Automātiskās navigācijas sistēmas

DAUDZIEM autobraucējiem ir labi zināms, cik grūti reizēm ir atrast ceļu cauri svešai pilsētai. Ko tad lai saka par navigatoriem, kam jāietur pareizais kurss šķietami bezgalīgā okeānā, kur visapkārt plešas tikai ūdens klajs bez redzamiem orientieriem? Ar kompasu vien nepietiek, ja navigators nezina savu stāvokli attiecībā pret galamērķi. Tikai līdz ar sekstanta un jūras hronometra ieviešanu 18. gadsimta 30. gados kuģiniekiem radās iespēja precīzi noteikt savu atrašanās vietu un iezīmēt kartē kursu, bet kuģa stāvokļa noteikšana ik reizi prasīja stundām ilgus aprēķinus.

Mūsdienās daudzās zemēs autobraucējiem orientēties palīdz samērā lētas navigācijas ierīces, kas uztver signālus no globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS). Atliekt ievadīt iecerētā galamērķa adresi, un ierīce uz ekrāna precīzi parāda, kur jūs atrodaties, un pēc tam dod norādījumus, kā nokļūt vajadzīgajā vietā. Kā šīs automātiskās navigācijas ierīces darbojas?

Satelītu navigācijas sistēma izmanto aptuveni 30 mākslīgo pavadoņu jeb satelītu, kas nepārtraukti raida radiosignālus, kuri ļauj noteikt satelīta koordinātas, kā arī pārraides laiku ar precizitāti līdz dažām sekundes miljardajām daļām. Kad GPS uztvērējs auto navigācijas ierīcē ir saņēmis signālus no vairākiem satelītiem, tas precīzi izmēra, cik ilgs laiks ir pagājis starp signāla noraidīšanas un uztveršanas brīdi. Pēc šīs informācijas tas aprēķina jūsu atrašanās vietu. Vai spējat iedomāties, cik sarežģīti ir šie aprēķini? Dažās sekundēs ierīce izrēķina distanci vismaz līdz trīs satelītiem, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā un milzīgā ātrumā pārvietojas dažādos virzienos.

Bredfords Pārkinsons un Aivens Getings izgudroja GPS pagājušā gadsimta 60. gadu pirmajā pusē. Sākotnēji šī sistēma bija izstrādāta militārām vajadzībām, bet pēc tam, kad GPS pilnībā bija sākusi darboties, tā 1996. gadā tika padarīta pieejama arī civiliem mērķiem. GPS uztvērējs ir īsts datortehnoloģijas brīnums, bet vai tā bija pasaulē pirmā automātiskā navigācijas ierīce?

[Norāde par attēla autortiesībām 8. lpp.]

Zemeslode: Based on NASA photo