Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Fēru salas, kur tuneļi ved zem jūras

Fēru salas, kur tuneļi ved zem jūras

Fēru salas, kur tuneļi ved zem jūras

FĒRU SALAS ir neliela salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos. Tajā ietilpst 18 salas (neskaitot daudzas sīkas, neapdzīvotas saliņas), un tur dzīvo tauta, kas runā fēru valodā. Šeit skatam paveras neaprakstāmi skaistas ainavas: stāvās, asās klintis iestiepjas jūrā, un piekrastes ciematus izraibina mājas, kas nokrāsotas visdažādākajās krāsās. Vasarā ir grūti atraut acis no zaļajiem pakalniem, kad tie mirdz spožajā saulē.

Fērās dzīvo 48 tūkstoši iedzīvotāju, kas veido vienotu kopienu, taču uzturēt sakarus starp salām ne vienmēr ir bijis viegli. Senākos laikos, lai nokļūtu no salas uz salu un pārvadātu preces, fērieši izmantoja airu laivas. Ja kāds gribēja pārvietoties pa sauszemi, ceļš bija jāmēro kājām, šķērsojot gan stāvas kalnu grēdas, gan dziļas ielejas. Uzbūvēt māju bija grūts uzdevums, jo visi celtniecības materiāli bija jāved ar laivu. Turklāt krava no krasta vēl bija jānogādā uz ciemu, un tikai tad celtniecība varēja sākties.

Pirmie iedzīvotāji

Pašu senāko rakstisko liecību par Fēru salām ir atstājis kāds īru mūks. Dokumentā, kas tapis ap mūsu ēras 825. gadu, viņš raksta, ka vairāk nekā simt gadu pirms viņa ierašanās Fērās šajās vientuļajās salās bija mitinājušies citi īru mūki. Taču pirmā apmetne tur acīmredzot tika nodibināta devītā gadsimta pirmajā pusē, kad uz salām no Norvēģijas esot atbraucis leģendārais Grimurs Kambans.

Salu pirmie iedzīvotāji pārtika galvenokārt no zvejas, bet viņi arī audzēja aitas. Fēru valodā salu nosaukums Føroyar nozīmē ”aitu salas”, un vēl šobaltdien aitkopībai salās ir svarīga vieta. Siltā aitas vilna allaž ir sargājusi saliniekus no skarbajiem vējiem, lietiem un aukstuma. Agrāk pat mēdza teikt, ka vilna ir Fēru zelts.

Pat mūsdienās Fērās aitu ir vairāk nekā cilvēku. Saglabājies ir arī tradicionālais aitas gaļas sagatavošanas veids: to pakar šķūnīti, kur tā caurvējā izžūst. Šādi vītināta gaļa iegūst īpašu garšu, kas to padara par īstu delikatesi.

Nelielās, izolētās kopienās cilvēkus parasti saista ļoti ciešas saites, jo viņi ir atkarīgi cits no cita, un fērieši šajā ziņā nav izņēmums. Ciešās attiecības nav zudušas arī tagadējā modernajā laikmetā, kad līdz ar jaunām transporta un saziņas iespējām uzturēt sakarus salinieku starpā ir kļuvis krietni vienkāršāk.

Tuneļi — saikne starp salām

Pirmo tuneli Fērās atklāja 1963. gadā. Šis kalnu tunelis savieno divus ciematus Sūrojas salā, kas atrodas vistālāk uz dienvidiem. Tunelis tika būvēts no abiem galiem vienlaikus, un, lai to ierīkotu, strādniekiem nācās rakt, urbt un spridzināt, pārvietojot milzīgas zemes un akmens masas.

Kāds nesen izbūvēts tunelis savieno divas salas, un tā maksimālais dziļums ir 150 metri zem jūras līmeņa. Tuneļa būvē tika izmantots piecus metrus garš urbis. Vispirms celtnieki izurba iežos caurumu, ievietoja tur dinamītu un tad to uzspridzināja. Pēc tam viņi atbrīvoja eju no iežu atlūzām, iegūstot piecus metrus garu tuneļa posmu. Tad procesu atkārtoja no jauna, un tā darbs turpinājās, līdz bija izrakts aptuveni 6,2 kilometrus garš tunelis. Satiksmei to atklāja 2006. gada 29. aprīlī.

Tagad salās ir uzbūvēti jau 18 tuneļi, un divi no tiem ved zem jūras. Ja rēķina tuneļu kopējā garuma attiecību pret iedzīvotāju skaitu, Fēras pārspēj visas citas zemes. Bet fēriešiem ar to vēl nav gana. Lāgtings, Fēru parlaments, ir pieņēmis lēmumu ierīkot vēl divus zemjūras tuneļus. 2012. gadā ir plānots pabeigt 11,9 kilometrus garu tuneli, kas būs viens no garākajiem zemūdens tuneļiem pasaulē.

Jehovas liecinieki Fēru salās

Fēru salās ir kāda iedzīvotāju grupa, kuru saista īpašas saites, — tie ir vietējie Jehovas liecinieki. Pirmie liecinieki uz salām atbrauca 1935. gadā. Tās bija divas dedzīgas kristietes no Dānijas, kuras šeit pavadīja vasaru, iedamas pie cilvēkiem uz mājām un stāstīdamas viņiem Bībeles vēsti par Dieva Valstību. Ar laiku daži salinieki atsaucās uz labo vēsti un arī paši sāka sludināt to citiem. (Mateja 24:14.)

Tagad Fērās ir aptuveni simt Jehovas liecinieku, kas pulcējas četros sapulču namos. Cītīgi sludināt viņiem palīdz ceļi un tuneļi, kas mūsdienās savieno šīs skaistās salas, kuras ieskauj nemierīgie Ziemeļatlantijas ūdeņi.

[Attēls 17. lpp.]

Šis zemjūras tunelis starp divām salām ved 150 metru dziļumā