Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

COV NEEG TXHEEJ THAUD

Alhazen

Alhazen

TEJ zaum koj yuav tsis tau hnov txog tus txivneej hu ua Abū ‘Alī al-Ḥasan ibn al-Haytham no dua li. Nyob rau sab Yus Luv thiab sab Amelikas, luag muab nws hu ua Alhazen uas yog lus Latee uas los ntawm lub npe al-Hasan uas yog lus Alas los. Txawm li ntawd los, nws tes haujlwm yeej pab tau koj heev. Luag tsuas cav tias “nws yog ib tug neeg nto moo thiab tseem ceeb txheej thaum ub hais txog kev tshawb txujci.”

Alhazen yug rau xyoo 965 T.Q.Y. hauv lub nroog Basra uas nyob hauv tebchaws Iraq. Nws nyiam kawm txog hnub qub, kawm txog kev tov tshuaj, kawm txog zauv, kawm txog tshuaj, kawm txog nkauj, kawm txog qhov muag, kawm txog tej zog hauv ntiajteb, thiab kawm txog paj huam. Peb nco nws txiaj ntsig rau tej twg xwb?

LUB PAS DEJ NAI

Muaj neeg hais tias Alhazen tau khwv tswvyim yuav tauv tus dej Nai ntev los lawm. Tiamsis twb tau li 1,000 xyoo tom qab no neeg mam nqes tes tauv tus dej Nai ntu ntawm lub nroog Aswân rau xyoo 1902.

Raws li neeg piav mas Alhazen xav muab tus dej Nai tauv kom thaum txog lub caij ntuj nag los dej tsis nyab thiab txog lub caij ntuj qhua los av tsis qhuav hauv tebchaws Iyi. Yog li ntawd, thaum Cairo tus nom hu ua Caliph al-Hakim hnov txog lub tswvyim no, nws thiaj caw Alhazen tuaj rau hauv tebchaws Iyi tuaj tauv tus dej Nai. Tiamsis tom qab Alhazen tuaj pom tus dej, nws paub tias nws yuav tauv tsis tau. Nws thiaj ua txuj ua li nws yog ib tug neeg vwm kom nws tsis txhob raug txim vim nws ntshai tus nom heev. Nws ua li ntawd mus txog thaum Cairo tus nom tuag rau xyoo 1021 uas yog 11 lub xyoos dhau mus. Lub caij uas nws tseem ua txuj ua li ib tug neeg vwm, luag tsis cia nws tawm tsev mus qhovtwg li, nws thiaj muaj sijhawm ntau heev los kawm txog ntau yam.

PHAU BOOK OF OPTICS

Thaum Alhazen tawm los, nws twb sau yuav luag tau nws phau ntawv uas muaj 7 ntu uas yog phau Book of Optics. Phau ntawv no kuj yog “ib phau tseem ceeb heev hais txog kev kawm txog tej zog hauv ntiajteb” thiab. Nws sau txog thaum lub hnub ci tuaj seb ua cas ho tawg tau ua ntau xim, seb thaum ci tuaj raug tej tsom iav ho thaws li cas, thiab seb thaum ci ib qho rau ib qho ho txawj nkhaus mus nkhaus los li cas. Nws kuj kawm txog lub qhov muag seb ua cas ho pom tau kev thiab seb ho ua haujlwm li cas.

Alhazen sau nws phau ntawv ua lus Alam, tiamsis txij thaum lub caij 1300 los, tau muab txhais ua lus Latee lawm thiab. Ntau pua xyoo tom qab ntawd, cov neeg txawj ntse uas nyob sab Yus Luv kuj pom tias phau ntawv ntawd muaj kuab heev. Vim li no cov neeg txawj ua tsom iav nyob sab Yus Luv thiaj muab tej uas Alhazen tau sau ntsig txog tsom iav coj los kawm ces thaum lawv muab 2 daim iav los sib tshooj, lawv thiaj tsim tau lub koob tsom uas pom dev heev thiab lub uas pom tej me me uas qhov muag pom tsis tau.

CHAV YEES DUAB

Alhazen yog thawj tug uas xub paub txog kev yees duab thaum nws txua tau thawj thawj chav yees duab. Chav yees duab no yog ib “chav tsaus ntuj” uas muaj ib lub qhov luaj li qhov koob tho rau ntawm ib sab phab ntsa. Thaum lub hnub ci rau lub qhov ces pom tej uas nyob sab nraud ntsa ntxeev rov quav rau tim phab ntsa hauv chav tsaus ntuj.

Alhazen txua thawj chav yees duab

Los rau lub caij 1800, thiaj tsim tau tej daim zom duab los siv rau chav yees duab kom yees tau duab cia saib. Thaum kawg thiaj tsim tau dabtsi? Tsim tau lub koob yees duab. Tej koob yees duab niaj hnub no thiab neeg lub qhov muag pom ub pom no zoo ib yam li chav yees duab ntawd. *

KEV TSHAWB TXUJCI

Qhov zoo tshaj plaws uas Alhazen ua mas yog qhov uas nws ua tib zoo tshawb thiab ua tib zoo sim tej ub tej no uas nws kawm tau seb ua haujlwm li cas. Tej uas nws ua no mas txawv heev rau cov neeg uas nyob rau lub caij lub nyoog ntawd. Nws yog thawj tug uas muab nws tej kev kawm sim seb puas ua tau haujlwm li nws xav. Nws kuj tsis ntshai nug lwm tus lossis nrhiav lwm txojkev los pab thaum tsis mus raws li nws kawm.

Cov neeg tshawb txujci niaj hnub no ntseeg li no: “Qhia seb koj ntseeg li cas!” Ib txhia hais tias Alhazen yog “thawj tug uas tshaj lij heev txog kev tshawb txujci niaj hnub no.” Vim li ntawd, peb thiaj nco nws txiaj ntsig heev.

^ nqe 13 Nyob rau sab Yus Luv thiab sab Amelikas neeg tsis nkag siab zoo txog qhov uas lub qhov muag thiab chav yees duab pom zoo ib yam. Tom qab tus txiv neej hu ua Johannes Kepler ua tib zoo piav txog qhov ntawd tag rau lub caij 1600, cov neeg ntawd mam nkag siab.