarakta ir acs lēcas apduļķošanās. Tā rodas, kad olbaltumvielu molekulas lēcā zaudē savu normālo struktūru un saķeras kopā, izveidojot sabiezējumus, un lēcā uzkrājas pigmenti. Iznākumā tiek traucēta acs lēcas gaismas caurlaidība. UV starojuma iedarbība ilgā laika posmā ir viens no kataraktas riska faktoriem. Tiek lēsts, ka līdz 20 procentos gadījumu kataraktu ir vai nu izraisījusi, vai padarījusi smagāku regulāra un ilgstoša saules staru iedarbība.

Katarakta sevišķi bieži ir sastopama ekvatora tuvumā, kur atrodas daudz trūcīgu valstu. Āfrikā, Āzijā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā miljoniem nabadzīgu cilvēku ir zaudējuši redzi, jo nespēj samaksāt par kataraktas operāciju.

Ādas bojājumi

Trešā daļa visu reģistrēto vēža gadījumu ir dažādi ādas vēža veidi. Katru gadu tiek reģistrēti  aptuveni 130 tūkstoši jaunu melanomu, kas ir bīstamākais ādas vēzis. Vēl biežāk sastopami ir citi ļaundabīgie ādas audzēji, piemēram, bazālo šūnu ādas vēzis (bazalioma) un plakanšūnu ādas vēzis, — jauno gadījumu skaits sasniedz divus līdz trīs miljonus. Katru gadu apmēram 66 tūkstoši cilvēku mirst ar ādas vēzi. *

Kā saule bojā ādu? Biežākais un pazīstamākais tūlītējais bojājums, ko izraisa pārsauļošanās, ir saules apdegums. Apsārtums un sāpīgums var saglabāties vairākas dienas, un āda var pārklāties pūslīšiem un lobīties.

Kad āda saulē apdeg, UV starojums iznīcina lielāko daļu šūnu ādas virsējā kārtā un skar arī dziļākus slāņus. Krāsas izmaiņas, kas ādā rodas saules ietekmē, ir bojājuma pazīme. Ja starojums ir izraisījis DNS bojājumus, kas ietekmē ādas šūnu augšanu un dalīšanos, var attīstīties ādas vēzis. Saules starojuma iedarbībā mainās arī ādas struktūra — āda kļūst raupja un zaudē elastību. Tā priekšlaicīgi noveco, kļūst krunkaina un viegli savainojama.

Imūnsistēmas bojājumi

Pētījumi liecina, ka pārmērīga UV starojuma deva var nomākt noteiktas imūnsistēmas funkcijas, samazinot organisma spējas pretoties infekcijām. Ir ziņas, ka pat mērena saules starojuma iedarbība paaugstina bakteriālu infekciju, vīrusinfekciju, sēnīšslimību un parazītisku slimību risku. Daudzi ir ievērojuši, ka viņiem pēc atrašanās saulē regulāri mēdz parādīties tā dēvētās aukstumpumpas, ko izraisa herpesvīruss. Kā paskaidrots kādā Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā, noteikta ultravioletā spektra daļa, ko sauc par UV-B starojumu, ”acīmredzot samazina imūnsistēmas efektivitāti, un tā vairs nespēj pretoties herpesvīrusam, tāpēc infekcija aktivizējas un parādās čūliņas”.

Tātad, ja runa ir par vēža risku, pārsauļošanās rada divkāršas briesmas. Pirmkārt, tā var izraisīt DNS bojājumus, un, otrkārt, nomācot imūnsistēmu, tā vājina organisma dabiskās spējas tikt galā ar šādiem bojājumiem.

Tā kā risks ir tik nopietns, ir svarīgi uzmanīties, lai mūsu āda nesaņemtu pārāk lielu saules starojuma devu. Tā mēs pasargājam savu veselību un varbūt pat dzīvību.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 11. lpp.]

PIESARDZĪBAS SOĻI

▪ Ierobežojiet uzturēšanos saulē no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā, kad UV starojums ir visintensīvākais.

▪ Centieties atrasties ēnā.

▪ Velciet vieglas un brīvas blīvi austa auduma drēbes, kas nosedz rokas un kājas.

▪ Uzlieciet cepuri ar platām malām, lai aizsargātu no saules acis, ausis, seju un kaklu.

▪ Valkājiet labas kvalitātes saulesbrilles, kas aizsargā acis arī no sāniem un nodrošina 99 līdz 100 procentu aizsardzību pret UV-A un UV-B stariem.

▪ Lietojiet plaša spektra saules aizsargkrēmu, kuram saules aizsardzības faktors (SPF) ir vismaz 15, un ik pēc divām stundām no jauna bagātīgi uzklājiet to uz ādas.

▪ Tā kā ”kalnu saulēs” un solārijos tiek izmantots UV starojums, kas var bojāt ādu, Pasaules Veselības organizācija iesaka tos nelietot.

▪ Pievērsiet īpašu uzmanību tam, lai aizsargātu no saules bērnus, jo viņu āda ir jutīgāka pret sauli nekā pieaugušajiem.

▪ Uzmanieties, lai neaizmigtu saulē.

▪ Ja ievērojat, ka jums parādījusies aizdomīga dzimumzīme, vasaras raibums vai plankums, griezieties pie ārsta.