Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Noslēpumainās asaras

Noslēpumainās asaras

IR DABISKI, ka mazuļi raud. Kā skaidroja kāds speciālists, zīdaiņiem raudāšana ir kā ”akustiska nabassaite”, jo tādā veidā viņi dara zināmu, ka vēlas, lai tiktu apmierinātas viņu emocionālās un fiziskās vajadzības. Bet kāpēc mēs mēdzam raudāt arī tad, kad esam pieauguši un spējam komunicēt citādi?

Asaras var līt dažādu iemeslu dēļ. Mēs raudam aiz bēdām, aiz vilšanās un citiem smagiem pārdzīvojumiem vai aiz fiziskām sāpēm. Bet mēs varam raudāt arī prieka asaras — tad, kad izjūtam sajūsmu vai atvieglojumu vai kad esam kaut ko sasnieguši. Vēl mums var sariesties acīs asaras, kad redzam, kā citi raud. ”Ieraugot kādu raudam, lai kāds būtu viņa asaru iemesls, man pašai kaklā sakāpj kamols,” atzina kāda sieviete, vārdā Marija. Iespējams, arī kādas filmas vai grāmatas fragments jūs ir aizkustinājis līdz asarām.

Lai kas mūs būtu saraudinājis, raudas ir spēcīgs neverbāls komunikācijas līdzeklis. ”Nav daudz veidu, kā pateikt tik daudz tik īsā laikā,” ir rakstīts grāmatā Adult Crying (Kāpēc raud pieaugušie). Asaras parasti izraisa kaut kādu reakciju citos. Piemēram, ir grūti palikt vienaldzīgiem, ja kāds gauži raud, jo mēs saprotam, ka kaut kas šo cilvēku ir dziļi sāpinājis. Reaģējot uz to, mēs droši vien cenšamies viņu mierināt vai viņam palīdzēt.

Daži speciālisti uzskata, ka raudāšana palīdz atbrīvoties no spriedzes un ka regulāra asaru apspiešana var kaitēt veselībai. Bet, pēc citu vārdiem, nav zinātniski pierādīts, ka raudāšana nāk par labu fiziskā vai psiholoģiskā ziņā. Tomēr, kā liecina pētījumi, 85 procenti sieviešu un 73 procenti vīriešu apgalvo, ka pēc izraudāšanās viņi jūtas labāk. ”Dažreiz man ir vajadzīgs kārtīgi paraudāt,” teica kāda sieviete, vārdā Noemija. ”Pēc tam es varu dziļi uzelpot un atkal spēju skaidri spriest un saskatīt visu patiesā gaismā.”

Kā liecina pētījumi, 85 procenti sieviešu un 73 procenti vīriešu apgalvo, ka pēc izraudāšanās viņi jūtas labāk

Bet ne tikai pati izraudāšanās sagādā atvieglojumu — liela nozīme ir arī tam, kā citi reaģē uz mūsu asarām. Piemēram, kad citi mūs mierina vai sniedz mums atbalstu, mums kļūst vieglāk. Taču, ja šādas pozitīvas reakcijas nav, mēs varam izjust kaunu vai justies atstumti.

Nav šaubu, ka asaras joprojām slēpj sevī daudz noslēpumu. Bet jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka cilvēku spēja izpaust savas emocijas ar asarām ir apbrīnojama Dieva dāvana.