Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Motorizēts lidojums

Motorizēts lidojums

Motorizēts lidojums

GADSIMTIEM ilgi cilvēki loloja sapni atrauties no zemes un lidot. Taču cilvēka muskuļu spēks nav pietiekams, lai mēs spētu pacelt gaisā paši savu svaru. 1781. gadā skotu izgudrotājs Džeimss Vats konstruēja tvaika dzinēju, kas ļāva iegūt rotācijas kustību, un 1876. gadā vācu inženieris Nikolauss Oto, tālāk attīstīdams savu priekšgājēju sasniegumus, uzbūvēja iekšdedzes dzinēju. Tagad cilvēku rīcībā bija dzinējs, kas varētu darbināt lidojošu mašīnu. Bet kurš uzbūvēs šādu motorizētu lidaparātu?

Brāļi Vilburs un Orvils Raiti bija sapņojuši par lidošanu kopš mazotnes, kad viņi laida gaisā papīra pūķus. Vēlāk brāļi attīstīja konstruktoru iemaņas, izgatavodami velosipēdus. Viņi nonāca pie domas, ka galvenā problēma, kas jāatrisina, lai iekarotu debesis, ir lidaparāta vadāmība. Lidmašīna, ko gaisā nevar vadīt, ir tikpat nederīga kā velosipēds, ko nav iespējams stūrēt. Vilburs vēroja baložus un pamanīja, ka pagriežoties tie nosveras uz sāniem, tāpat kā to dara velosipēdists. Viņš secināja, ka putni lidojumā izdara pagriezienus, mainīdami spārnu galu leņķi, un viņam radās ideja uzbūvēt spārnu, ko varētu locīt.

1900. gadā Vilburs un Orvils uzbūvēja planieri ar lokāmiem spārniem. Vispirms viņi to laida gaisā līdzīgi kā papīra pūķi un pēc tam arī paši veica izmēģinājuma lidojumus. Brāļi atklāja, ka lidaparātam ir vajadzīgas trīs galvenās stūres, lai kontrolētu augstuma maiņu, pagriezienu un sānsveri. Bet spārnu radītais cēlējspēks nebija pietiekams, tāpēc viņi uzbūvēja aerodinamisko cauruli un sāka eksperimentēt ar dažādiem spārnu veidiem. Brāļi izmēģināja simtiem variantu, līdz atrada ideālo spārna formu un lielumu. 1902. gadā viņi uzbūvēja planieri, kuru viņiem izdevās sekmīgi vadīt. Nākamais jautājums bija: vai viņiem izdosies arī pievienot tam motoru?

Brāļi paši uzbūvēja dzinēju savam lolojumam. Balstoties uz pieredzi, ko viņi bija guvuši eksperimentos aerodinamiskajā caurulē, viņi atrisināja arī sarežģīto propellera konstrukcijas problēmu. Beidzot 1903. gada 17. decembrī dzinējs ierūcās, propelleri sāka griezties un lidaparāts pacēlās ledainajā vējā. ”Mēs bijām sasnieguši mērķi, par ko bijām sapņojuši kopš bērnības,” teica Orvils Raits. ”Mēs bijām iemācījušies lidot.” Brāļi ieguva starptautisku slavu. Bet kā viņiem izdevās piepildīt savu sapni? Viņi to paveica, mācoties no dabas.

[Attēls 4. lpp.]

Brāļu Raitu ”Flyer” pacēlās gaisā ASV, Ziemeļkarolīnas štatā, 1903. gadā