Jauniešu jautājumi

Kas man jāzina par sociālajiem tīkliem? 1. daļa

”Man ir draugi citās zemēs, un sociālie tīkli ir labākā iespēja uzturēt ar viņiem kontaktu. Man patīk, ka es varu izrunāties ar viņiem, kaut gan viņi dzīvo ļoti tālu.” (Sjū *, 17 gadi.)

”Manuprāt, sēdēt sociālajos tīklos ir tīrā laika izniekošana, tā ir sliņķa sociālā dzīve. Īstu draudzību var uzturēt tikai reālajā dzīvē.” (Gregorijs, 19 gadi.)

KURAM no šiem viedokļiem tu drīzāk būtu gatavs piekrist? Lai kādas būtu tavas domas, viens ir skaidrs: sociālie tīkli * ir kļuvuši ārkārtīgi populāri. Lai sasniegtu 50 miljonu auditoriju, radio bija vajadzīgi 38 gadi un televīzijai — 13 gadi, bet internetam pietika ar 4 gadiem. Sociālā tīkla Facebook lietotāju skaits nesen tikai gada laikā pieauga par 200 miljoniem.

Uzraksti, vai šis apgalvojums ir pareizs vai nepareizs.

Vislielākā sociālo tīklu lietotāju grupa ir pusaudži. ․․․․․ Pareizi ․․․․․ Nepareizi

Atbilde: nepareizi. Gandrīz divas trešdaļas vispopulārākā sociālā tīkla lietotāju ir 25 gadus veci vai vecāki. 2009. gadā procentuāli lielāko lietotāju skaita pieaugumu veidoja cilvēki vecumā no 55 gadiem.

Bet, protams, miljoniem jauniešu izmanto sociālos tīklus, un daudziem tas ir kļuvis par iecienītāko komunikācijas veidu. ”Es deaktivizēju savu profilu, bet pēc tam to atkal aktivizēju, jo pa telefonu neviens pat necentās ar mani sazināties,” stāsta Džesika. ”Ja tevis nav sociālajā tīklā, šķiet, citi par tevi aizmirst.”

Kas cilvēkus tā piesaista sociālajos tīklos? Atbilde ir vienkārša: cilvēkiem piemīt dabiska vēlme kontaktēties ar citiem, un tieši to piedāvā šīs tīmekļa vietnes. Pievērsīsim uzmanību, kāpēc daudziem šķiet vilinoši reģistrēties kādā no sociālajiem tīkliem.

1. Tas ir ērti.

”Uzturēt kontaktus ar draugiem reizēm ir sarežģīti, bet, ja jūs visi esat vienā sociālajā tīklā, tas ir vieglāk par vieglu!” (Lea, 20 gadi.)

 ”Es uzrakstu komentāru, un tas ir tas pats, it kā es uzreiz būtu aizsūtījusi e-pastus visiem saviem draugiem.” (Kristīne, 20 gadi.)

2. Vienaudžu spiediens.

”Bieži vien kāds grib mani pievienot saviem draugiem, bet man nav sava profila, tāpēc tas nav iespējams.” (Natālija, 22 gadi.)

”Kad es citiem saku, ka esmu izlēmusi neveidot savu profilu, viņi skatās uz mani tā, it kā ar mani kaut kas nebūtu kārtībā.” (Īva, 18 gadi.)

3. Plašsaziņas līdzekļu spiediens.

”Plašsaziņas līdzekļi veicina priekšstatu, ka tad, ja tu neesi saistīts ar citiem ”supertīklā”, tev nebūs draugu. Un, ja tev nav draugu, tev nav dzīves. Tāpēc, ja tevis nav sociālajos tīklos, tevis nav nekur.” (Katrīna, 18 gadi.)

4. Skola.

”Mani skolotāji izmanto sociālo tīklu. Dažreiz viņi tur paziņo, kad būs kāds pārbaudes darbs. Citreiz, ja es kaut ko nesaprotu, piemēram, matemātikā, es uzrakstu savu jautājumu skolotāja ”sienā”, un viņš man palīdz atrisināt uzdevumu.” (Marina, 17 gadi.)

5. Darbs.

”Darba meklētāji izmanto sociālos tīklus, lai nodibinātu kontaktus. Dažreiz tas viņiem palīdz atrast darbu.” (Eimija, 20 gadi.)

”Es sociālo tīklu lietoju darbam. Tā klienti var redzēt, pie kādiem grafiskā dizaina projektiem es patlaban strādāju.” (Deivids, 21 gads.)

Vai arī tev būtu jāizveido profils kādā sociālajā tīklā? Ja tu vēl dzīvo pie vecākiem, lēmums ir jāpieņem viņiem. * (Salamana Pamācības 6:20.) Ja vecāki nevēlas, lai tu būtu sociālajos tīklos, tev ir viņiem jāklausa. (Efesiešiem 6:1.)

Tomēr daži vecāki saviem bērniem, kas ir jau pietiekami nobrieduši, atļauj izmantot kādu sociālo tīklu un kontrolē, kā bērni to lieto. Ja tā rīkojas arī tavi vecāki, vai var teikt, ka viņi jaucas tavā privātajā dzīvē? Nekādā gadījumā! Sociālo tīklu ietekme ir ārkārtīgi liela, tāpēc taviem vecākiem ir pamats uztraukties, kā tu tos izmanto. Sociālie tīkli, tāpat kā internets vispār, slēpj sevī zināmas briesmas. Kā tu vari izvairīties no šīm briesmām, ja vecāki tev atļauj veidot profilu sociālajā tīklā?

Droša ”braukšana”

Interneta lietošanu savā ziņā var salīdzināt ar automašīnas vadīšanu. Kā tu noteikti esi ievērojis, ne visi, kam ir autovadītāja apliecība, brauc atbildīgi. Patiesībā daudzi iekļūst smagos satiksmes negadījumos, jo ir bijuši neuzmanīgi vai nevērīgi.

Līdzīgi ir ar interneta lietotājiem. Daži ”brauc” atbildīgi, bet citi — pavisam neapdomīgi. Ja vecāki tev ir atļāvuši izveidot profilu sociālajā tīklā, tas nozīmē, ka viņi tev uzticas. Viņi tev dod iespēju ”braukāt” pa kibertelpas daļu, kurā jābūt īpaši piesardzīgam. Kāds ”autovadītājs” tu esi? Vai tu esi pierādījis, ka, lietojot internetu, spēj būt saprātīgs? (Salamana Pamācības 2:11.)

Tālāk šajā rakstā ir aplūkoti divi būtiski jautājumi, kas saistīti ar sociālajiem tīkliem, — tavs privātums un laiks. Kādā no nākamajiem numuriem šajā rubrikā tiks aplūkoti vēl divi jautājumi — tava reputācija un draugi.

 PRIVĀTUMS

Ja runa ir par sociālajiem tīkliem, varbūt privātums ir pēdējais, kas tev nāk prātā. Galu galā pati sociālo tīklu jēga ir dibināt kontaktus ar cilvēkiem. Tomēr, ja aizmirst par piesardzību, var iedzīvoties lielās problēmās.

Ilustrācijai: iztēlojies, ka tev ir liela nauda. Vai tu to rādītu visiem pēc kārtas, ejot pa ielu ar draugiem? Tas būtu muļķīgi — tā tu pats uzprasītos, lai tevi apzog! Gudri būtu turēt naudu tur, kur citi to neredz.

Domā par savu privāto informāciju kā par savu naudu. No šāda aspekta paskaties uz šo sarakstu un atzīmē, ko tu nevēlies atklāt pilnīgiem svešiniekiem:

․․․․․ mana mājas adrese

․․․․․ mana e-pasta adrese

․․․․․ kurā skolā es mācos

․․․․․ kad mani var sastapt mājās

․․․․․ kad neviena nav mājās

․․․․․ manas fotogrāfijas

․․․․․ mani uzskati

․․․․․ manas intereses

Pat tad, ja tu esi pats atvērtākais cilvēks pasaulē, visticamāk, tu piekritīsi, ka vismaz kaut ko no minētā nebūtu vēlams darīt zināmus visiem pēc kārtas. Tomēr daudzi jaunieši un arī pieaugušie neviļus ir izpauduši svešiniekiem pārāk personisku informāciju. Kā tu vari nepieļaut šādu kļūdu?

Ja vecāki tev ir atļāvuši lietot kādu sociālo tīklu, tev ir rūpīgi jāiepazīstas ar tā privātuma iestatījumiem un jāizmanto iespējas aizsargāt savu privāto informāciju. Neatstāj to sociālā tīkla ziņā. Var gadīties, ka sociālā tīkla noklusējuma iestatījumi dod iespēju aplūkot un rakstīt komentārus tavā lapā daudz lielākam cilvēku skaitam, nekā tu domā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kāda meitene mainīja iestatījumus tā, lai tikai viņas draugi varētu aplūkot to, ko viņa ievieto savā lapā. ”Dažiem maniem draugiem ir draugi, kurus es nepazīstu,” viņa stāsta, ”un es nevēlējos, lai par mani lasītu sveši cilvēki.”

Pat ja tu uzturi kontaktus tikai ar tuviem draugiem, ir jābūt uzmanīgam. ”Vēlme saņemt draugu komentārus var būt tik spēcīga, ka tā jau kļūst par atkarību un tu sāc dalīties informācijā, ko vajadzētu paturēt pie sevis,” stāsta 21 gadu vecā Korīna.

Nekad neaizmirsti, ka internetā privātums vienmēr ir nosacīts. Kāpēc tā var apgalvot? ”Lielie interneta portāli veido savu datubāzu rezerves kopijas,” savā grāmatā CyberSafe raksta Gvena Šurgina O’Kīfa. ”Tas, ko mēs ievietojam kibertelpā, nekad pilnībā neizzūd. Nākas to uzskatīt par paliekošu, jo, visticamāk, kaut kur glabājas kopija; ir naivi domāt, ka tā nav.”

LAIKS

Ne tikai personisku informāciju, bet arī laiku var salīdzināt ar lielu naudas summu. Tev ir jāiemācās gudri izplānot, kā tu izmantosi savu laiku. (Salamans Mācītājs 3:1.) Ja runa ir par sociālajiem tīkliem un par internetu vispār, tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. *

”Cik gan bieži es esmu teikusi, ka es tikai uz minūti iemetīšu aci, bet paiet stunda, un es vēl aizvien sēžu internetā!” (Amanda, 18 gadi.)

”Es biju atkarīga. Katru reizi, kad atnācu no skolas, es stundām ilgi sēdēju internetā, lasīdama citu komentārus manā profilā un skatīdamās, ko viņi ir ievietojuši savējos.” (Kāra, 16 gadi.)

 ”Es varēju ieiet sociālajā tīklā no mobilā telefona, un es to darīju gan ceļā uz skolu, gan skolā, gan mājupceļā. Tikusi mājās, es apsēdos pie datora. Es zināju, ka man ir izveidojusies atkarība, bet negribēju apstāties.” (Rianna, 17 gadi.)

Ja vecāki neiebilst, ka tu lieto sociālos tīklus, apsver, cik daudz laika dienā būtu prātīgi tiem tērēt, un pēc tam kontrolē sevi. Mēneša garumā atzīmē, cik daudz laika tu pavadi sociālajos tīklos, un pārbaudi, vai tu iekļaujies plānotajā laikā. Paturi prātā, ka laiks ir kā nauda. Nepieļauj, ka sociālais tīkls tevi iedzītu ”bankrotā”. Dzīvē taču ir arī daudz svarīgākas lietas, kurām veltīt savu laiku! (Efesiešiem 5:15, 16; Filipiešiem 1:10.)

Daži jaunieši ir izlēmuši rīkoties stingri, lai kontrolētu to, kā viņi izmanto laiku. Lūk, piemēram, ko stāsta divas meitenes.

”Es deaktivizēju savu profilu, un man parādījās ļoti daudz laika. Es jutos brīva! Nesen es atkal to aktivizēju, bet tagad es sevi pilnībā kontrolēju. Reizēm es tajā neieskatos dienām ilgi un dažreiz par to pat vispār aizmirstu. Ja es jutīšu, ka atkal sāku pārmērīgi aizrauties ar sociālo tīklu, es vienkārši deaktivizēšu savu profilu.” (Elisone, 19 gadi.)

”Laiku pa laikam es rīkoju pauzes sociālā tīkla lietošanā — es uz pāris mēnešiem deaktivizēju savu profilu un vēlāk to aktivizēju no jauna. Tā es daru vienmēr, kad konstatēju, ka pavadu internetā pārāk daudz laika. Tagad es vairs nejūtos tik atkarīga no sociālā tīkla kā iepriekš. Es to izmantoju konkrētam mērķim, un viss.” (Anna, 22 gadi.)

Ņem vērā

Ir vēl kāds nozīmīgs faktors, kas ir jāņem vērā, domājot par sociālajiem tīkliem. Lai skaidrāk to saprastu, atzīmē ar ✔ variantu, kas, tavuprāt, visprecīzāk raksturo sociālo tīklu.

Sociālais tīkls pirmām kārtām ir:

A ․․․․․ komercuzņēmums

B ․․․․․ draugu klubiņš

C ․․․․․ izklaide

Tici vai nē, bet pareizā atbilde ir variants A. Pirmkārt un galvenokārt sociālais tīkls ir komercuzņēmums. Tā mērķis ir gūt peļņu, pamatā ar reklāmu. Jo vairāk cilvēku pievienojas sociālajam tīklam un jo aktīvāk tā lietotāji apmainās ar informāciju, jo vērtīgāks tas kļūst reklāmdevēju acīs. Aprēķins ir vienkāršs — jo vairāk laika kāds pavada sociālajā tīklā, jo vairāk reklāmu viņš redz.

Šie fakti palīdz saprast, ka sociālais tīkls neko nezaudēs un reklāmdevēji tikai iegūs, ja tu atklāsi par sevi informāciju pārāk daudziem un sēdēsi internetā pārāk ilgi. Tāpēc, ja tu lieto sociālos tīklus, rūpīgi sargā savu privātumu un kontrolē, cik daudz laika tu tiem tērē.

KĀDĀ NO NĀKAMAJIEM RAKSTIEM RUBRIKĀ ”JAUNIEŠU JAUTĀJUMI”

Kā sociālie tīkli var ietekmēt tavu reputāciju un draudzību ar citiem.

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu, krievu u.c. valodās) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 19. lpp.]

Radio bija vajadzīgi 38 gadi, lai sasniegtu 50 miljonu auditoriju

[Izceltais teksts 19. lpp.]

Sociālā tīkla Facebook lietotāju skaits nesen tikai gada laikā pieauga par 200 miljoniem

[Papildmateriāls 21. lpp.]

RUNĀ AR VECĀKIEM

Pārrunā ar vecākiem jautājumu par privātuma aizsardzību internetā. Kādu informāciju nebūtu vēlams izpaust visiem pēc kārtas, un kāpēc? Kādu informāciju labāk vispār neievietot internetā? Palūdz, lai vecāki tev iesaka, kā līdzsvarot attiecības internetā ar attiecībām reālajā dzīvē. Vai, pēc viņu domām, tev kaut kas būtu jāmaina?

[Attēls 20. lpp.]

Var gadīties, ka tas, ko tu dari sociālajā tīklā, nav tik privāti, kā tu iedomājies

[Attēls 21. lpp.]

Ar laiku ir tāpat kā ar naudu. Ja tu visu būsi iztērējis vienai lietai, tev tā pietrūks, kad to vajadzēs kaut kam citam