KĀDI UZSKATI IR IZPLATĪTI

Sievietes, kas veic abortu, dara to dažādu iemeslu dēļ, tostarp ekonomisku problēmu un nestabilu attiecību dēļ, vēloties saglabāt brīvību, iegūt augstāku izglītību un veidot karjeru, vai aiz bailēm kļūt par vientuļajām mātēm. Savukārt citi abortu uzskata par nepieņemamu soli, ar kuru grūtniece atsakās no viņai uzticētā morālā pienākuma laist pasaulē bērnu.

KAS TEIKTS BĪBELĒ

Dieva acīs dzīvība, it īpaši cilvēka dzīvība, ir svēta. (1. Mozus 9:6; Psalms 36:10.) Tas attiecas arī uz bērnu, kurš aug mātes klēpī, ko Dievs ir izveidojis par drošu vietu vēl nedzimuša bērna attīstībai. ”Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās,” teica kāds Bībeles sarakstītājs. Viņš piebilda: ”Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas [”visas tā daļas”, NW].” (Psalms 139:13, 16.)

Dieva viedoklis par vēl nedzimuša bērna dzīvību skaidri redzams bauslībā, ko viņš bija devis izraēliešu tautai. Bauslībā bija teikts, ka cilvēks, kas savainoja grūtnieci un nogalināja viņas nedzimušo bērnu, bija pelnījis nāvessodu — slepkavam ar savu dzīvību bija jāsamaksā par dzīvību, ko viņš bija atņēmis. (2. Mozus 21:22, 23.) Protams, tiesnešiem bija jāņem vērā notikušā apstākļi un vainīgā cilvēka motīvi. (4. Mozus 35:22—24, 31.)

Dieva viedokli atspoguļo arī mūsu sirdsapziņa, ar ko viņš mūs ir apveltījis. Kad sieviete ieklausās savā sirdsapziņā un ciena sava vēl nedzimušā bērna dzīvību, sirdsapziņa viņu atalgo. * Ja viņa ignorē sirdsapziņas balsi, tā viņai var nedot mieru vai pat viņu nosodīt. (Romiešiem 2:14, 15.) Pētījumi pierāda, ka sievietēm, kas ir veikušas abortu, biežāk attīstās trauksmes sajūta un depresija.

Bet ko darīt, ja doma par bērna audzināšanu šķiet biedējoša, jo īpaši, ja grūtniecība nebija plānota? Pievērsiet uzmanību, kādu uzmundrinošu solījumu Dievs ir devis tiem, kas uzticīgi ievēro viņa prasības. Bībelē ir teikts: ”Uzticīgajam tu esi uzticīgs un krietnajam atdari krietnu.” (Psalms 18:26, LB-2012.) Tāpat tur var lasīt: ”Tas Kungs mīl taisnu tiesu un savus ticīgos neatstāj postā.” (Psalms 37:28.)

”Viņu sirdsapziņa dod liecību, un viņu pašu domas viņus vai nu apsūdz, vai attaisno.” (Romiešiem 2:15.)

KO SAKA CILVĒKI

Ruta *, kāda vientuļā māte, stāsta: ”Man jau bija trīs mazi bērni, un man likās, ka es nespēšu parūpēties par vēl vienu. Taču pēc aborta es jutos tā, it kā būtu izdarījusi kaut ko briesmīgu.” Vai viņas rīcība no Dieva viedokļa ir nepiedodama?

KAS TEIKTS BĪBELĒ

Jēzus Kristus atspoguļoja Dieva domas šajā jautājumā, sakot: ”Es esmu nācis aicināt uz grēku nožēlu nevis taisnos, bet grēciniekus.” (Lūkas 5:32.) Kad mēs no sirds nožēlojam savu nepareizo rīcību un lūdzam Dievam piedošanu, viņš labprāt mums piedod — pat tad, ja esam izdarījuši nopietnu grēku. (Jesajas 1:18.) ”Salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi,” teikts 51. psalma 19. pantā.

Nožēlas māktam cilvēkam Dievs dāvā ne tikai tīru sirdsapziņu, bet arī iekšēju mieru, ja cilvēks pazemīgi vēršas pie viņa lūgšanās. ”It visā dariet savus lūgumus zināmus Dievam lūgšanās un karstās lūgsnās līdz ar pateicību, un Dieva miers, kas pārspēj visu sapratni, sargās jūsu sirdi un prātu,” rakstīts Vēstulē filipiešiem, 4. nodaļas 6. un 7. pantā. * Pēc tam, kad Ruta bija sākusi mācīties Bībeli un izkratījusi savu sirdi Dievam, viņa ieguva mieru, par kādu ir runa šajos pantos. Viņa pārliecinājās, ka Dievs ir gatavs piedot. (Psalms 130:4.)

”Viņš [Dievs] nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem.” (Psalms 103:10.)