Domu apmaiņa starp jums un jūsu bērniem veidojas tad, ja jūs cits citam atklāti stāstāt par savām domām un jūtām. Saziņa nevar būt vienpusēja.

Domu apmaiņa bieži vien sāk klibot, kad bērni ir sasnieguši pusaudžu vecumu. Kā teikts kādā grāmatā par pusaudžu attiecībām ar vecākiem, vēl nesen ”jums bija it kā caurlaide uz jūsu bērna dzīves aizkulisēm. Turpretī tagad labākajā gadījumā jūs varat cerēt uz vietu skatītāju zālē, turklāt, ļoti iespējams, tā pat nebūs īpaši izdevīga vieta.” (Breaking the Code.) Pretēji tam, kā varētu likties, šajā laikā sarunas ar pusaudžiem ir jo īpaši svarīgas.

Centieties būt gatavi sarunāties ar jūsu bērnu tad, kad viņš to vēlas. Dariet to pat tad, ja saruna var notikt vēlā vakara stundā.

”Jums varbūt uz mēles ir vārdi: ”Tagad tu esi gatavs runāt?! Es taču biju pieejams cauru dienu!” Bet, ja bērns mums vēlas atklāt savas domas un jūtas, kāds ir pamats žēloties? Vai pēc tā neilgojas visi vecāki?” (Līza.)

”Miegs man ir svarīgs, bet dažas no labākajām sarunām ar maniem pusaudžu vecuma bērniem ir bijušas tieši pēc pusnakts.” (Herberts.)

BĪBELES PRINCIPS. ”Lai ikviens meklē nevis savu, bet cita labumu!” (1. Korintiešiem 10:24.)

Nenovērsiet savu uzmanību. Kāds tēvs atzīst: ”Reizēm, kad mans bērns man kaut ko stāsta, es pieķeru sevi domājam par kaut ko citu. Bērnus nevar apmuļķot — viņi visu pamana.”

Ja ar jums ir noticis kas līdzīgs, izslēdziet televizoru un nolieciet malā visas elektroniskās ierīces. Koncentrējieties uz to, ko saka jūsu bērns, un parādiet, ka viņa domas jūsu acīs ir ļoti svarīgas, lai cik nenozīmīgas tās, jūsuprāt, būtu.

”Mums jāpārliecina bērni, ka viņu jūtas mums ir ārkārtīgi svarīgas. Ja viņiem nebūs šādas pārliecības, viņi savus pārdzīvojumus paturēs pie sevis vai arī meklēs palīdzību kaut kur citur.” (Maranda.)

”Nereaģējiet asi, pat ja jūsu bērna domāšana ir kļūdaina.” (Entonijs.)

BĪBELES PRINCIPS. ”Pievērsiet uzmanību tam, kā jūs klausāties.” (Lūkas 8:18.)

Izmantojiet iespējas runāt nepiespiestā gaisotnē. Bieži vien bērni jūtas brīvāk tad, kad viņiem nav jāatrodas vecākiem tieši pretī.

”Mēs izmantojam iespējas, kad braucam automašīnā. Kad esam blakus viens otram, nevis tieši pretī, veidojas labas sarunas.” (Nikola.)

Arī ēdienreizēs var raisīties neformālas sarunas.

”Pusdienu laikā mēs pastāstām par pašu labāko un pašu sliktāko, kas pa dienu ar mums ir noticis. Tas mūs vieno un rada sajūtu, ka mēs neesam vieni, saskaroties ar grūtībām.” (Robins.)

BĪBELES PRINCIPS. ”Ikvienam cilvēkam jābūt naskam klausīties, gausam runāt.” (Jēkaba 1:19.)