Kas notiek pasaulē

”Pārsteidzoši, bet ASV gadu no gada Bībele ir visvairāk pirktā grāmata, kaut gan 90% mājsaimniecību jau ir vismaz viena Bībele. [..] ..katru gadu tiek pārdoti aptuveni 25 miljoni eksemplāru.” (THE WALL STREET JOURNAL, ASV.)

”Pasaulē ik gadus no čūskas koduma cieš apmēram 4,5 miljoni cilvēku. Pēc piesardzīgiem aprēķiniem, čūskas koduma dēļ mirst vismaz 100 tūkstoši cilvēku gadā un 250 tūkstoši kļūst par invalīdiem uz mūžu.” (MELBURNAS UNIVERSITĀTE, AUSTRĀLIJA.)

2008. gadā tika nosūtīti aptuveni 210 miljardi e-pasta ziņojumu dienā. (NEW SCIENTIST, LIELBRITĀNIJA.)

Satiksmes troksnis kaitē atmiņai

”Ja guļamistaba atrodas automaģistrāles, dzelzceļa vai lidostas tuvumā, pastāv liela iespēja, ka tiem, kas tajā guļ, būs grūtāk atcerēties iepriekšējo informāciju un apgūt jaunas zināšanas, pat ja viņi naktī no trokšņa nepamostas,” apgalvo Īsbrands van der Verfs no Nīderlandes Neirozinātņu institūta. Atmiņu un spēju apgūt zināšanas kaitīgi ietekmē ne tikai miega trūkums, bet, kā minēts Nīderlandes laikrakstā de Volkskrant, arī ”nelieli dziļa miega traucējumi, kas neliek pamosties”. Lai hipokamps, smadzeņu daļa, kurai ir būtiska loma atmiņas procesos, spētu darboties pareizi, tam ir nepieciešams dziļš miegs, ko netraucē tādi ārēji stresa faktori kā troksnis un gaisma.

Pirotehnika un elpceļu problēmas

Uguņošana ir krāšņa izrāde, taču daļiņas, ko tā izplata gaisā, apdraud veselību. Lai iekrāsotu liesmu dažādās krāsās, pirotehnikā izmanto metālu sāļus, piemēram, stroncijs ļauj iegūt sarkanu liesmu, bet bārijs — zaļu. Austrijas zinātnieki pārbaudīja sniega paraugus pirms un pēc Jaungada uguņošanas un konstatēja, ka pēc svētkiem bārija saturs sniegā bija palielinājies aptuveni 500 reižu. Saindēšanās ar bāriju var izraisīt bronhu spazmas, tāpēc zinātnieki brīdina, ka pirotehnikas dūmu ieelpošana var saasināt astmu un citas elpceļu slimības.

Vēja turbīnas nogalina sikspārņus

Kanādā, Albertas provincē, pie vēja turbīnām atrod beigtus sikspārņus, stāstīts žurnālā Scientific American, un tas mulsina zinātniekus, jo sikspārņi ir izveicīgi lidotāji un tiem piemīt izcilas eholokācijas spējas. Izpētot bojāgājušos sikspārņus, zinātnieki 92 procentiem upuru konstatēja iekšēju asiņošanu, tāpēc viņi spriež, ka šo dzīvnieciņu vārīgā elpošanas sistēma nespēj izturēt kraso gaisa spiediena kritumu, ko rada turbīnu lāpstiņas. Tās griežas ar ātrumu, kas galos sasniedz ap 200 kilometriem stundā. Visvairāk cieš migrējošie kukaiņēdāji sikspārņi, un zinātnieki ir noraizējušies, ka vēja turbīnas var nodarīt lielu postu ekosistēmām.