Dabā tas jau bija

”Prasi.. debesu putniem, — tie tev pavēstīs; ..tā Kunga roka to visu, visu pasauli ir darījusi.” (Ījaba 12:7—9.)

NO KNĀBJA līdz pat astes galam putns ir radīts lidošanai. Piemēram, ja runa ir par spārnu spalvām, to kātiem ir jābūt ļoti izturīgiem, jo uz spārniem lidojumā balstās viss putna svars. Kā ir iespējams, ka spārns vienlaikus ir gan izturīgs, gan ārkārtīgi viegls? Šķērsgriezumā var redzēt, ka spalvas kātam ir poraina serde, ko ietver cieta ārējā kārta. Tas atgādina materiālus, ko būvniecībā dēvē par sendviča tipa materiāliem. Inženieri ir pētījuši putna spalvu kātu uzbūvi, un stieņi, kas veidoti pēc sendviča principa, tiek izmantoti lidmašīnu būvē.

Arī putna kauli ir atjautīgi konstruēti. Lielākajai daļai no tiem ir tukšs vidus, un daudziem kauliem ir iekšēja balstu sistēma, kas pēc struktūras līdzinās režģotai būvkonstrukcijai, kuru sauc par Vorena kopni. Interesanti, ka līdzīga konstrukcija ir izmantota kosmosa kuģa spārnos.

Mūsdienās pilots vada lidmašīnu, mainot dažu kustīgu astes un spārnu daļu leņķi. Turpretī putns, lai mainītu atsevišķu spalvu un spārna novietojumu un kustību, darbina kādus 48 muskuļus pleca rajonā un spārnā, un tas kustina šos muskuļus vairākas reizes sekundē. Aviokonstruktori var vienīgi apskaust putnu manevrēšanas spējas.

Lidojums, jo īpaši pacelšanās gaisā, prasa daudz enerģijas, tāpēc putniem ir vajadzīgs spēcīgs ”motors”, kas īsā laikā spēj saražot lielu enerģijas daudzumu. Šāds ”motors” ir putna sirds. Salīdzinājumā ar tikpat liela zīdītāja sirdi tā sitas ātrāk un parasti ir arī lielāka un spēcīgāka. Turklāt putna elpošanas sistēma ir veidota tā, ka putniem, atšķirībā no zīdītājiem, asinis bagātinās ar skābekli ne tikai ieelpas, bet arī izelpas laikā.

Cik efektīvs ir putna ”motors”? Ja atgriežamies pie lidmašīnas, tās dzinējam ir jābūt pietiekami jaudīgam, lai lidaparāts spētu pacelties gaisā ar nepieciešamo degvielas krājumu. Piemēram, kad Boeing 747 dodas desmit stundu lidojumā, degviela veido aptuveni trešo daļu no lidmašīnas svara. Līdzīga ”degvielas” attiecība pret kopējo ķermeņa svaru ir kādam strazdam, kas desmit stundu ilgā migrācijas lidojumā zaudē nepilnu pusi svara. Bet, kad sarkanā puskuitala uzsāk lidojumu no Aļaskas uz Jaunzēlandi, vairāk nekā puse no tās svara ir tauki, un šis putns lido bez apstājas astoņas dienas (aptuveni 190 stundas). Neviens aviolaineris nespēj atkārtot šo sasniegumu.