Radies nejauši vai radīts?

Jūras bruņrupuča navigācijas sistēma

● Jūras bruņrupuču migrāciju no barošanās vietām uz piekrastēm, kur tie dēj olas, dabas pētnieki pieskaita pie izcilākajiem dzīvnieku valsts sasniegumiem. Šie lielie rāpuļi jau gadu desmitiem raisa zinātnieku interesi.

Pārdomām. Tādi jūras bruņrupuči kā karetes ik pēc diviem līdz četriem gadiem iznāk krastā dēt olas. Vienā ligzdā bruņrupuciene iedēj ap simt olu un rūpīgi ierok tās smiltīs. Kad bruņrupucēni izšķiļas, tie dodas okeānā un uzsāk pārsteidzošu ceļojumu, kura garums var sasniegt aptuveni 12,9 tūkstošus kilometru. Pēc gadiem, kad jaunās bruņrupucienes ir pieaugušas, tās atgriežas dēt olas tajā pašā vietā, kur savulaik izšķīlušās.

Kā bruņrupuči orientējas? ”Izskatās, ka tiem ir iedzimta sava veida magnētiskā karte,” saka biologs Kenets Loumens no Ziemeļkarolīnas universitātes (ASV), kura vārdi ir citēti National Geographic News. Pētījumi vedina domāt, ka šie bruņrupuči nosaka savu atrašanās vietu, orientējoties pēc Zemes magnētiskā lauka. Šī neparastā spēja mazajiem, neaizsargātajiem bruņrupucēniem ļauj mērot tūkstošiem kilometru garu ceļu Atlantijas okeānā, un tālajā ceļojumā tie dodas ”patstāvīgi, nevis sekojot citiem bruņrupučiem”, norāda Kenets Loumens.

Kā jūs domājat? Vai jūras bruņrupuča navigācijas spējas ir radušās nejauši, vai arī tās ir radītas?

[Papildmateriāls 25. lpp.]

INTERESANTI

● Izdējusi olas un aprakusi tās smiltīs, bruņrupuciene pamet dējumu.

● Lai izlauztos no čaumalas, bruņrupucēns izmanto īpašu ragvielas izaugumu, ko sauc par olas zobu un kas pēc izšķilšanās nokrīt.

● Jūras bruņrupuči 90 procentus savas dzīves pavada okeānā.

[Norāde par attēla autortiesībām 25. lpp.]

© Masa Ushioda/WaterF/age fotostock